Kārlis Streips: Uzvara tiesā, bet tikai daļēji

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Viņi dzīvo Itālijā. Vīrieši, kuri vēlas attiecības dzīvē veidot ar citiem vīriešiem, bet dzīvo valstī, kurā nav pilnīgi nekādu noteikumu par viendzimuma kopdzīvi un visu no tās izrietošo. Tiesā viņus identificēja šādi:  "Oliari kungs un A. kungs," "Feličeti kungs un Zappas kungs," un "Perelli Čipo kungs un Začeo kungs."  Pirmais pāris 2008. gadā Itālijas pašvaldībā pieprasīja laulību reģistrēšanu. Tā tika atteikta. Otrs pāris tāpat izdarīja 2011. gadā ar to pašu rezultātu. Trešais pāris - 2009. gadā, tas pats rezultāts.

Šonedēļ Eiropas Cilvēka tiesību tiesas 4. nodaļa paziņoja spriedumu minēto džentlmeņu lietā, no tā galvenais secinājums ir tāds, ka Itālijas likumdevējam ir jāpieņem vismaz kaut kāds likums, kas paredz viendzimuma attiecību reģistrāciju. Tiesa konstatēja "konfliktu starp pieteicēju sabiedrisko realitāti, jo viņi lielākoties viņu savstarpējās attiecības Itālijā ir atklātas, un likumu, kas Itālijas teritorijā viņiem nedod nekādu oficiālu atzīšanu."  Un tālāk:  "Pienākums nodrošināt viendzimuma kopdzīves atzīšanu un pasargāšanu, tā ļaujot likumā atspoguļot pieteicēju dzīves apstākļu realitāti, nebūtu uzskatāms par jebkādu likumdošanas, administratīvu vai cita veida nastu Itālijas valstij."  Un tāpēc:  "Tiesa konstatē, ka Itālijas valdība (..) nav nodrošinājusi pozitīvo pienākumu, nodrošināt, ka pieteicējiem ir pieeja konkrētiem juridiskiem rāmjiem, kas nodrošina viņu viendzimuma kopdzīves atzīšanu un pasargāšanu."

Lasītājiem te, pirmkārt, ir jāsaprot, ka Eiropas Cilvēka tiesību tiesa ir nevis ar Eiropas Savienību, bet gan ar Eiropas Padomi (EP) saistīta iestāde. Tā ir tā tiesa, piemēram, kura ik pa brīdim, bet ar nospiedošu regularitāti Latvijai liek maksāt kompensāciju cilvēkiem, kuru dzīves apstākļi apcietinājumā un cietumā nav bijuši adekvāti.  Tādos gadījumos tiesas spriedums Latvijas valstij ir obligāts, bet tas attiecas tieši uz konkrēto jautājumu un tikai nosacīti uz plašāko vajadzību, arī cietumniekiem nodrošināt cilvēka cienīgus dzīves apstākļus.

Tas pats ir sakāms arī šajā gadījumā. Itālijā sabiedriskā viedokļa aptaujās jau sen redzams, ka vairākums itāļu atbalsta viendzimuma pārus un to tiesības, un tieši to arī piesauca Eiropas tiesa, konstatējot, ka Itālijas valdība nav bijusi spējīga pierādīt konkrētas sabiedrības intereses, kuru dēļ minētajiem vīriešiem būtu jāliedz reģistrētas kopdzīves iespējas.

Jākonstatē arī tas, ka tiesas sprieduma pamatā ir Eiropas Cilvēku tiesības konvencijas 8. pants, kurā runa ir par "tiesībām gūt cieņu cilvēka privātajai un ģimenes dzīvei," bet ne 14. pants, kurā runa ir par vispārēju diskriminācijas aizliegumu, nedz arī 12. pants, kurā ir paredzētas pieaugušu cilvēku tiesības laulāties. Līdz ar to, Itālijas LGBT cilvēki šajā gadījumā ir guvuši uzvaru, bet tiesas spriedums, ja reiz tā pamatā ir konkrētā situācija Itālijā, nav un nebūs attiecināms uz citām EP dalībvalstīm, tajā skaitā arī ne uz Latviju.

Konkrēti attiecībā uz viendzimuma laulībām Eiropas tiesa vismaz pagaidām ir teikusi, ka to liegums EP dalībvalstīs nav uzskatāms par cilvēka tiesību pārkāpumu.  2010. gada spriedumā lietā ''Šalks un Kopfs pret Austriju'', tiesa sprieda, ka minētais 12. pants (konkrētais teksts:  "Pienācīgā vecumā esošiem vīriešiem un sievietēm ir tiesības laulāties un dibināt ģimeni") nav automātiski attiecināms uz diviem vīriešiem vai divām sievietēm.

Taču spriedums Itālijas lietā vienalga ir būtisks kā precedents. Cita starpā tiesa paziņoja, ka tā "vairs neuzskata, ka tiesības laulāties visos gadījumos būtu attiecināmas tikai uz divu pretējo dzimumu cilvēku laulībām."

No sprieduma var saprast, ka, tāpat kā tiesa aplūkoja Itālijas sabiedrisko situāciju, lai nolemtu, ka reģistrācijai tomēr ir jābūt, tā vēl nav konstatējusi, ka EP dalībvalstīs kopumā situācija ir tāda, ka tas pats būtu jāsaka par laulību.

Laikā kopš Austrijas sprieduma EP dalībvalstu skaits, kurās viendzimuma laulības ir atļautas, ir pieaudzis no sešām līdz 12 (Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Islande, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Spānija, Zviedrija un Lielbritānija).  Kopumā 25 Eiropas valstīs tiek atzīta viendzimuma kopdzīve kaut kādā līmenī, ja arī ne konkrēti laulību kontekstā.  Tajā skaitā mūsu Eiropas galā tas tā ir Igaunijā, Ungārijā, Horvātijā, Čehijā, Slovēnijā.  Ungārija un Horvātija ir divas no 12 Eiropas valstīm, kurās konstitucionāli vai citādi ir noteikts, ka laulība var būt tikai starp vīrieti un sievieti, bet partnerattiecības vienalga tiek atzītas.

Manuprāt, te jau sāk veidoties kritiskā masa.  Pieļauju, ka konkrēti partnerattiecību kontekstā Eiropas tiesa ar laiku nonāks pie secinājuma, ka cilvēka tiesības tomēr nevar būt atkarīgas tikai un vienīgi no sabiedrības uzskatiem.  Kā esmu rakstījis citreiz, te runa ir par ļoti konkrētiem jautājumiem, tajā skaitā mantojuma tiesības, aprūpes tiesības, naudas dalīšanas tiesības u.tml.  Lai arī ko par to nedomātu partnerattiecību pretinieki, tās nav visas lietas, kuras var vienkārši nokārtot pie notāra, jo notārs nevar atcelt Latvijas likumu, piemēram, par mantojuma pirmtiesībām, kuru kontekstā vīrs un sieva nepārprotami ir ar minētajām tiesībām, bet divi vīrieši vai divas sievietes, kuras ir ilgstoši veidojušas kopdzīvi, ar tām nav.

Un tāpēc šodien tekstu beigšu ar vārdiem "Congratulazioni, Italia!"  Itālijas LGBT cilvēkiem uzvara.  Un tomēr vēl viena nagla aizspriedumu un diskriminācijas zārkā arī citiem eiropiešiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti