Kristiāns Girvičs: Ar kosmētisko remontu nepietiks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šis pavasaris izrādījies liktenīgs Latvijas futbola valstsvienības galvenajam trenerim Marianam Paharam, kurš pēc kaunpilnā zaudējuma 0:5 pārbaudes mačā Gruzijā atkāpās no amata. Latvijas izlases pēdējā laika neveiksmes liecina, ka diez vai situāciju spēs mainīt tikai nelielas izmaiņas, tāpēc nepietiek ar jauna trenera atrašanu vietējā futbola dīķī – nav jākautrējas meklēt piemērotu speciālistu visā plašajā pasaulē.

Valstsvienības kapteinis Kaspars Gorkšs pēc Pahara demisijas izteicās, ka trenera lēmums bijis sasteigts, taču, iespējams, ka tam bija jānotiek jau agrāk – pēc rudens zaudējumiem savās mājās Fēru salām un Ungārijai, kas būtībā sagrāva visas mūsu cerības šajā atlases turnīrā.

Patiesībā ir diezgan piemērots brīdis treneru maiņai, jo šis cikls jau ir zaudēts, tāpēc jaunais treneris varētu mierīgā garā iepazīties ar komandu un sākt gatavoties nākamajam “Euro 2020” kvalifikācijas turnīram.

Ņemot vērā, ka uz nākamā gada Pasaules kausu no Eiropas tiek izspēlētas tikai 13 ceļazīmes, bet “Euro 2020” piedalīsies 24 komandas jeb gandrīz puse no visām vecā kontinenta vienībām, tad Latvijas izlasei tieši Eiropas čempionāta atlasē ir daudz reālākas izredzes pacīnīties par augstiem mērķiem.

Kopš neatkarības atgūšanas Marians Pahars mūsu valstsvienībai bija tikai sestais treneris. Godīgi sakot, šobrīd Latvijā nav redzams tāda līmeņa treneris, kuram bez bažām varētu uzticēt valstsvienību. Ne velti Latvijas čempionātā pagājušās sezonas stiprākās piecas komandas šogad trenē ārzemju speciālisti. No vietējiem treneriem Pahara palīgs izlasē Andris Riherts ar FK “Metta/LU” mūžīgi cīnās tikai un vienīgi par palikšanu virslīgā, nepretendējot uz lieliem sasniegumiem, bet Andrejs Kaļiņins (Rīgas Futbola skola) un Mihails Miholaps (“Babīte/Dinamo”) vēl ir galvenā trenera aroda iesācēji.

Citreiz pēc galvenā trenera aiziešanas atbrīvojušos vietu ieņem kāds no viņa palīgiem. Par Rihertu jau minēju, bet Pahara asistents un ilggadējais cīņu biedrs Vitālijs Astafjevs pirms trim gadiem itin veiksmīgi sāka galvenā trenera karjeru ar FK “Jelgava”, taču pērn jelgavnieki agrākā Latvijas izlases kapteiņa vadībā sezonu sāka tik slikti, ka jau pēc deviņām čempionāta kārtām Astafjevs zaudēja amatu, krietni pabojājot savu trenera reputāciju.

Pahara nomaiņa pret Astafjevu arī būtu tikai tāds neliels kosmētiskais remonts (vienkāršākais un lētākais), bet mūsu valstsvienībai nepieciešamas nopietnākas pārmaiņas un patiešām jaunas vēsmas.

Pahars uz valstsvienību pārnāca pēc darba ar Latvijas U-21 izlasi, kas šajā kontekstā liek pieminēt pašreizējo U-21 vienības galveno treneri Daini Kazakeviču, taču mūsu vecākās jauniešu izlases sniegums pēdējos gados arī nav diez cik pārliecinošs.

Tiesa, divi no virslīgas ārzemju treneriem – FK “Ventspils” anglis Pols Ešvorts un gruzīns Tamazs Pertija no FK “Liepāja” – jau tik sen strādā Latvijā, ka gandrīz vai uzskatāmi par savējiem, taču viņiem abiem pa šiem gadiem ne reizi nav izdevies tikt valsts čempionu godā, kas varētu būt viens no trenera klases rādītājiem. Šajā ziņā var pieminēt leģendāro Aleksandru Starkovu, kurš izcīnīja pirmo vietu visos 13 čempionātos, kad viņš vadīja Rīgas “Skonto”.

Neskaitot “Skonto” titulus, pārējās 11 reizes Latvijas čempionu laurus ir plūkuši astoņi treneri, taču tikai divi no tiem bija vietējie speciālisti – 2013. un 2014. gadā Jurģis Pučinsks ar FK “Ventspils” un 2016. gadā Viktors Dobrecovs ar FK “Liepāja”. Viņi abi gan pēc uzvarām piedzīvoja neveiksmīgas sezonas, kas abiem arī maksāja darbu. No Latvijā panākumus guvušajiem ārzemniekiem īpaši varētu izcelt ukraini Romānu Grigorčuku, kurš izveidoja ļoti solīdu FK “Ventspils” vienību, kas trīs gadus pēc kārtas (2006.–2008.) triumfēja Latvijas čempionātā. Tieši Grigorčuka vadībā ventspilnieki izcīnīja lielāko panākumu Latvijas klubu futbola vēsturē, iekļūstot Eiropas līgas grupu turnīrā. Šobrīd Grigorčuks strādā Azerbaidžānā un noteikti varētu būt interesants kandidāts.

Šādā situācijā rodas viens secinājums – jaunais valstsvienības treneris jāmeklē aiz mūsu valsts robežām.

Protams, nereti dzirdēts arguments, ka labs ārzemju treneris ir pārāk dārgs prieks, taču esmu pārliecināts, ka pasaulē ir pietiekami daudz jaunu, perspektīvu speciālistu, kuri alkst sevi pierādīt un ar lielāko prieku brauktu strādāt uz Latviju, lai izpušķotu savu CV ar prestižu ierakstu par darbu ar valstsvienību.

Ja neskatās pavisam senā pagātnē, kad pirmās republikas laikā Latvijas valstsvienību trenēja vairāki speciālisti no Austrijas un Ungārijas, tad mūslaikos pie mūsu izlases vadības pults ir pabijuši divi ārzemnieki – gruzīns Revazs Dzodzuašvili un anglis Gerijs Džonsons. Katrs no viņiem gan nenostrādāja pat divus gadus. Dzodzuašvili laikā deviņdesmito gadu izskaņā mēs izcīnījām pāris leģendāras uzvaras (Norvēģijā – 3:1 un Grieķijā – 2:1) un pirmo reizi varējām sākt sapņot par finālturnīru, taču tad viņš izvēlējās izdevīgāku piedāvājumu no Saūda Arābijas, bet Džonsonam bija jādodas prom pēc apkaunojoša neizšķirta Rīgā ar Sanmarīno. Tiesa, vairāki Latvijas labākie futbolisti vismaz varēja teikt paldies Džonsonam par palīdzību iekārtošanā labos Anglijas klubos, kas, starp citu, ilgtermiņā nāca ļoti par labu izlasei.

Šobrīd Eiropā trešdaļai valstsvienību pie stūres ir ārzemju treneri.

Arī mūsu pēdējā laika pāridarītājiem pie vadības pults ir importa treneri: Gruzijai – slovāks Vladimirs Vaiss, Fēru salām – dānis Larss Olsens, Ungārijai – vācietis Bernds Štorks, Šveicei – Bosnijā dzimušais Vladimirs Petkovičs. Tajā pašā Šveicē pēdējo 28 gadu laikā no deviņiem treneriem astoņi bijuši ārzemnieki. Savukārt Fēru salu izlases piemērs liecina, ka pat mazās futbola valstiņas var atrast ļoti solīda līmeņa trenerus – pirms Olsena saliniekus trenēja bijušais Īrijas valstsvienības treneris Braiens Kers. Protams, nekādu garantiju neviens nevar dot, taču patiesībā mums jau arī nav daudz, ko zaudēt, jo zemāk jau ir tikai Andora.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti