Pirms aptuveni pusgada, komentējot šo situāciju, aviācijas eksperts Tālis Linkaits pat pieļāva iespēju, ka valsts kapitāldaļu turētājs apzināti izvairās no kardinālu lēmumu pieņemšanas situācijas atrisināšanai, jo tādējādi tiek uzlabota „airBaltic” bilance. Būtībā sanāk, ka vismaz daļa no vairāk nekā 9 miljonus eiro lielās „airBaltic” peļņas, ar ko Satiksmes ministrijas amatpersonas attaisno faktu, ka „airBaltic” prezidentam Martinam Gausam pērn izmaksāts atalgojums vairāk nekā 935 tūkstošu eiro apmērā, ir gūta uz lidostas „Rīga” rēķina. Tas gan neliedz satiksmes ministram apgalvot, ka citās aviokompānijās vadītāju atalgojums ir lielāks un „mums vēl ir jautājums, vai mēs viņu varēsim noturēt šeit ar šādu atalgojumu”.
Šis apgalvojums labākajā gadījumā ir dēvējams par puspatiesu. Liela daļa aviokompāniju vadības atalgojuma apmēru nepublisko, taču saskaņā ar publiski pieejamām ziņām, piemēram, Nīderlandes aviokompānijas „KLM Royal Dutch Airlines” prezidenta Pētera Elbera atalgojums, iekļaujot bonusus, 2013.gadā bija 668 574 eiro. Savukārt „airBaltic” bijušo līdzīpašnieku – Skandināvijas „SAS” valdes priekšsēdētāja Rikarda Gustafsona kopējais atalgojums 2014.gadā bijis aptuveni 1 172 570 eiro liels. Abas šīs aviokompānijas ir krietni lielākas par ”airBaltic”. Latvijas nacionālā aviokompānija lido uz 60 galamērķiem, bet „KLM” – uz 135 galamērķiem. Savukārt „SAS” piedāvā lidojumus uz 125 galamērķiem. Atšķirībā no ”airBaltic” „KLM” un „SAS” lido gan uz Āziju, gan uz ASV un Kanādu, gan uz Dienvidameriku. ”SAS” laika posmā no 2013. gada novembra līdz 2014.gada oktobrim apkalpojis vairāk nekā 29 miljonus pasažieru, bet „KLM” – 2013.gadā apkalpojis gandrīz 26,6 miljonus pasažieru. Salīdzinājumam – ”airBaltic” 2014.gadā pārvadāja vien 2,8 miljonus pasažieru.
Atalgojuma pētnieki gan varētu iebilst pret šādu aprēķinu metodoloģiju, bet, dalot trīs minēto aviokompāniju prezidentu atalgojumu ar pārvadāto pasažieru skaitu, sanāk, ka Gauss par katru „airBaltic” pārvadāto pasažieri pērn saņēmis aptuveni 34 centus, kamēr viņa kolēģis no „KLM” par viena pasažiera pārvadāšanu saņem nieka divarpus centus, bet „SAS” prezidents – tikai aptuveni 4 centus.
Kāds noteikti varētu iebilst, ka Gauss taču ir krīzes menedžeris, kam jārestrukturizē „airBaltic” un tādēļ viņš pelnījis lielāku algu. Bet! 2012.gadā ir aizsākta arī „SAS” restrukturizācijas programma, par kuras iedzīvināšanu atbild Gustafsons un kura jāpabeidz līdz 2017.gadam.
Īsi sakot, ņemot vērā „airBaltic” lielumu, Gausa atalgojums ir pat vairāk nekā dāsns un atrunas, ka citur viņš pelnītu vairāk, ir baltiem diegiem šūtas.
