Absolūtā vairākumā ir pašslavināšanās par kārtējiem labajiem darbiem, ko viņa vadībā paveikusi Rīgas dome un tās apakšstruktūras. Piemēram, pēdējā nedēļā Ušakovs vairākkārt vēsta par to, ka veidojas rindas ar interesentiem, kas grib apskatīt atjaunoto Nacionālo mākslas muzeju. Otru daļu tvītu Rīgas mērs velta saviem opozicionāriem, lielākoties «Vienotībai». Pēdējā laika redzamākās izpausmes bijuši viņa nievājošie izteikumi par demisionējušo premjeri Laimdotu Straujumu. Ak, jā, ir gan vēl trešā lieta, kas Rīgas atslēgu turētājam ik palaikam liek atslābināties tviterī, - kaķu apjūsmošana.
Ušakovam tviterī seko mazliet vairāk par 75 tūkstošiem lietotāju, kam interesē, ko mērs reizi dienā vai ik pārdienas pavēstīs. Lai arī liela daļa sekotāju ir anonīmi konti, kuru izgudrotāji, iespējams, par tiem sen aizmirsuši, kopumā Rīgas mērs var lepoties ar milzīgu auditoriju, par kādu varētu sapņot pat mūsu valsts lielākie laikraksti [pēc «TNS Latvia» datiem, vienu «Latvijas Avīzes» vai «Dienas» numuru palasījuši nedaudz virs 60 tūkstošiem cilvēku, turklāt šis rādītājs pāris gados nokrities par teju 20 tūkstošiem].
Tviteris Ušakovam varētu būt pateicīga vide un lieliska iespēja, lai saviem vēlētājiem un citiem rīdziniekiem ar mazu laika un nekādu naudas patēriņu skaidrotu arī to, kā viņš un padotie tērē tos 800 miljonus eiro, ko rīdzinieki gada laikā ar nodokļiem nodod mēra pārvaldījumā.
Nākamā gada budžets šomēnes «izstaigājis» visas domes komitejas. Par nākamā gada tēriņu plāniem Ušakovs jau runājis divās preses konferencēs, dižojoties par augošajiem ieņēmumiem un sarūkošo budžeta deficītu, kā arī tradicionāli izmantojot iespēju apsmiet opozīcijas deputātu iebildes. Par budžetu Ušakovs runā arī medijos, kas apsolās izgādāt komfortablu intervijas vidi ar komplimentāriem jautājumiem.
Par budžetu tviterī Ušakovs nerunā. Pat par tēmu, kas vistiešāk skar pašu tviteri - komunikāciju sociālajos tīklos. Tā vietā televīzijas un radio reklāmās ar apnicīgu regularitāti viņš stāsta, cik pateicīga vide attiecību kārtošanai ar domi ir sociālie tīkli. Ar tādu komunikāciju diennakts laikā varot salabot salūzušo daudzstāvu mājas liftu, lai vecmāmiņa nebūtu iestrēgusi deviņstāvenes jumta dzīvoklī. Ja sāks sekot Rīgas domei tviterī, ātrāk arī salabošot Rīgas bedres un sakārtos citas saimnieciskas lietas, vēsta intensīvā reklāmas kampaņa.
Šajā reklāmā Ušakovs noklusējis divas būtiskas lietas.
Pirmkārt, to, ka ar aicinājumu sekot sociālajos tīklos Rīgas domei tiek gatavota augsne budžetā jau ierakstītiem 80 tūkstošu tēriņiem, lai nākamajā gadā domes administrācija deviņu tēla spodrinātāju komandu papildinātu ar četriem jauniem darbiniekiem.
Viņu tiešais pienākums būšot apkalpot Rīgas domes kontus tviterī un vietnē «Facebook». Ļaunajiem Rīgas varas plānu nomelnotājiem, kas tādu amatu izveidi sauc par tā sauktās troļļu komandas veidošanu, Rīga atbild – nekādas «troļļošanas» nebūs, jo viņiem būs konkrēti amata apraksti. Spēcīgs arguments.
Reklāmas rullīši ar aicinājumu «piesekoties» Rīgai skan jau nedēļu un būs dzirdami līdz 20. decembrim.
Otra Ušakova noklusētā lieta ir tas, ka šai reklāmai dome plāno tērēt līdz 72 tūkstošiem eiro. Tātad – lai par 80 tūkstošiem eiro algotu jaunus darbiniekus, vispirms teju tikpat jāiztērē, lai viņiem vispār būtu darāmais – sarunu biedri sociālajos tīklos.
Rīgas mērs kārtējā preses konferencē šodien ierasti bravūrīgajā tonī dižojās, ka četri jauni sabiedrisko attiecību speciālisti darbam ar sociālajiem tīkliem esot līdz šim nepieredzētas reformas sabiedriskajās attiecībās un komunikācijā ar sabiedrību. Līdz šim ar vārdu «reformas» man asociējās apņemšanās kaut ko sakārtot, lai par mazākiem tēriņiem efektīvāk strādātu.
Kopš reklāmas kampaņas sākuma Rīgas domei tviterī klāt nākuši 49 jauni sekotāji. Labāki rādītāji ir «Facebook» lapā, kur Rīgas lapa piesaistījusi teju pustūkstoti lietotāju, fanu pulku izaudzējot līdz 2529 cilvēkiem. Salīdzinot ar Rīgas iedzīvotāju skaitu [Rīga lepojas, ka sociālos tīklus lieto 63% pilsētnieku] un paša mēra 75 tūkstošiem sekotāju, tas gan arvien ir ļoti mazskaitlīgs rādītājs.
Teju vai katrā revīzijā Valsts kontrole līdz apnikumam klārē, ka, tērējot publiskos līdzekļus, jārīkojas tā, kā pašsaprotami būtu rīkoties privātā biznesā. Vispirms izstrādāt plānu un mērķus, kādi sasniedzami, un tikai tad tam tērēt naudu, rūpīgi sekojot mērķu izpildei.
Tādēļ šonedēļ tviterī uzrunāju Rīgas domi, aicinot skaidrot, 1) cik izmaksās reklāma, aicinot sekot Rīgai sociālajos tīklos un 2) kādi ir kampaņas sasniedzamie mērķi. Rīga visiem rīdziniekiem saprotamā valodā atbildēja, ka mērķis ir «veicināt divvirzienu simetrisko komunikāciju». Savukārt sekotāju skaits neesot pašmērķis. Uz manu repliku, ka tādējādi 72 tūkstoši eiro reklāmas kampaņā tiks iztērēti bez konkrētiem mērķiem un tēriņu efektivitātes mērījumiem, Rīgas domes anonīmais tviterkonts atbildēja lakoniski: «Tā jau ir jūsu interpretācija» (Šeit lasāma visa sarakste tviterī).
Mana interpretācija ir arī tas, ka četras jaunās amata vietas tērzēšanai sociālajos tīklos Rīgas domes vārdā tiešām būs sava veida «troļļu» komandas pamats. Jau pašlaik uz lielu daļu tviterlietotāju norādījumiem par nebūšanām tiek atbildēts ar «paldies, noskaidrosim situāciju!». Solītā atgriezeniskā saite, ar ko domāts vēstīt par novērstām problēmām, bieži vien izpaliek.
Taču varbūt labā ziņa ir tā, ka Rīgas dome tviterī pret sarunu biedriem lielākoties izliekas draudzīga, izvairoties no birokrātiskas valodas un pieļaujot gramatiskas kļūmes. Pirmdienas vakarā tikpat draudzīgi Rīgas domes tviterkonts reaģēja uz mana kolēģa Ivo Leitāna tviterierakstu par atjautīgi izveidotām pieturvietām.
Redzēsim, vai un kad Rīga beigs priecāties par peļķi un vai pievērsīsies problēmu cēloņiem.
