Arī salīdzinājums ar kaimiņiem nav patīkams. Lietuvas bilance 8-4 un Igaunijas 10-14. Pat, ja atņem "Levadia” nopelnītos 6 punktus Čempionu līgas kvalifikācijas I kārtā (FK "Ventspils” un "Žalgiris” sāka ar II kārtu), bilance tāpat cienīgāka – 8-8. Turklāt viens Lietuvas un divi Igaunijas klubi iekļuva Eiropas līgas otrajā kvalifikācijas kārtā.
Var teikt, ka tikai FK "Ventspils” nospēlēja cienīgi un uzleca pat nedaudz augstāk par savu vietu. Jo neizšķirts 0:0 izbraukumā ar "Malmö" bija pārsteigums gan pašiem, gan pretiniekiem. Turklāt gan izbraukumā, gan savās mājās ventspilnieki varēja gūt vārtus un sarūpēt vēl lielāku pārsteigumu. Tas gan nebūtu īsti loģisks, taču futbolā ir arī daudz neloģiskāki rezultāti.
Viss pārējais mūsējo izpildījumā ir gandrīz kā mācību grāmatā – FK "Jelgava” jaunā galvenā trenera Vitālija Astafjeva vadībā Norvēģijas turīgākajam klubam "Rosenborg” zaudēja bez ierunām – 0:4, 0:2. Tās tomēr ir divas dažādas līgas. Ja atceramies, FK "Ventspils” pirms 10 gadiem šim pašam klubam zaudēja vēl smagāk – 1:10 (1:4, 0:6).
Ne mazāk loģisks ir arī Rīgas "Daugavas” 0:8 (0:5, 0:3) pret Skotijas "Aberdeen”. Atkal jāatceras, ka sezonas sākumā arī Virslīgas turnīrā šī "Daugava” cieta zaudējumus ar 1:6, 1:5 (pret "Skonto”), 0:4 pret FK "Ventspils”.
Protams, ka nepatīkami pārsteidza Daugavpils "Daugava”, kas netika pāri Fēru salu "Vikingur” (1:2, 1:1). Protams, ka nepatīkami savā laukumā zaudēt vārtus 88.minūtē, taču tā reizēm gadās komandām, kas spēli cenšas pabeigt ar 1:0. Latvijas čempionātā tas parasti izdodas, pret "Vikingur” neizdevās. Der taču arī piemetināt, ka vienā pašā Daugavpilī iedzīvotāju ir divreiz vairāk nekā visās Fēru salās (48 500)... Taču nav velti piemetināt, ka otrajā kārtā šis pats "Vikingur” tika galā ar daudz nopietnāku oponentu par daugavpiliešiem – Norvēģijas "Tromsø”.
Vai bilance būtu labāka, ja Eirokausos spēlētu arī "Skonto”? Var tikai minēt. Diez vai skontiešiem šoreiz izdotos tāds pats varoņdarbs pret "Aberdeen” kā pirms 20 gadiem, kad skotus izdevās izsist no UEFA kausa un uz Rīgu atvest "Napoli”. Taču šajā sezonā komanda rāda gana saturīgu spēli un "Aberdeen” būtu gan ciets rieksts, gan labs kairinātājs, lai atriebtu seno neveiksmi.
Lai vai kā, arī "Skonto” būtiski nespētu mainīt šīs sezonas Eirokausu bilanci. Turklāt, arī komanda pati ne pārāk rāvusies uz Eiropu, jo viena kārta sliktākajā gadījumā var izmaksāt pat 50 000 eiro (ja jānolīgst čarters, jāatrod kūrortsezonas kulminācijā viesnīca, kā aizpērn Splitā), bet nauda no UEFA kasē ienāk tikai pēc gada. "Skonto” šobrīd uz godavārda neviens vairs nav gatavs aizdot. Pārāk daudzi ir "aizdevuši” un atpakaļ nav dabūjuši.
Var jau vainot arī veiksmes trūkumu izlozē, ja pretī trāpījās "Rosenborg” vai "Aberdeen”, tomēr arī tur viss loģiski – jo vājāk spēlējam, jo nākamajā gadā jau pirmajā kārtā dabūjam spēcīgākus pretiniekus. Tāpēc šie rezultāti ir vislabākais lakmusa papīrītis mūsu futbola kopainai un klubu un Virslīgas problēmām konkrēti. Ko tur daudz var gribēt, ja Virslīgas turnīru no 10 komandām sāk tikai astoņas. Ja sezonas vidū divas ("Skonto” un FC "Jūrmala”) tiek it kā izslēgtas, tomēr čempionātu turpina. Ja pa reizei komandas ("Skonto” un FC "Jūrmala”) nav ieradušās uz spēlēm. Ja ir papilnam neizskaidrojamu (vai arī pavisam viegli izskaidrojamu rezultātu) – pirmkārt, ar FC "Jūrmala” līdzdalību – pret Rīgas "Daugava” puslaiks 0:0, viss mačs 0:6; pret FK "Ventspils” puslaiks 1:1, viss mačs 1:6; pret "Skonto” puslaiks 0:0, viss mačs 0:5. Vienreiz tā var gadīties, taču šeit jau izskatās pēc labi nostrādātas sistēmas. Šaubu migla neizklīst arī pār Daugavpils "Daugavu” un Rīgas "Daugavu”. Galu galā, ja reiz "Skonto” futbolisti tik ilgi nesaņem algas, arī viņiem varēja sagribēties kaut kā uzlabot savu finansiālo situāciju. Nu nevis kaut kā vispār, bet kaut kā konkrēti – ar darbību laukumā.
Var jau pieiet visam vienkāršoti un apgalvot, ka galvenie sliktā snieguma vaininieki ir paši klubi – tajos tādi nekādi treneri, kas sakomplektējuši galīgi nekādus spēlētājus. Arī Virslīga ir pašu klubu veidojums un paši vien vainīgi, ka tik daudz spēļu beidzas 4:0, 5:0 pat 6:0. Ja šeit var vinnēt bez saspringuma, var aizmirst, kā ir tad, ja jācīnās līdz pat 90.+5 minūtei. Varbūt tas arī pievīla Daugavpils klubu?
Tomēr, ja paskatās plašāk (un dziļāk) šis rezultāts ir tikai un vienīgi mūsu futbola kopējās situācijas atspoguļotājs. Atsevišķi uzplaiksnījumi atsevišķās jomās pavasari neatnesīs. Vīzijas, kā attīstīties, nav, tāpēc trūkst arī optimisma. Gan klubu, gan arī valstsvienības sakarā. Lejupslīde, iespējams, sākās jau eiforijas brīdī - sākot ar 2004.gada rudeni. Apēst sasniegumus ir visvienkāršāk. Kas sanāk rezultātā, arī visiem ir skaidrs, un tā tas arī ir sanācis.
Mišels Platinī neatbrauks un visu nesakārtos, tāpēc pašiem vien jāņem rokās slota un jāsāk sakopt teritorija, ko sauc Latvijas futbols?
