Atbilde, it sevišķi sociālo mediju ierakstos, ir teju viennozīmīga un par to jau katrs būs dzirdējis vai lasījis, piemēram, kaut vai lsm.lv portālā. Tikmēr nevar nepamanīt diskusijas spēcīgi emocionālo un jau arī politisko raksturu.
Emocionāli uzlādētu paziņojumu sprādziens izrādījies efektīvs komunikācijas instruments, lai citādi nepamanītais notikums nokļūtu mediju un sabiedrības dienas kārtībā.
Lai gan ziņas par jauno tramvaja līniju nāk kā pēkšņa aktualitāte, taču par plāniem tās realizācijai varam lasīt gan 2014.gada “Dienas Bizness” rakstā un interneta portālos, gan šī gada februārī, piemēram, lsm.lv vai tvnet.lv, kur pat teikts, ka projektu uzraudzīs “Delna”.
Jaunās tramvaja līnijas gadījums ir apliecinājums krīžu komunikācijas lielajam riskam sabiedriski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, kur nereti kā instrumentu kāda no pusēm lieto emocionāli uzlādētus un iedarbīgus saukļus par sabiedrībā jūtīgām tēmām. Šobrīd aktuālā ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa ir līdzīgs piemērs, kur, šķiet, sāncensība vairs nenotiek racionāli konstruktīvāko risinājumu meklēšanā, bet skandālu skaņu decibelu mērīšanā par e-pastu drošību, seksismu utt. Tiesa, varam redzēt, un to arī apliecina ASV notiekošais, svarīgi ir vienai no pusēm neaiziet otras emocionālajā ietekmē, saglabājot savu nostāju un pozicionējumu.
Atgriežoties pie jaunās tramvaja līnijas, vērtējot abu pušu komunikāciju, jāatzīst, ka jaunās tramvaja līnijas pretiniekiem ir izdevies daudz sekmīgāk radīt komunikatīvu spiedienu, atrodot savā retorikas arsenālā dažnedažādus emocionālus epitetus, pat ja tie nebalstās korektos argumentos un ir kļūdaini. Ir pieticis ar dažiem aktīviem viedokļu līderiem, kurus motivējusi pašu pārliecība, un arī galvenie atslēgas vārdi ir izvēlēti emocionāli skanīgi. Tie izšķir teju visu – kapi, amorālā padomju politika, korupcija…
Piemēram, nedaudz vienkāršojot, viens no argumentiem, kas izskan, ir balstīts vienas, agrākas darbības pielīdzināšanā pavisam cita laika un citu apstākļu darbībai un tās veicējiem (padomju laika amorālā rīcība = šodienas rīcība), turklāt atsevišķa daļa tiek uzdota par veselumu (auditorija sadzird ietves paplašināšanu kā visu kapu iznīcināšanu; ielas paplašinātāji parādās kā kapu postītāji u.tml.).
Protams, argumenti emocionāli spēcīgi iedarbojas uz nacionāli noskaņotāko auditoriju, kas labi atceras padomju laiku represijas un Senču ielas būvniecību. Mērķauditorija tiek sasniegta.
Rezultātā, lasot virsrakstus un paziņojumus par minēto jautājumu, nevar nepamanīt uzkrītoši zemo skaitu viedokļu vai argumentu, kuros būtu izteikts atbalsts jaunajai līnijai vai atspēkoti oponentu iebildumi. Tie pārsvarā nāk tikai no oficiālās puses un uzreiz ir lemti pretējās puses saplosīšanai.
No vienas puses, ikviens mirušais ir pelnījis cieņu, un viens no veidiem, kā izrāda cieņu pret mirušajiem, ir kopjot, pieminot un sargājot viņu atdusas vietas. Tāpēc, visticamāk, situāciju varēja veidot rāmāku, ja tramvaju līnijas plānotāji būtu iepriekš veikuši vairākus priekšdarbus (to skaitā komunikācijā), lai paziņojums par jaunās līnijas izbūvi nāktu pašsaprotamāki. Sabiedrība (vai daļa no tās) nereaģētu tik asi (un politiskajiem pretiniekiem būtu materiāls, uz kā bāzes izvērst savu retoriku), ja bijušo kapu teritorija jau iepriekš būtu tikusi labiekārtota un sakopta (tiesa, medijos varam lasīt, ka sakopšanas un uzturēšanas darbi ir saistīti ar nesaprašanos Lielo kapu zemes īpašumu jautājumā (skat. rakstu "SestDienā").
Iespējams, minētie sakopšanas darbi ir plānoti, un acīmredzot neviens negaidīja šādu komunikācijas pavērsienu. Iepriekš veiktie labie darbi vienmēr ir kā labās reputācijas kapitāls nepieciešamo lēmumu atbalstam un būtisku lēmumu pieņemšanai nākotnē.
No otras puses, diezin vai ir korekti jaunās tramvaja līnijas ieceri raksturot vien ar emocionāliem epitetiem, kas ir ērti un labi sadzirdami saukļi.
Taču racionālu argumentu iztrūkums var radīt uzticības deficītu jebkurai pusei, neatkarīgi no ideoloģiskās un politiskās pārliecības.
Tai pašā laikā šis gadījums arī parāda, cik ļoti mūsdienu pārsātinātās komunikācijas jomā izšķiroši iedarbīgi ir tieši emocionālie argumenti, kas ļauj izlauzties cauri komunikatīvajam troksnim un iekļūt virsrakstu pirmajās rindās, apsteidzot virkni citu vēstījumu.
