Inga Spriņģe: Kurš politiķis melo?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pavasarī nejauši uzdūros "The Washington Post" rakstam par pirmo politisko faktu pārbaudītāju saietu Londonā. Tajā sanāca kopā cilvēki no vairāk nekā 20 valstīm, lai dalītos pieredzē, kā vislabāk pārbaudīt politiķu un amatpersonu izteikumus un publiskot tos.

Šobrīd pasaulē ir faktu pārbaudītāju kustības uzplaukums. Šādu informācijas analīzi iecienījuši gan lielākie laikraksti (kā "The Washington Post"), gan televīzijas kanāli, gan arī nevalstiskās organizācijas. ASV līderis faktus pārbaudē ir http://www.politifact.com/, kas melu gadījumā politiķu izteikumam pievieno atzīmi - “uguns biksēs”. Vērienīga platforma ir arī https://factcheckeu.org/, kas pārbauda Eiropas Savienības amatpersonu izteikumus. Dānijā sabiedriskā radio faktu pārbaudes raidījumus “Detektors” kļuvis tik populārs, ka izaudzis jau līdz televīzijas raidījumam. Ukrainas krīzes laikā dzima lapa http://www.stopfake.org/en/news, kas atspēko Krievijas izplatītos melus.

Arī mēs, "Re:Baltica", Latvijas Radio jauniešu kanāls pieci.lv un sabiedrisko mediju portāls lsm.lv, pievienojamies faktu pārbaudes kustībai. Saeimas priekšvēlēšanu laiks mums šķiet īstais brīdis, tādēļ no 8.septembra sākam analizēt politiķu izteikumus rubrikā “Melu detektors”. Katru darba dienu sociālajos tīklos publiskosim nepilnas divas minūtes garu konkrētā fakta video analīzi, kā arī detalizētu analīzi ar informācijas avotiem portālā lsm.lv.

Faktus vācam no masu medijiem un sociālajiem tīkliem. Neslēpšu, nav viegli. Jau vasarā veiktā priekšizpēte rāda, ka Latvijā maz politiķu savos argumentos izmanto konkrētus faktus.

Līdz šim kā līdere faktu neizmantošanā izcēlusies premjere Laimdota Straujuma.

Tiesa, iznāk nedaudz negodīgi - zem lupas tiek palikti politiķi, kas runā ar konkrētiem skaitļiem, kamēr tukšrunātāji iziet sveikā. Bet mēs cenšamies nodrošināt līdzsvaru, meklējot faktus no visu partiju politiķu runām un pārbaudot, vai tie ir patiesi. Mums nav nozīmes, vai politiķis ir no pozīcijas vai opozīcijas. Svarīgi ir, vai viņš/viņa ir no esošajām Saeimas partijām, vai arī kandidē nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Atrodot konkrēto faktu, mēs jautājam pašam politiķim, kas ir viņa faktu avots (izņemot gadījumus, kad paši uzreiz atrodam informācijas avotu). Pēc tam šo faktu pārbaudām un  pievienojam birku - patiesība, puspatiesība, tukšas pļāpas vai neizpildāms.

Šīs rubrikas veiksme lielā mērā ir atkarīga arī no jums, lasītāji. Mēs turam acis un ausis vaļā, klausoties, ko stāsta politiķi, bet ar to ir par maz. Iesaistieties arī jūs! Sūtiet mums citātus no drukātās preses (nofotografējiet citātu ar telefonu, lai nav jāpārraksta), interneta medijiem, interneta saites uz TV un radio raidījumiem, kur politiķi min konkrētus faktus/apgalvojumus. Sevišķi priecāsimies par vēstulēm no jomas ekspertiem, kas uzreiz arī spēj norādīt, vai izteiktais fakts ir patiess un kur meklēt tam apstiprinājumu. Rakstiet uz epastu: [email protected]

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti