Lasītājiem droši vien nebūs grūti uzminēt, kura tad ir tā tēma, kura “Neatkarīgajai” ir kā sarkana lupata satrakota vērša priekšā. Lai gan, ja tā padomā, tādu ir vairāk nekā viena vien, bet it īpaši laikraksta līdzstrādniekiem apakšbikses sačokurojas, dzirdot vārdus “Džordžs” un “Soross”. Vai varbūt nesačokurojas apakšbikses, bet skribents piedzīvo jauku orgasmu sakarā ar to, ka nu atkal var likt lietā visus sen aprobētos štampus. Šoreiz mērķis ir paņirgāties par „Delnas” kārtējo pētījumu “Kandidāti uz delnas,” kurš, tā mums pastāstīts avīzē, nācis no organizācijas, kuru “visi šo laiku finansēta lielākoties ar naudu, kuru atvēlējis finanšu oligarhs Džordžs Soross – viņš Francijā ticis notiesāts par korupciju.” Seko detalizēts (un jau desmitiem, ja ne simtiem reižu zināms) atstāsts par attiecīgo notiesāšanu. Fui, Džordž, fui.
Nākamais tekstā ir paziņojums, ka “laikā, kad Dž. Sorosam bija jau stājies spēkā notiesājošais spriedums, viņš aktīvi maksāja naudu dažādām Latvijas sabiedriskajām organizācijām, ieskaitot Latvijas politiķu ‘reputācijas izvērtējošo’ organizāciju Delna, un arī privātpersonām, ieskaitot daudzus politiķus, kā to bija paradis kopš 1992. gada.” Un vēl lasītājiem tiek pavēstīts, ka Sorosa centrālā organizācija, Atvērtās sabiedrības fondi, esot “ofšors.”
Sāksim ar to jēdzienu “ofšors.” Sorosa fonds darbojas visā pasaulē. Ja kādam nav slinkums, plaša jo plaša informācija par tā darbību ir atrodama fonda mājaslapā, www.opensocietyfoundations.org. Ir tiesa, ka Džordža Sorosa investīciju fonds „Quantum Fund”, ir reģistrēts ārzonā, taču fonda organizācijas kā tādas katra ir reģistrēta tajā valstī, kurā tā darbojas – Lielbritānijas fonds Lielbritānijā, Latvijas fonds Latvijā u.tml. Konkrēti fonds, kurš nesen nomainīja vārdu un tagad ir “fonds atvērtai sabiedrībai DOTS,” ir Latvijas Republikā reģistrēts nodibinājums. Kaut kā “ofšors” šī vārda klasiskajā nozīmē nesanāk vis, un „Quantum Fund” un Atvērtās sabiedrības fondi nav un vēlreiz nav viens un tas pats.
Mērķis “Neatkarīgās” rakstā ir diskreditēt visus, kas kādreiz mūžā ir ņēmuši naudu no kādas no Sorosa fonda organizācijām. Konkrēti uzskaitīta Lolita Čigāne, Sarmīte Ēlerte, Atis Lejiņš, Boriss Cilēvičs, Janīna Kursīte, kā arī “Roberts Zīle atrodams datubāzē, kaut gan viņš šajās vēlēšanās vispār nekandidē, būdams svaigi pārvēlēts Eiroparlamentā; par viņu toties publicēti „Providus” pētnieces Ivetas Kažokas izteikumi, kura tāpat saņēmusi naudu no Sorosa fonda-Latvija.” Lai paliek tas, ka Zīli Nacionālā apvienība ir prezentējusi kā savu kandidātu premjerministra amatam, acīmredzot grēkam pietiek ar to, ka kāds cits kādreiz par viņu kaut ko ir rakstījis. Cik baisi!
Acīmredzot doma te ir tāda, ka tāpēc, ka Džordžs Soross pirms 12 ir notiesāts Francijā, viņa nauda tagad ir netīra, un organizācijām, kuras to turpina saņemt, par to būtu jākaunas. Interesanti, vai šī doma būtu attiecināma plašāk. Tā, piemēram, ar masīvu labdarību visā pasaulē nodarbojas firmas „Microsoft” dibinātājs Bils Geitss. „Microsoft” pirms pāris gadiem Eiropas Savienība piesprieda gandrīz pusmiljona eiro sodu par konkurences pārkāpumiem. Vai no tā izriet, ka cilvēkiem Āfrikā, kuriem Geitsa fonds ir palīdzējis glābties no nāvējošās slimības malārijas, būtu jākaunas un no naudas jāatsakās? Nu, diez vai.
Tālāk sākšu ar vispārzināmo atziņu, ka arī es kādreiz esmu darbojies Sorosa fonda paspārnē, pagājušā gada 90. gadu pirmajā pusē es tur vadīju mediju programmu, savulaik arī vadīju Baltijas-Amerikas partnerattiecību fondu, kurā pusi naudas deva Soross un pusi – ASV valdība. Abos gadījumos fonds finansēja visvisādus projektus, tajā skaitā, ja atmiņa neviļ, mediju programma finansēja apkārtrakstu kādai invalīdu organizācijai, kurš iznāca, kamēr bija Sorosa fonda nauda un vairs neiznāca pēc tam, kad naudas vairs nebija. Diez vai attiecīgā apkārtraksta ļaudis kaunas par to, ka vairāku gadu garumā viņi savas organizācijas biedriem varēja stāstīt par svarīgo, un priecājas, ka ar laiku tas vairs nebija iespējams.
Nebūtu bijis Sorosa fonda, nebūtu iznākušas pietiekami daudzas grāmatas latviešu valodā. Nebūtu bijis Sorosa fonda, pietiekami liels skaits cilvēku nebūtu varējuši papildināt izglītību. Nebūtu bijis Sorosa fonda, daudz kas mūsu valsts kultūras pasaulē nebūtu noticis vispār. Gadu gaitā Sorosa fonds Latvijā ir ieguldījis burtiski miljoniem un miljoniem dolāru, latu un eiro, un visos gadījumos finansējuma saņēmēji par to ir bijuši pateicīgi. Pilnu dažādo projektu sarakstu lasītāji var atrast fonda mājaslapā www.sfl.lv.
Varu pateikt priekšā – tādu ir pat ļoti daudz. Un saku vēlreiz – diez vai jebkurš, kas fondā ir iesniedzis finansējuma pieprasījumu, tā ir darījis ar gariem zobiem tāpēc, ka Džordžs Soross kādreiz ir sagrēkojies Francijā. Sorosa fonds-Latvija ir darījis ļoti, ļoti daudz laba. Arī „Delna”, kas ir starptautiski pazīstamās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” nodaļa Latvijā, ir darījusi ļoti, ļoti daudz laba. Protams, var saprast, ka tas netīk ļaudīm laikrakstā, kura esamības pamatā zināmā mērā ir cilvēks, kurš patlaban tiek tiesāts par dažādiem ar korupciju saistītiem noziegumiem, bet tas nav iemesls citiem domāt, ka fonds a priori ir kaut kas slikts. Kaut vai tādā kategorijā, kā “nauda nesmird.” Un „Delnas” radītā “Kandidāti uz delnas” resurss tomēr ir pietiekami lietderīgs tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri labprātāk redzētu kandidātus un amatpersonas, kurām nav problēmas ar reputāciju.
Un, starp citu, ja par minēto cilvēku, kurš patlaban tiek tiesāts par dažādiem ar korupciju saistītiem noziegumiem. Šodien citā laikrakstā ir plaša Zaļo un Zemnieku savienības reklāma, kurā ZZS vecbiedrs (lai neteiktu mēbele) Augusts Brigmanis stāsta par visu labo, ko ZZS ir izdarījusi, un visu labo, ko ZZS cer izdarīt nākamajā Saeimas sasaukumā. Vien kaut kā visā garajā tekstā Brigmanis kaut kā ir piemirsis pieminēt savas partijas “premjerministra kandidātu,” kurš ir tas pats cilvēks, kurš patlaban tiek tiesāts par dažādiem ar korupciju saistītiem noziegumiem. Pagājušā nedēļā visi bijām liecinieki lielam trādirīdi par tēmu “piekritīs cilvēks vai nepiekritis – ai, re, piekrita gan!” Un še tev – reklāmā viņš nav pat pieminēts vispār. Cik ļoti kautrīgi.
