Sākumā, kā ziņās parasti nav pieņemts, par labo. Ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, tad ievērojami labāk strādā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologi. Liels paldies viņiem par sadarbību! Ir jūtams, ka jaunas tehnoloģijas un cilvēku zināšanas dod rezultātu, par to prieks.
Otrs paldies ir Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Gan par glābšanas darbiem, gan operatīvo informācijas apriti. Plūdu kulminācijā bezizmēra darba laiks bija ne tikai glābējiem, bet arī VUGD preses dienestam, kas nekavējās ziņot par notikumiem arī naktī vai piecos no rīta.
Bēdīgāki secinājumi ir par tiem, kas plūdiem gatavojās nevis ar darbiem, bet runām. Kā arī tiem, kas plūdus izmantoja kāda sava labuma gūšanai.
Ogre
Ogres novada mērs Edvīns Bartkevičs 16. aprīļa rītā intervijā Latvijas Radio sacīja, ka
līdz ko plūdi apdraudēs cilvēku īpašumu, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas.
Es nedomāju, ka sirēnu ieslēgšana būtiski mainītu situāciju, bet par divām lietām man šie izteikumi lika aizdomāties. Pirmais - kāpēc tā bija jāsaka, ja Latvijā šādas prakses nav. Nevienos plūdos sirēnas nav darbinātas, un jau tobrīd likās neskaidri - kurš pieņems lēmumu, kurā brīdī sirēnas slēgt un kas būs tā informācija, ko ar sirēnu gaudām iedzīvotājiem nodot. Zināms, ka izdzirdot sirēnas, cilvēkiem jāieslēdz radio un televīzija un jāgaida norādījumi. Nez, kādu informāciju tik straujos plūdos bija plānots pārraidīt?
Otra lieta par sirēnām ir vispārīgāka. Kāpēc Latvijā sirēnu ieslēgšanai ir uzcelta tāda katastrofāla latiņa, ka šķiet, tās darbinās tikai tad, ja sākas kodolkarš. Bet, iespējams, tā liekas tikai man.
Visļaunākais un bīstamākais ir nezināmais Baltkrievijas ūdens un ledus
Jau iepriekšējos gados gan ierēdņi, gan dabas lietās nezinoši žurnālisti bija laiku pa laikam nākuši klajā ar paziņojumiem, ka no Baltkrievijas tuvojas jaunas ledus un ūdens masas, kas appludinās Daugavpili tāpat kā Rīgu, ja tā kādreiz būs gatava. Lai arī šogad situācija bija otrāda nekā ierasti - Baltkrievijas ūdeņi un ledi tiešām nāca agrāk nekā Daugavas ledus izgāja Latvijas teritorijā, tomēr bubulis Baltkrievijas pusē tika pieminēts nevietā. Lai arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ik dienas publicēja hidroloģiskus pārskatus, kuros smalki izklāstīta situācija Baltkrievijas upēs un internetā tiešsaistē pieejami dati no Baltkrievijas, Daugavpils novada deputāti apgalvoja, ka nav ziņu par notiekošo Baltkrievijā un tādēļ ir lielas bažas, ka no turienes tuvojas briesmas. Ja deputāta kungiem nav bijis laika informāciju saprast vai uztvert, tas nenozīmē, ka tās nav.
Taču visspilgtāk izpaudās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš 22. aprīļa rītā LTV programmā «Labrīt,Latvija!» sacīja, ka
tuvāko divu stundu laikā Daugavpili sasniegs ūdens masas, kas plūst no Krievijas caur Baltkrieviju, un tad situācija kļūs vēl kritiskāka.
Es gribētu zināt, kā darbojas šie klusie telefoni un kā no hidrologiem līdz ministram nokļūst šādas aplamības. Jā, protams, ūdens masas no Krievijas un Baltkrievijas Daugavpili sasniedz ik brīdi, bet tobrīd nebija prognožu, ka tuvotos kas sevišķi bīstams, ko vēlāk pierādīja arī fakti - 22. aprīlī ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils nosvārstījās vien par dažiem centimetriem.
Es ierosinātu ierēdņiem un politiķiem aizliegt runāt par šādām specifiskām lietām, jo viņi mūždien kaut ko saputro. Viņu uzdevums ir ziņot par to, kas tiek darīts, lai nelaimi novērstu, lai palīdzētu cilvēkiem. Un medijiem vajadzētu ignorēt hidroloģiskās vai meteoroloģiskās prognozes, kas izskan no ministru mutes. Protams, šāda iekšlietu ministra izrunāšanās ir bez lielām sekām, bet to tomēr var pielīdzināt tam, ja finanšu ministrs Andris Vilks kādā rītā pateiktu, ka tuvākajos pāris mēnešos iekšzemes kopprodukts Latvijā kritīs par pieciem procentiem. Pēc tam "ups, ne tā sapratu speciālistu teikto".
Zaļajiem arī ir ko teikt
Viedokļu un secinājumu, kas plūdus izraisījis, kā tos mazināt, ko vajadzēja darīt laicīgāk, bija daudziem. Daži izteikumi pārsteidza. Bijušais Pasaules Dabas fonda Latvijas organizācijas vadītājs, tagad «Vienotības» Saeimas deputāts Uģis Rotbergs tviterī rakstīja:
Katrs jau deķi velk uz savu pusi, bet šis nu ir maksimāli greizi. Kopš neatkarības atjaunošanas meliorācijas sistēmas ir aizsērējušas un brukušas, neviens tās nelabo. Ja meliorācija būtu būtisks iemesls plūdiem, tad tagad tas noteikti būtu plūdus mazinošs faktors, ja salīdzina, piemēram ar 80.gadiem. Arī, ja palūkojas uz meteoroloģiskajiem apstākļiem, tad šķiet, ka izcirtumi, kuros sniegs patiesi kūst ātrāk, ir kā piliens jūrā. Turklāt, ja neskaita Ogri, tad citviet Latvijā plūdi nepārsniedza nekādus ārkārtējus rekordus. Piemēram, Daugavpilī šie nebija lielāko plūdu desmitniekā pēdējo simt gadu laikā. Pašvaldību gaudas un klaigāšanu par ārkārtējo situāciju LTV «Panorāmā» spilgti raksturoja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes procesors Valdis Segliņš: «Ogrē vaininieki jau atrasti, protams, ka tie ir bebri un nevis cilvēki, nevis nekompetence, nevis vispār kā pašvaldību darbs tiek organizēts. Pēdējo gadu desmitu pašvaldībām, kas par to ir atbildīgas, vienmēr ir citas prioritātes. Dabas takas ir jātaisa, riteņbraucēju ceļi, estrādītes jātaisa, pagastmāja jāpārkrāso vēl kāda dabas lūkotava jātaisa. Tas, kas cilvēkiem dikti patīk. Bet piemirstas, kur tad mēs īsti dzīvojam?» Viņaprāt, ja pašvaldībām izvairīšanās no plūdu posta būtu prioritāte, jau sen būtu uzcelti dambji un sakārtota meliorācijas sistēmas.
Un kārtējo reizi - par to, kā glābties no stihijas, atbildīgie Latvijā domā pēc notikušā. It kā mācību būtu bijis par maz.
