Dekrētā paredzēts dažādu turku preču aizliegums. Rādot uz to, ka Krievijas "varas vertikāle" reizēm prot darboties saskaņoti, jau pagājušajā nedēļā pēc kara lidmašīnas notriekšanas, bet pirms cara dekrēta, Krievijas attiecīgie dienesti piepeši konstatēja, ka līdz pat 15% pārtikas produktu no Turcijas neatbilst "sanitāriem" standartiem, lai arī līdz tam šogad Turcija uz Krieviju bija eksportējusi pārtikas produktus vairāk nekā miljarda eiro vērtībā.
Tāpat sankcijas tiks vērstas pret turku uzņēmumiem, kas darbojas Krievijā, kā arī pret turkiem, kuri strādā citos uzņēmumos. Pēdējo gadījumā pēc 1. janvāra attiecīgie uzņēmumi nedrīkstēs pagarināt darba līgumu. Aizliegti čārterreisi no Krievijas uz Turciju, Krievijas tūrisma kompānijas nedrīkst piedāvāt ceļojumus, kuros attiecīgais cilvēks kaut brīdi pavadītu Turcijā. Iesaldēts Krievijas un Turcijas bezvīzu līgums.
Te nu ir tas "kājā iešaušanas" moments. Jādomā, ka uzņēmumi, kuros strādā turki, turkus pieņēma darbā ne jau tāpat vien, turki acīmredzot tur dara vērtīgu darbu.
Ņemot vērā, ka patlaban Krievijā ir aizliegts ievest pārtikas preces no Rietumeiropas un citām valstīm, kuras pret Krieviju ir vērsušas sankcijas par Kremļa patvaļu Ukrainā un citur, arī turku preču aizliegums krieviem nodrošinās vēl šaurāku izvēli. Pērn no Krievijas uz Turciju tūrisma kontekstā devās trīs miljoni cilvēku, visticamāk, patlaban ir pietiekami daudz tādu, kuriem jau bija sarunāts čārterreiss uz kādu Turcijas kūrortu, bet nu attiecīgais reiss būs liegts. Tur ir tas atpakaļejošais moments. Gribēji uz Turciju? Par biļeti jau samaksāji? Pats vainīgs.
Krievijas cars ir teicis, ka viņš no Turcijas vēlas atvainošanos. Turcijas prezidents (kuram, ja kas, arī pašam ir visai putiniska attieksme pret savas valsts pārvaldīšanu) ir teicis, ka lidmašīnas notriekšana viņu "skumdināja", bet atvainojies gan viņš nav. Ziņots, ka Parīzē notiekoša klimata samita laikā Turcijas prezidents cer tikties ar Krievijas caru un censties kaut ko sarunāt.
Taču ir jāsaka, ka ir pietiekami labi iemesli Ankarai par notikušo tomēr neatvainoties.
Tas ir tāpēc, ka Krievijas bruņoto spēku pieaugošā patvaļa tomēr nav atstājama bez reakcijas. Turcija ir visai skrupulozi izplatījusi pierādījumus par to, ka attiecīgajā brīdī Krievijas kara lidmašīna bija Turcijas teritorijā, arī izplatīti audio ieraksti, kuros dzirdams, ka Turcijas iestādes atkārtoti Krievijas pilotu brīdina par atrašanos ne tur, taču Krievijas pilots brīdinājumu atkal un atkal vienkārši ignorē. Maskava, protams, ir teikusi, ka lidmašīna Turcijas teritorijā vispār nebija, tieši tāpat kā Krievijas karaspēka Ukrainas dienvidaustrumos vispār nav, Krimas aneksija bija svēts process, pret kuru iebildumu nav un nevar būt, Gruzija bija tā, kura uzsāka 2008. gada karu, Krievijai tur vispār nebija nekādas vainas, Abhāzija un Dienvidosetija ir īstas "valstis," un, ja kas, Baltijas valstis visus daudzos gadus pēc Otrā pasaules kara nebija okupētas, jo tās Padomju Savienībā iestājās brīvprātīgi un laimīgi. Oficiālajai Krievijai melošana, acīs skatoties, ir automātisks process, taču visos minētajos gadījumos, arī kara lidmašīnas notriekšanas kontekstā, patiesība tomēr ir cita.
Vēl, protams, vērts konstatēt arī to, ka Turcija tomēr ir NATO dalībvalsts, un neatļauta Turcijas robežas šķērsošana vienlaikus arī bija neatļauta NATO robežas šķērsošana. Tieši tāpēc oficiāla atvainošanās par notikušo nevar būt, jo mūsu valstī mēs tomēr labi zinām, cik ļoti aktīvi Krievija darbojas pie mūsu robežām. Paliks NATO robežas neatļauta šķērsošana ignorēta Turcijas gadījumā, kas varēs garantēt, ka līdzīga veida robežas šķērsošana nesāksies arī pie mums? Protams, mūsu gaisa telpu sargā NATO patruļas, taču Kremļa kārdinājumam kaimiņvalstis kacināt tomēr ir jāpieliek punkts, jo iesaistīties atklātā karā ar Krieviju neviens NATO nevēlas un, vismaz jācer, tā tas arī ir Krievijā, lai arī, kā zināms, tur attiecīgie cilvēki pat ir uzdrīkstējušies runāt par kodolkaru, tajā skaitā, kā atceramies, izstrādājot "mācību" plānu, kurā bija paredzēta kodolbumbas nomešana Varšavā. Lieki teikt, tā būtu prātam neaptverama katastrofa, kura arī ietekmētu pašu Krieviju. Ne velti tā dēvētā Aukstā kara laikā vispārpieņemtais jēdziens par iespējamu kodolkaru bija "abpusēji nodrošināta iznīcināšana".
Grūti spriest, kā šī lieta varētu beigties. Krievijas iesaistīšanās Sīrijas notikumos ir notikusi atbilstoši Kremļa ierastajiem procesiem. Atcerēsimies - brīdī, kad Krievija nolēma uzsākt bombardēšanu, kāds vidēja līmeņa bruņoto spēku „aparatčiks” uzradās ASV vēstniecībā Bagdādē, lai pateiktu, ka mēs tagad bombardēsim, jūs savas lidmašīnas vāciet prom. Lieki teikt, civilizētas valstis tādā veidā lietas nekārto.
Turklāt ir arī tas apstāklis, ka Kremlis ir atkārtoti apgalvojis, ka tā mērķis Tuvajos Austrumos ir „Daešs”, lai arī patiesībā visvairāk tas ir bombardējis cita veida Sīrijas prezidenta oponentus, tajā skaitā arī tādus, kuri it kā skaitās Amerikas un tās veidotās koalīcijas sabiedrotie (tajā skaitā un it īpaši turkmēņu tautas pārstāvjus, kuri ir radnieciski ar pašiem turkiem). Jā, tas ir daļēji mainījies kopš Krievijas pasažieru lidmašīnas notriekšanas Ēģiptē, par ko ierastā kārtā oficiālā Maskava teica, nē, tā nebija bumba, nē, tā nebija bumba, nē, tā nevarēja būt bumba, nē tā nebija bumba … OK, tā bija bumba.
Taču kamēr Krievijas mērķis ir saglabāt Sīrijas asinskāro diktatoru amatā, nekāda īpaši plaša sadarbība starp to un pārējo pasauli tomēr nebūs iespējama. Pareizi Baltijas valstu vadītāji pirms kāda laika paziņoja, ka Baltijas valstis "pretterorisma" koalīcijā ar Krieviju neiesaistīsies.
Jācer, ka te vēsākas galvas gūs priekšroku. Krievija Turcijai ir otra lielākā partnervalsts ekonomikas kontekstā, un ar visu cara dekrētu Krievijas vēstnieks no Ankaras nav atsaukts, tā ir zīme, un, kā minēju, Turcijas prezidents Parīzē cer tikties ar caru, ziņots, ka kontakti jau veidoti starp abu valstu ārlietu ministrijām. Skāde vien tā, ka abās valstīs valda itin neprognozējami cilvēki.
