Atis Klimovičs: Frontē bez īpašam izmaiņām – mazāk traucē tos, kas šauj pretī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ukrainas rietumdaļā, galvaspilsētā Kijevā un arī lielākajā daļā valsts karu austrumos gandrīz nav iespējams iztēloties. Par to atgādina vienīgi daži karavīri pilsētu ielās un piemiņas stendi šo apdzīvoto vietu centrā, kuros redzamas Maidanā un vēlāk Donbasā bojāgājušo ģīmetnes. Viss šķietami kā agrāk, pat sporta sacensības norisinās kā ierasts. 

Biļeti uz futbola spēli starp Kijevas “Dinamo” un itāļu “Napoli” piedāvā Inna Tkačova. Viņa tovakar noorganizējusi gājienu uz futbola stadionu divdesmit karā ievainotajiem karavīriem. Daži cietuši ļoti smagi – diviem nav abu kāju. Inna pastāsta, ka viens no viņiem vēl atrodas Kijevas centrālajā hospitālī, bet otrs jau strādā – katru dienu vada darbus kādā celtniecības objektā. Karavīriem Inna palīdz jau kopš 2014.gada maija.

Sākumā galvenokārt vedusi dažādas vajadzīgas lietas uz fronti, bet tad aizvien vairāk laika pavadījusi hospitālī. Arī tur pirms diviem gadiem valdījusi ārkārtēja nabadzība, gādāti medikamenti un sniegta visdaudzveidīgākā palīdzība ievainotajiem. Visu šo laiku Inna uz hospitāli devusies kā uz darbu.

Tagad viņa apmeklē virsnieku kursus un pēc diviem mēnešiem saņems leitnanta pakāpi. Viņas vīrs Vladimirs Tkačovs arī bijis brīvprātīgais armijas palīgs, bet kopš decembra viņš dienē 95.gaisa desanta brigādē.

Piekrautajā busiņā

Vēlu vakarā dodamies uz vienu no Kijevas mikrorajoniem. Tur iekārtota neliela noliktava, uz kurieni tiek nogādātas dažādas mantas. Pārtika, apģērbi, arī jebkuras citas lietas. Šo saimniecību pārzina brīvprātīgie frontes palīgi. Viņiem ir pastāvīgs kontakts ar armijas vienībām frontē, tādēļ labi zina, kas tur visvairāk nepieciešams. "Mercedes" busiņš ir visai prāvs, tomēr vešanai paredzēto mantu ir tik daudz, ka šķiet neiespējami tās visas iekraut. Paiet divas stundas, un tas tomēr izdodas.

Nakts laikā nobraukti apmēram 600 kilometru. Pirmā pieturvieta Avdejevka. Pēc tam dodamies uz Zaicevas ciemu, kurā izvietojušies ukraiņu karavīri. Satieku kādu sirmu sievieti. Uz jautājumu, kā viņai klājas, sieviete nosaka: “Viss ir labi. Dzīvot jau var.” “Bet vai šaušana netraucē?” “Tā sevišķi jau to nemaz nejūt”.

Līdzīgi daudziem citiem vietējiem iedzīvotājiem arī šī sieviete apgalvo, ka nezina, no kuras puses – ukraiņu vai krievu – tiekot raidīti šāvieni.

Bijušais desantnieks, bet tagad paramediķis ar segvārdu Hanters stāstīja, ka bez Krievijas iesaistīšanās šis karš nebūtu iespējams. “Spriežot pēc tā, kādi ieroči tiek izmantoti un cik prasmīgi ar tiem apietas, strādā profesionāļi. Saprotams – ārzemnieki no Krievijas.

Vēlētos aizvērt acis un, kad tās atdarītu, būtu jau iestājies miers. Mums taču valsts ir viena, nav ko dalīt. Saprotams, ka esmu noguris, jo atrodos frontē no 2014.gada,” teica Hanters. Pēc viņa domām, šo 53.brigādes bataljonu tā saucamie separātisti apšauda retāk, jo baidās saņemt spēcīgu pretuguni.

“Mūsu komandieris parasti dod pavēli nopietni atbildēt, viņi to zina un tādēļ “lieki” mūs netraucē,” stāstīja paramediķis.

Citiem bataljoniem mazāk “laimes” – komandieri neļauj šaut pretī un tādēļ biežāk nākas slēpties no apšaudēm. 

Izdalījuši šiem karavīriem atvesto pārtiku, apģērbu, - sevišķi atzinīgi tika novērtēta termoveļa, bet kāds vīrs ļoti priecājās par britu zābakiem -, dodamies ceļā.

Ir jau pāri vienpadsmitiem vakarā, kad nonākam vienā no desantnieku bataljoniem. Mūs sagaida tā komandieris, divi citi virsnieki un seržants, kas atbild par apgādi. Par vakariņam ir ļoti piedomāts – ir ceptas zivis un arī mežacūkas šašliks.

Sarunās par situāciju ierakumos, vietējo iedzīvotāju noskaņojumu, viens no virsniekiem tos nicīgi nosauc par “bidlo” (šajā reģionā plaši izplatīta alkohola lietošana); klausoties ģitāras skaņās un pašu dziedātajās dziesmās, paiet vairākas stundas.

Jau no rīta desantniekiem tiek nodotas viņiem paredzētās mantas. Silti atvadāmies un braucam pie citas ukraiņu armijas vienības.    

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti