Daiga Mazvērsīte: Par prieku…

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

Manā priekšā ir Elitas Patmalnieces pirmā grāmata „Prieks” – tās autore līdz šim guvusi plašu ievērību kā modes māksliniece un gleznotāja, nu viņa pievienojusies rakstnieku saimei savā autobiogrāfiskajā izdevumā, kur, pretēji bariņam sieviešu, kuras slēpj savu vecumu, drosmīgi atzīstas, ka šis ir viņas 50. jubilejas gads.

Saulei starojot un vējam pūšot, Elitas draugi un talanta cienītāji pulcējās augstu virs Rīgas jumtiem, un sveicēju pulkā bija arī virkne mūziķu, kuru skatuves tērpiem Patmalniece veltījusi ne mazums izdomas un enerģijas. Jaunizdotajā grāmatā „Prieks” lasāma un skatāma mākslinieces dzīves pieredze un atziņas, un te uzzinām, ka Elita mācījusies Ogres skolā ar mūzikas novirzienu, kur ne tikai apguvusi notis un dziedājusi korī, bet arī vingrinājusies kokles un vijoles spēlē.

Man allaž licies, ka starp ļaudīm, kas mācījušies mūziku, ir ārkārtīgi maz „lampiņu dauzītāju”, jo mūzikas skolu absolventi līdz ar ļoti specifiskām prasmēm, piemēram, solfedžo un itāļu mūzikas terminiem, apgūst disciplīnu, paškritiku, iemācās atpazīt skaņu valodā izteiktas emocijas utt. Elitas Patmalnieces gadījumā visa viņas māksla ir ļoti muzikāla, viņas grāmatas lappusē ieraugām dziedoni Frediju Merkuriju, kurš tāpat bija skolots mākslinieks un vienlaikus ģeniāls mūziķis, un šādus piemērus var nosaukt vēl un vēl.

Patmalnieces gleznas un tērpi ir vesela simfonija, kuru krāsu gamma vai gāž no kājām ar savu krāsu bagātību un spilgtumu, reizē viņas gleznotās meitenes acis allaž ir skumjas – tāds mazliet addagio un tranquillo. Prieka Elitai tomēr ir vairāk. Tas ir vesels dzīvesprieka vulkāns, ne tikai mākonītis. Gribētu redzēt cilvēku, kurš nepasmaidītu, ieraugot Patmalnieces drosmīgo spilgtumu no brošām un lellītēm līdz iespaidīgajiem audekliem un skatuves kleitām.

Zīmīgi, ka Elita Patmalniece ir cilvēks, kas klausās radio. Par savām pirmdienu vakara programmām „Zelta graudi” Latvijas Radio 2 šad tad esmu izpelnījusies viņas atzinības. Mūs, un ne tikai mūs, vieno mīlestība pret latviešu estrādi, sākot ar Noru Bumbieri un grupām „Credo” un „Līvi”, līdz deviņdesmito gadu hitiem. Šajā gadsimtā kopīgu elku tā pamazāk, varbūt pagātnē bijis par daudz izcilu dziesmu, lai jaundarinājumiem atrastos pienācīga vietā mūsu „slavas alejā”.

Jā, Elita, un atkal – ne tikai viņa šad tad gūst prieku no radio, piemēram, mirkļos, kad atskan kāda mīļa, sirsnīga, svarīga dziesma. Bet pārējā laikā? Vai arī radiostaciju piedāvājums spēj sagādāt prieku, vai arī pašlaik tas tiktāl ir kļuvis par fona mediju, netraucēdams dzīvot, strādāt, ravēt, makšķerēt, ka tas ir arī viss?

Šķetinot pārdomu pavedienu par prieka klātbūtni radioviļņos, arī tālākā pagātnē savā radioklausītājas pieredzē neatceros daudz situāciju, ka kaut kas no dzirdētā būtu mani ļoti uzjautrinājis vai iepriecinājis, drīzāk aizkustinājis, licis domāt un pārdomāt, sniedzis derīgu informāciju.

Reiz gan bija raidījums „Zvaigznīšu brīdis”, kur jokus dzina un dīvainas melodijas atskaņoja pulciņš ļaužu ar savdabīgu, no vidusmēra visai tālu humora izjūtu, kas 90. gadu sākumā tomēr lika smieties krietnai daļai Latvijas. Roberts Gobziņš, starp citu - arī jūlija piecdesmitgadnieks, Ēriks Loks, Arnis Kundziņš un viņu domubiedri dzina velnu smalki un stilīgi, kas nebūt nebija sakāms par Freda un Ufo darbošanos radio laukā, par spīti Andra Zeibota literāri ironiskajiem sacerējumiem. Lai piedod man šie varoņi, bet tas mazumiņš viņu joku, ko esmu izturējusi, dažkārt sniedzās, kā saka, zem jostasvietas vai bija adresēts ļaudīm ar, maigi izsakoties, nepabeigtu vidējo izglītību.

Vispār Latvijā ar humoru, līdz ar to – ar prieku, neatkarības gados iet grūti.

Pagājušā gadsimta sākuma populārajā mūzikā ļoti iecienīti bija kupletisti. Ernests Elks-Elksnītis, Jānis Āre, brāļi Ošlapiņi un brāļi Laivinieki ir tikai daži vārdi toreiz prāvajā dziesminieku pulkā. Modē bija sadzīvisku un politisku situāciju apdziedāšana, kam līdzi smējās un plaukstas priekā sita klausītāji ne tikai „dzīvās” mūzikas vakaros, bet arī klausoties šīs dziesmiņas, parodijas un kuplejas radio un skaņuplatēs.

Estrādes ziedu laikos Padomju Latvijā Raimonds Pauls un Ivars Vīgners bijuši lielākie joku dziesmu sacerētāji, vēl arī Uldis Stabulnieks. Protams, arī pārējie neslinkoja, jo 70. un 80. gadu estrādes koncertos nopietnajai, pirmajai daļai allaž sekoja atslābinošā otrā – ar līdzidziedāšanu, jokiem un mazām vaļībām. Prieks dzima arī, klausoties „Prāta vētras” grāvēju par „Lidmašīnām” un ansambļa „pilotprojekta” „Reigani” šedevrus par čiekuriem utt.

Raugoties plašāk ne tikai uz mūziku, bet radio un citiem masas informējošiem un izglītojošiem medijiem, sen no aprites izzudis žanrs – feļetons, tāpat kā tikai putekļainos bēniņos var atrast žurnālu „Dadzis” ar oriģinālajām Gunāra Bērziņa karikatūrām. Vēl atceros Hugo Diegu un „TV Pirti”, arī radio šad tad lasīja sarkastiskus stāstiņus par neizdarībām un nebūšanām, ne tik sen Latvijas Radio ēteru spirdzināja „Saulgožu pagasta stāstiņi”. Toties tagad tikai problēmas un risinājumi, ziņas un sarunas, portreti un notikumu gūzma vai smacējot ar savu pārbagātību un nopietnību.

Dažas radio ētera personības cenšas jokus sarunā iespraust uz savu roku, runājot uzspēlēti jautrā tonī vai tēlojot cilvēku, kam ir izcili labs garastāvoklis. Patīkams piemērs šai ziņā ir Gusts Kikusts LR1 programmā „Labrīt”, kura „priekšnesums” ir neviltots un sniedz pozitīva adrenalīna devu visai dienai, pat ja laika prognoze ir slikta. Pietrūkst Haralda Burkovska smiekliņa, ko kādreiz varējām izgaršot raidījumā „Kā labāk dzīvot”, jo, ar ko beidzas pat laba dzīvošana, mēs visi labi zinām, un tikai prieks spēj aizgainīt šādas „labas” pārdomas.

No otras puses, nevaru acumirklī iedomāties nevienu nedz aktieri, nedz citas profesijas pārstāvi, kas pašlaik spētu piedāvāt asprātīgu, aizraujošu un priekpilnu humora raidījumu. Turklāt informācijas un tehnoloģiju progresa orkānā priekam kā tādam, iespējams, vairs nav tik svarīga loma, kāda tā bija kādreiz, kad dzīves temps bija moderato. Un ir vajadzīga vismaz Elita Patmalniece, lai par prieku atgādinātu…

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti