Vairums tomēr ir vienisprātis, ka militārā joma uzskatāma par sava veida sabiedrības spoguli – ja vairākums Latvijas iedzīvotāju pret savu valsti izturēsies ar vienaldzību vai pat negatīvi, diezin vai bruņotajos spēkos būs iespējams uzturēt pilnīgi atšķirīgu attieksmi.
Pēc kāda Zemessardzes bataljona komandiera teiktā, savos amatos Zemessardzē atrodas apmācīti speciālisti – profesionāļi. Tie ir karavīri, kas pārzina savu darbu, spēj apmācīt jaunpienācējus - tas par šo cilvēku profesionālajām spējām. Tikpat svarīgi esot, lai profesionāļi Zemessardzē būtu nacionāli motivēti cilvēki, kas negaužas par dažādiem trūkumiem valstī un spēj aizraut citus. Šiem speciālistiem jābūt padziļinātai interesei par savu darbu, jāorientējas nozarē iespējami plaši, turklāt jāspēj saskatīt sava darba galamērķi.
Kāds cits, arī bijušais Zemessardzes bataljona komandieris teica, ka par prioritāti būtu nepieciešams pasludināt Zemessardzes stiprināšanu. Taču tam nepieciešams daudz vairāk par jaunu zemessargu uzņemšanu. Lai jaunos karavīrus kvalitatīvi apmācītu, nepieciešams noteikts skaits profesionāļu, kas viņiem sniegtu nepieciešamās zināšanas. Šis virsnieks uzskata, ka pat ar ievērojami labāku ekipējumu un apmācībām pozitīvu rezultātu nevarēs gūt, ja trūks profesionālu skolotāju. Pēc šī virsnieka domām, tagad vajadzētu izlīst ārā no „ierakumiem” un nopietnāk pievērsties tieši informatīvajam karam. Piemēram, Igaunijā un Lietuvā aizsardzības sektors intensīvāk sadarbojoties ar medijiem.
Latviešu virsnieki pozitīvi novērtējuši beidzamo informāciju par lielāka sabiedroto spēku kontingenta izvietošanu Latvijā. Tas ir nopietns ieguvums mūsu bruņotajiem spēkiem, kas ļaušot pa īstam sevi salīdzināt ar sabiedrotajiem, turklāt no militāri spēcīgākajām pasaules valstīm. Kāds pulkvežleitnants ar vairāku misiju pieredzi norādīja uz to, ka šis vēstījums kalpošot par labu atturēšanas līdzekli iespējamam agresoram.
Tomēr, neraugoties uz to, ka Latvijai ir vairāki uzticami sabiedrotie NATO, pašiem ikdienas darbā jākoncentrējas uz savu militāro spēju uzlabošanu.
Bataljona komandieris, kura vienībā šobrīd tiek sagatavota militārā tehnika, uz kuras varēs uzmontēt tanku iznīcināšanas lielgabalus, stāstīja, ka nevajagot pievērst uzmanību tukšajām runām par to, cik dienas Latvijas bruņotie spēki spēs aizstāvēties.
Vienkārši jākoncentrējas uz savu darbu. Piemēram, viens šāviens – tanks sašauts, divi šāvieni – helikopters notriekts. Ja dienā tiks iznīcināti 50 tanki, 15-20 helikopteri, pretinieks to novērtēs. Iebrucējs jāaptur, cik ātri vien iespējams, saka pulkvedis, kas ir pārliecināts par to, ka sabiedrotie sniegšot palīdzību Latvijai.
Savu bruņoto spēku un neatkarīgas valsts uzturēšana nav lēts pasākums, saka viens no pieminētajiem augsta ranga latviešu virsniekiem.
Te der atsaukties uz Igaunijas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu, kas norādījis, ka neatkarības zaudēšana izmaksājot vēl dārgāk.
Atliek padomāt par padomju okupācijas piecdesmit gadiem, lai pārliecinātos par šī apgalvojuma patiesīgumu. Kaut vai tādēļ, ka daudzi no zaudējumiem vienkārši nav aprēķināmi finansiālā izteiksmē. Turpina minētais pulkvežleitnants: „Visiem turklāt ir jāzina, ka Latvijas bruņotie spēki pildīs savu pienākumu – aizstāvēs mūsu zemi.”
Nesenais NATO lēmums par alianses spēku palielināšanu bloka austrumu pierobežā ir pieņemts, jo šādu rīcību diktē izpratne par reālo situāciju drošības jomā.
Tas nozīmē, ka Krievijas rīcība ir novērtēta nevis vienkārši kā „nedraudzīga”, bet pat naidīga, kas sevī slēpj pavisam reālus draudus. Labi, ka alianses vadība pati (bez „šedevriem” no BBC) un neatkarīgi no Eiropas Savienības vadībā esošajiem Kremļa draugiem zina, kas darāms. Redzams, ka NATO ģenerāļiem nevajag paskaidrot, ko nozīmē negaidītas mācības, izlūklidojumi, dažādi militāri un politiski lēmumi. Profesionāls darbs ir profesionāls darbs. Ar pareizo uzsvaru, lai visi pārējie var mierīgi pildīt savus pienākumus.
