Vairāku gadu garumā turpinās nedraudzīga militāra izrādīšanās pie daudzu NATO dalībvalstu robežām, bet līdz šim viss noritējis mierīgi – alianses iznīcinātāji cēlušies gaisā, pavadījuši „klusējošos” krievu lidotājus, un nedraudzīgie lidojumi allaž beigušies bez uguns atklāšanas.
Šoreiz viss norisinājies savādāk – krievu piloti darbojušies, kā viņiem pavēlēts, un nav reaģējuši uz piecu minūšu laikā saņemtajiem 10 brīdinājumiem. Arī turku kara lidotāji visu izdarījuši kā nākas un, nesaņēmuši atbildi no valsts gaisa telpas pārkāpējiem, notriekuši svešo bumbvedēju.
Notikušais bijis kā auksta duša Krievijas līderim, kas solījis Ankarai nopietnas sekas un nosaucis SU-24 notriekšanu par dunča dūrienu mugurā. Šādu „uzdrīkstēšanos” savas gaisa telpas aizsargāšanā Kremlis no turkiem, visdrīzāk, nebija gaidījis, gluži tāpat kā citu NATO dalībvalstu viennozīmīgo nostāšanos savā sabiedrotā Turcijas pusē.
Maskavai skaidri norādīts, ka dalībvalstu telpa ir nepārkāpjama, turklāt ieteikts radušās domstarpības atrisināt divpusējā Maskavas un Ankaras dialogā. Tomēr jāšaubās, vai šīs attiecības izdosies uzlabot. Kopš Krievija uzsākusi uzlidojumus Sīrijā, abu valstu starpā nav trūcis domstarpību, krievu lidmašīnas vairakkārt ielidojušas Turcijas gaisa telpā un izsekojušas Turcijas iznīcinātājus F-16. Maskava, acīmredzami, nolēmusi nodemonstrēt spēku reģionā, izmantojot pieaugušo militāro klātbūtni. Tagad tas apliecināts ar lēmumu izvietot Sīrijā arī raķešu kompleksus S-400. Beidzamajā laikā Krievija ievērojami palielinājusi savus bruņotos spēkus arī Melnajā jūrā – tāpat tiešā Turcijas tuvumā.
Jau vairāk nekā divdesmit gadu pagājis, vēl krietnu laiku pirms Putina nākšanas pie varas, kopš Kremlis uzsāka „spēles” ar savu kara aviāciju, biedējot citus. 1993.gadā pirmo reizi bijušajā Gruzijas autonomijā Abhāzijā varēja redzēt nebijušu ainu – karadarbībā piedalījās bezpiederības lidmašīnas. Lai gan bija skaidrs, ka tās pieder Krievijas gaisa spēkiem, Kremlis to neatzina. Nedaudz vēlāk arī separātiski noskaņotajā Čečenijā uzlidojumus veica „nevienam nepiederošas” lidmašīnas. Deviņdesmitajos gados šādi lidaparāti mēdza pārkāpt Gruzijas gaisa telpu. Pat gadījās, ka „nejauši” nokrita dažas bumbas. Nākamo reizi Krievijas aviācija veica jau atklātus uzlidojumus Gruzijā 2008.gada piecu dienu karā.
Jau pēc dažiem gadiem aizvien biežāki kļuva krievu lidojumi Baltijas valstu tuvumā. Taču beidzamā gada laikā to intensitāte tik ļoti pieaugusi, ka lielākā daļa baltiešu uz to vairs nereaģē. Saprotami, jo allaž „uz vakts” ir mūsu sabiedrotie - kaujas dežūrā esošie NATO piloti. Šie alianses gaisa spēki nomierina, jo zināms, ka bez uzvaras gaisā Krievija militārā avantūrā nevar gūt panākumus. To ļoti labi apzinās arī krievu ģenerāļi un tāpēc tik bieži „mācību” lidojumos sūta savus lidotājus, lai tie iepazītu Baltijas vidi reālajos apstākļos.
Vēsturiska atkāpe – pagājušā gadsimta 30.gados PSRS līdzīgi pārkāpa Somijas gaisa telpu un viss beidzās ar padomju zemes iebrukumu Somijā. Pašiem somiem salīdzinājumā ar Padomju Savienību bija pavisam neliela gaisa flote, taču tā deva lielu ieguldījumu uzbrukuma atvairīšanā.
