Arturs Vaiders: Krievu rulete ir palaista

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Starptautiskā Futbola federācija (FIFA) šobrīd nav tajā labākajā attīstības stadijā. Var tikai minēt, ko nesīs katra nākamā diena Zepam Blateram un organizācijai kopumā. Šaubu ēna tiek mesta arī uz blakusefektiem, piemēram, kā Krievija ieguva tiesības rīkot 2018.gada Pasaules čempionātu futbolā. Taču karavāna iet tālāk, un jau ir notikusi kvalifikācijas turnīra izloze un savus pretiniekus uzzinājusi arī Latvijas izlase.

Ar ko spēlēs

Pirms šīs izlozes Latvija bija ielikta zemajā piektajā grozā (kopā ar Lietuvu, Igaunija bija ceturtajā...). Vienā grupā tika ielozētas Portugāles, Šveices, Ungārijas, Fēru salu un Andoras izlases. Oficiālos mačos līdz šim nav spēlēts ar pundurizlasēm Andoru un Fēru salām. Ar Šveici un Ungāriju ceļi krustojušies vienā, ar Portugāli - trijos turnīros. Tieši uzvara pār Ungāriju 3:1 savā laukumā 2003.gada septembrī Latvijai atgrieza cerību, ticību un pārliecību, ka ceļazīme uz "Euro 2004" nav nauda "Bankā Baltija"...

Jā, atkal nav ne Vācijas, ne Nīderlandes, ne Anglijas, ne Itālijas, ne Francijas. Agrāk LFF vadība par to būtu sarūgtināta, tagad vairs nē, jo televīzijas nauda federācijas kasē ienāk centralizēti un neatkarīgi no pretinieku TV intereses par spēlēm.

Skaidrs, ka no Vācijas vai Anglijas te sarastos fanu tūkstoši. No Portugāles noteikti nebūs. Taču nav liela bēda, jo tos tūkstošus tāpat nebūtu kur sēdināt!

Tīri teorētiski varēja būt arī vieglāka grupa. Kaut gan - kurš ņemsies apgalvot, ka Velsa ar Geretu Beilu no pirmā groza būtu pateicīgāka par Portugāli?

No vienas puses, arī Portugāle nav tāds Eiropas futbola grands, kā Vācija vai Spānija, vai Francija, jo skaļu panākumu gandrīz nav. Tomēr tai ir Krištianu Ronaldu, kas spēj gūt vārtus no nekā. Piedevām nupat Eiropas U-21 čempionātā portugāļi spēlēja finālā, kur 11m sitienu sērijā zaudēja zviedriem, bet pusfinālā ar 5:0 sagrāva Vāciju! Simboliskajā izlasē bija pieci portugāļi - vārtsargs  Žoze Sa, aizsargs Rafaels Guereiru un pussargi Viljams Karvalju, Bernardu Silva un Ivans Kavaleiru. Ja ne visus piecus, tad dažus no viņiem pēc diviem gadiem varēsim redzēt arī Rīgā. Cik svarīgs posms viņi būs tajā izlases modelī, tas jau ir cits jautājums. 

Šveices izlasē atšķirībā no Portugāles nav spožu zvaigžņu, taču tā ir spēcīga kā komanda. Ar labu spēles organizāciju un disciplīnu, kaut tajā spēlē dažādu tautību bērni. Ciets rieksts visiem, arī Vācijai un Nīderlandei. Taču ne nepārkožams arī Latvijai. "Basel" regulāri un sekmīgi spēlē Čempionu līgā.

Lai arī šobrīd Ungārijas izlasei nav tie labākie laiki - finālturnīriem tā nav kvalificējusies kopš aizvēsturiskiem laikiem - no 1986.gada! (ja neskaita 1996.gada olimpiskās spēles, bet tur piedalās futbolisti ar vecuma ierobežojumiem), tomēr līderi spēlē labos Eiropas klubos. Arī vietējā čempionāta līmenis ir gana respektējams, ko apliecināja Skonto 2:9 sagrāve Debrecenā. Tiesa, "Skonto" sen vairs nav Latvijas izlases bāzes klubs vai pat kodols.

Vēl pretiniekos ir divi pundurīši, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā Daugavpilī (Andorā) un Jelgavā (Fēru salās). Taču Fēru salas  izlozes grozā bija augstāk par Latviju un ''Euro 2016'' kvalifikācijā divreiz apspēlēja Grieķiju!  Izlases galvenajam trenerim Marianam Paharam varbūt nenāktu par sliktu pārmīt dažus vārdus ar handbola izlases galveno treneri Uģi Vikštrēmu, jo IHF Challenge Trophy finālā mūsējie zaudēja tieši šiem saliniekiem. Nav mazu zemju, ir tikai sliktas izlases! Galu galā 11 vīri laukumā ir gan no Fēru salām, gan no Ķīnas... Der atcerēties, ka pēc spēlēm ar šo izlasi darbu zaudējis ne viens vien galvenais treneris, un novēlēt, lai Paharam nav jāiet viņu pēdās. To derēs atcerēties arī pirms spēlēm ar Andoru, jo Spānijā dzimušu otrā līmeņa futbolistu šīs Pireneju valstiņas izlasē būs arvien vairāk...

Kas spēlēs

Ja vērtējam Latvijas izlases izredzes iegūt vismaz otro vietu, tad tās noteikti ir labākas nekā būtu, piemēram, grupā, kurā ir Nīderlande, Francija, Zviedrija, Bulgārija un Luksemburga...

Skaidrs, ka viss izšķirsies laukumā un to izšķirs spēlētāji, kas būs Pahara rīcībā. Līdz pirmajai spēlei vēl vairāk nekā gads un tā laikā daudz kas var mainīties. Tomēr šo to iztēloties varam mēģināt. Šobrīd Pahars  jau ir daudz labākās pozīcijās nekā pirms gada, kad puse no potenciālā pamatsastāva bija bez regulāras spēļu prakses.

Pirmā vārtsarga gods joprojām Andrim Vaņinam un nav dzirdēts, ka viņš izlasē vairs negribētu spēlēt. Papildu izaicinājums būs spēles ar Šveices izlasi, jo šajā līgā Andris ir viens no spožākajiem vārtsargiem. Par otrā vārtu vīra lomu būs gana sīva konkurence. Vai tas būs Pāvels Šteinbors, vai kāds cits, izšķirs Pahars ar kolēģiem.

Tā nu tas ir, bet Latvijas spēlē joprojām daudz ko izšķir (un izšķirs arī turpmāk)  sniegums aizsardzībā, jo brazīliešu princips - tik un tā iesitīsim par vieniem vārtiem vairāk, nestrādā (nav tik kvalitatīvu izpildītāju).

Kaut arī ir dzirdēts, ka Kaspars Gorkšs varētu beigt karjeru izlasē, tomēr labvēlīgā izlase šo vēlmi var arī mazināt. Gana labās līgās šobrīd spēlē Vladislavs Gabovs, Antons Kurakins, Vitālijs Jagodinskis, Igors Tarasovs (var spēlēt arī kā balsta pussargs), arī Vitālijs Maksimenko un Kaspars Dubra.

Cerīgāka ir arī pussargu līnija. Prieks, ka laukumā atgriezies Aleksandrs Cauņa. Varbūt melnā josla karjerā beigusies un viņš varēs regulāri un daudz spēlēt un arī būt noderīgs izlasei.  Francijas otrajā līgā Jānim Ikauniekam būs krietni lielāks spēles laiks un iespējas sevi parādīt. Bet līmenis tāpat tur ir gana augsts. Nedaudz žēl, ka no Krievijas Nacionālās līgas neizdevās izrauties Arturam Zjuzinam, jo tās līmeni viņš tomēr ir pāraudzis. Bet vēl jau ir gads! Polijā regulāri spēlē Aleksandrs Fertovs. Kandidātu loku varētu uzskaitīt, bet tam vēl ir laiks.

Arī uzbrukumā konkurence būs gana laba arī bez Artjoma Rudņeva, kas sevi meklē laukumā, dzīvē, sadzīvē un politiskajā pārliecībā. Polijas līgā spēlē un gūst vārtus Deniss Rakels un Eduards Višņakovs, savainojumu sadziedējis Edgars Gauračs un gan jau atradīs labāku klubu par "Spartaku". Varbūt līdz tam Valērijs Šabala jau būs kļuvis par īstu Beļģijas līgas spēlētāju?

Pa kādam izlases spēlētājam visās līnijās joprojām var atrast arī Virslīgā - kaut vai Gints Freimanis vai Arturs Karašausks. Varbūt pat Mārcis Ošs! Vienīgi no U-21 izlases gan vērā ņemamu papildinājumu gaidīt grūti.

Ar šādu virknējumu jau var ne tikai atsisties un cerēt uz pretuzbrukumiem. Šie spēlētāji paši ir spējīgi veidot spēli un kaut vai atsevišķā cīņas posmā arī diktēt notikumus laukumā. Pahars ir nodemonstrējis, ka nekopē savus priekšgājējus un nenoplāta rokas, ka ar šādu Latvijas izlasi bez autobusa aizsardzībā nav cerību uz labvēlīgu iznākumu.  

Kur spēlēs?

Ir zināms arī grupas spēļu kalendārs. Ja agrāk federāciju pārstāvji vēl papildus pulcējās kopā un meklēja kompromisu, ko reizēm neatrada un visu nokārtoja izloze, tad šoreiz jau pašā sākumā šie pienākumi tika uzticēti datoram. Līdz ar to arī nebija iespējas vienoties par kaut kādiem īpašiem force majeure.

Šoreiz Latvijas gadījumā šāds force majeure ir, kur izlase spēlēs 2016.gada rudenī? "Skonto" stadiona īpašnieki pērn apgalvoja, ka futbols stadionā beigšoties 2015.gadā.

Tiesa, patiesie īpašnieki vismaz oficiāli nav izgaismojušies un 2015.gada vasarā vēl mazāk ir izgaismojušies viņu plāni, ko viņi grib darīt 2016.gada vasarā... Nav jau izslēgts, ka tajā varēs spēlēt arī pirmās PČ kvalifikācijas spēles. Ar "Daugavas" stadionu gan viss skaidrs - tajā izlase nevarēs spēlēt ne 2016., ne 2017.gadā. Šīs būves sakarā varasvīrus (un sievas) daudz vairāk uztrauc Deju svētki, ne futbols vai vieglatlētika.

LFF paralēli izskatot arī jautājumu par kādas (vismaz divu) spēles rīkošanu Liepājā. Tiesa, turienes stadionā nepieciešami papildu ieguldījumi, lai tas atbilstu šāda līmeņa prasībām.

Ne pārāk lieli, bet vajadzīgi. Visdrīzāk uz federācijas rēķina, jo klubu arī pašreizējais stadions pilnībā apmierina. Ja ņem vērā, ka pirmā cīņa savā laukumā 2016.gada 7.oktobrī paredzēta ar Fēru salu izlasi, tad derētu arī Liepāja. No salām pārāk daudz fanu nesalidotu (bet daži simti būs!) un arī pašmāju gardēžiem diez vai šī izlase liktos garšīga. Tātad ar vietām tribīnēs problēmu nebūtu. Otrā mājas spēle būtu mazliet problemātiskāka - 10.oktobrī pret Ungāriju. Ja tā pafantazējam no optimista pozīcijām, tad tajā brīdī Latvija varētu būt grupas līdere (uzvarām pret Andoru un Fēru salām tak jābūt!). Tas tikai vairotu publikas interesi. Un dažs pat no Zilupes un Valkas aizbrauktu uz Liepāju. Gan jau pulciņš ungāru būtu klāt. Vai pietiks vietas tribīnēs? Stāvvietas jau sen vairs nav atļautas.

Trešā pašmāju spēle paredzēta 2017.gada 9.jūnijā ar Portugāli, un tā jau varētu notikt jaunajā LFF stadionā. Līgums par tā būvniecību ar "Arčers" ir parakstīts, kaut zemūdens akmeņu vēl netrūkst. Līgums paredz, ka būvdarbi jāpabeidz 2017.gada pavasarī. Ja galvenais iemesls būtu mačs ar Portugāli, tad visādi vēl varētu būt. Taču 2017.gada jūnijā būs arī pašvaldību vēlēšanas. Ņemot vērā, ka stadions top sazobē ar Rīgas domi - uz pilsētai piederošas zemes - par LFF (precīzāk UEFA un FIFA) naudu, tad lielu šaubu nav, ka tiks pabeigts. Un Ušakovs un Ko pirms vēlēšanām varēs patētiski griezt lentīti, sevi slavēt, konkurentus kritizēt.... PR gandrīz bez maksas.  Tiesa, arī šī stadiona tribīnes būs visai pašauras - vien 5000 vietu. Portugālei un Šveicei par maz, bet tā nu mēs te dzīvojam, savus projektus bīdot, ieķīlājot, pārdodot, pārpērkot.

Līdz ar to teikt, ka šobrīd ir skaidrs, kur 2016.gadā skatīsimies Latvijas izlases mājas spēles, droši nevar, taču problēmai ir risinājumi un uz Tallinas "A Le Coq Arena" braukt nevajadzēs. Līdz ar to pats svarīgākais būs, lai uz izlasi sabrauc visi labākie, visi ir veseli un labā spēles kondīcijā. Tad būs varianti arī laukumā.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti