Lai gan Ukrainas situācija ir atšķirīga no Latvijas, kas ir NATO sastāvā, Donbasā esmu pārliecinājies, ka palīdzības saviem karavīriem nekad nevar būt par daudz. Gan praktiskas, gan morālas dabas.
Apstākļos, kādos nonākusi Ukraina, vajadzību izrādījies pārāk daudz, un visu vēlmju apmierināšanai šīs valsts aizsardzības sektoram vienkārši nav pieticis līdzekļu.
Te vērts norādīt, ka iepriekšējā promaskaviskā prezidenta Viktora Janukoviča laikā armija tika apzināti grauta. Tagad situācija ir lielā mērā mainījusies, taču daudz kas palicis pa vecam. Apgāde frontē klibo, karavīriem bieži vien nākas mitināties drausmīgos apstākļos. Tāpat kā agrāk ukraiņu un arī citu valstu voluntieri (brīvprātīgie palīdzības savācēji un nogādātāji frontē) turpina piegādāt visdažādāko palīdzību.
Tagad līdz ar aukstumu sācies grūtākais laiks karavīram. Aukstums, lietus, sals un sniegs dzīvi pozīcijās un posteņos padara daudz smagāku nekā siltajos mēnešos. Bruņotie spēki un Iekšlietu ministrija nespēj nodrošināt savus pakļautos cilvēkus nedz ar pienācīgu daudzumu maiņas apģērba (ziemā tas ir vēl svarīgāks jautājums), nedz medikamentiem (pieaudzis saaukstēšanās biežums).
Aizvedot Rīgā savākto palīdzību vienai ukraiņu desantnieku nodaļai, varēju pārliecināties, ka sevišķi augstu kara situācijā esošie novērtēja dažādas optiskās ierīces un citu aprīkojumu. No tā, vai karavīrs var pamanīt pretinieku pazeminātas redzamības apstākļos, kā pieredzējis ne viens vien ukrainis, ir bijusi atkarīga viņu dzīvība. Arī šādu ierīču ukraiņiem nav pietiekamā daudzumā, un to pašu var teikt arī par Latvijas bruņotajiem spēkiem.
Ukrainas 95.desanta brigādes karavīri bija gandarīti arī par lietotajām formām un labiem “Gandrā” (ar vērā ņemamām atlaidēm) pirktajiem guļammaisiem. Arī tās ir tādas lietas, kuru latviešu karavīriem un zemessargiem nav pārāk daudz. Ne velti Aizsardzības ministrijas ierēdņi uz jautājumu, vai Latvijā nebūtu iespējams militāriem treniņiem piesaistīt vairāk cilvēku (no rezervēm), atbildējuši ar norādi uz rezervistu apmācību augstajām izmaksām. Tās ietver arī tās pašas minētās karavīru formas.
Dažāda līmeņa rezervistu apmācībā apģērbs ir tikai viena neliela sastāvdaļa šo personu sagatavošanā, kas kopumā ietver gan visu pārējo apgādi un dzīves apstākļus, gan – varbūt vissvarīgāk – kvalitatīvu kaujas apmācību sarīkošanu.
Aizsardzības ministrija nesen atzinusi, ka ne pārāk labi veicas uzsāktā rezerves karavīru pārapmācība. Atstājot ministrijas speciālistu pārziņā, kā atrisināma šī problēma, šķiet, turpmāk vajadzētu pievērst uzmanību arī pārējo rezervistu sagatavošanai. Iespējams, iesaistot personas, kas to vēlētos, taču dažādu iemeslu dēļ nav atradušas iespējas pievienoties Zemessardzei.
Šie cilvēki varētu iziet apmācību sev tuvākajā Zemessardzes bataljonā. Līdztekus gados vecākajiem no jaunsargiem šie cilvēki krīzes gadījumā varētu kļūt par reālu papildinājumu Zemessardzes vienībās. Kā pirms neilga laika atzinis kāds no augstu stāvošiem Zemessardzes komandieriem, par to varētu padomāt, paredzot tam zināmus līdzekļus.
Nākotnē gribētos redzēt labāku izpratni par aizsardzības lietām kā no valdības, tā pašvaldību pārstāvjiem. Redzējumu, ka drošība neattiecas tikai uz Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, bet ka tikai no visas sabiedrības kopīga darba ir atkarīgas sekmes valsts aizsardzības jomā.
Šobrīd to var arī nesaprast, taču krīzes situācijā tam ir milzīga nozīme, daudz lielāka nekā normālos miera apstākļos.
