Proti, šodien "Latvijas Avīzē" pie kolēģa Māra Antonēviča komentāra ir atrodama fotogrāfija, kurā grupiņa tā dēvēto “separātistu” stāv pie lidmašīnas atlūzām, un viens no viņiem rokā tur un demonstrē bērna spēļu lācīti, kuru viņš acīmredzot ir atradis turpat uz vietas. Skat’, ko atradu! Šis attēls ir vērtējams kopā ar ziņu, ka nelaimīgās lidmašīnas pasažieri divas diennaktis gulēja turpat uz atklāta lauka, kur vien bija gadījies nokrist. Cita starpā kāda ukraiņu pensionāre ziņoja, ka vienas sievietes līķis esot izkritis cauri viņas mājas jumtam un iekritis virtuvē, ja varat iedomāties tādu notikumu.
Vakar, cik var spriest, pasažieru mirstīgās atliekas tika sakrautas atdzesētā vilcienā, bet, cik man zināms, joprojām vilciens kursē sazin kur, un tas nozīmē, ka bojā gājušo radiniekiem nav nekādu iespēju savākt savus mīļos un pienācīgi tos apglabāt.
Tam visam klāt ir arī fakts, ka laikā pēc traģēdijas notikuma vietā ieradās profesionāli šādu katastrofu izmeklētāji, bet pēc kāda brīža separātisti ar šaujamieroču palīdzību viņus padzina un ļāva atgriezties tikai nākamajā rītā. Tas nozīmē, ka visas nakts garumā attiecīgā teritorija bija separātistu un viņu vien rīcībā. Cita starpā ziņots, ka viņi ir atraduši lidmašīnas tā dēvētās “melnās kastes,” bet absolūti nav gatavi tās atdot minētajiem profesionāļiem. Arī “melnās kastes” joprojām dreifē.
Tas viss nozīmē, ka šos cilvēkus var saukt par separātistiem, viņus var saukt par teroristiem, bet par visu vairāk viņus vajag saukt par necilvēkiem. Tā tomēr ir ņirgāšanās par bojā gājušu cilvēku mirstīgajām atliekām, rakņāties pa viņu piederumiem un ar viņu līķiem darīt sazin ko. Kas tie ir par ļaudīm, kuriem tik ļoti ir notrulinājusies pat viselementārākā cieņa pret citiem? Protams, kara laikā notiek ne tas vien, bet vai tiešām šie cilvēki nesaprot, ka šoreiz visa pasaule skatās? Piedevām, tas ir jautājums, kas ir uzdodams ne tikai viņiem pašiem, bet arī tiem no Krievijas Federācijas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu priekšgalā, kuri viņus sponsorē. Atšķirībā no separātistiem, kuri pārstāv sevis vien izdomātu un atzītu “tautas republiku,” Krievijas Federācija ir īsta valsts un starptautisko tiesību subjekts, tajā skaitā domājot par starptautisko kārtību, kāda tiek ieviesta katru reizi, kad notiek aviokatastrofa. Minēto līgumu ir parakstījusi arī Krievija, un ir pilnīgi skaidrs, ka tajā nav teikts, ka lidmašīnu melnās kastes var pievākt jebkurš, katastrofas vieta ir atstājama brīvā plūsmā, un par visu vairāk, tiem, kuri acīmredzot bija vainīgi pie katastrofas, tiek dots laiks savākt un aizvākt visus attiecīgos pierādījumus.
Protams, te runa ir nevis par valsti, kura ievēro starptautisko kārtību, bet gan par Krievijas Federāciju. Kādreizējais čekists Putins noteikti ļoti labi zina, ka pēc tam, kad 1983. gadā PSRS kara lidmašīna no debesīm nogāza Korejas aviokompānijas lidaparātu par spīti tam, ka kara lidmašīnas komandieris, kā pats vēlāk stāstīja, pilnīgi labi zināja, ka tas ir civils lidaparāts, līdz pat PSRS sabrukumam savienības līderi slēpa Korejas lidmašīnas melnās kastes seifā un nesarkstot apgalvoja, ka tā tomēr esot bijusi amerikāņu spiegu lidmašīna. Šoreiz, lieki teikt, nekas tamlīdzīgs neizdosies, jo visai pasaulei ir skaidrs, ka tā bija civila lidmašīna un ka to nogāza no zemes šauta raķete, taču katru dienu, kad Putins turpina apgalvot kaut ko citu, arī viņš pierāda ārprāta necilvēciskumu un ņirgāšanos par bojā gājušajiem.
Pasaule patlaban spriež par jaunām sankcijām un visu pārējo, taču arī šajā gadījumā man gribas domāt par cilvēciskumu un konkrēti par tautu savstarpējām attiecībām. Šonedēļ Jūrmalā paredzēts kārtējais “Jaunā viļņa” festivāls, un noteikti būs tie, kuri teiks, ka kultūrai tomēr ar notikušo Ukrainā nav nekāda sakara un tāpēc nekādu iebildumu pret to nevar būt. Var gan. Ar visām rokām un kājām atbalstu ārlietu ministra Rinkēviča paziņojumu, ka vairākām redzamām Krievijas kultūras personām uz pasākumu tiks liegtas vīzas un iebraukšanas atļaujas, jo šie ir ļaudis, kuri skaļi ir priecājušies par Krimas nelikumīgo aneksiju un par visu to, ar ko Krievija Ukrainā ir nodarbojusies laikā kopš tam. Taču ar to nepietiek. “Jaunais vilnis” tomēr ir Krievijas un krievisks pasākums no pirmās nots līdz pēdējai un, ja arī attiecīgie mākslinieki un viesi no kaimiņvalsts nebija tie, kuri piespieda podziņu, lai palaistu minēto raķeti, te tomēr ir tas gadījums, kad labāk nepriecāties par pasākumu, kurš cenšas it kā apliecināt, ka viss ir kārtībā, viss ir jauki un skaisti, un muzikāli u.tml.
Droši vien nav iespējams “Jauno vilni” aizliegt pavisam, taču attiecīgā televīzija mierīgi var atteikties to pārraidīt, un par visu vairāk šis nav un vēlreiz nav tas gadījums, kad Latvijas valsts un pašvaldības amatpersonām tur rādīties. Jo tā tomēr ir Krievija, kura sponsorē Ukrainas necilvēkus, tie tomēr ir necilvēki, kuri pirmkārt pārstāv Krievijas “intereses,” un Krievija tomēr ir un paliek iesaistīta visā melošanā un pierādījumu slēpšanā, kāda ir saistāma ar minēto traģēdiju. Un tāpēc esmu pilnīgi gatavs pateikt, ka jebkura Latvijas valsts vai pašvaldību amatpersona, kura tādā vai citādā veidā piedalīsies “Jaunajā vilnī,” kaut vai sēžot skatītāju rindās, vismaz atbalsta necilvēciskumu, ja paši nav necilvēki.
