Šogad man bija tas gods izlasīt, noklausīties un noskatīties gandrīz simt kolēģu pieteiktos darbus izcilības balvai. Tas prasīja vairākus vakarus – brīžiem saviļņojošus par kolēģu veiksmēm, brīžiem arī pārdomas raisošas. Piemēram, kāpēc tik daudz pieteikumu par veiksmēm pētniecībā un tik maz interviju? Prieks, ka balvai savus darbus pieteica krieviski raidošo mediju kolēģi. Tomēr, kāpēc tāda pati atsaucība no krievu kolēģiem nav Latvijas žurnālistu organizāciju ikdienas darbā?
Lasot iesniegtos darbus, īpaši uzmanīgu mani darīja samērā lielais pieteikumu skaits, kas tapuši kā sponsoru apmaksāti sižeti vai pat PR veidoti raksti. Vienu pat tā arī pamatoja pieteikuma anketā - ir atrasts veids „kā šķietami stīvais pašvaldības "PR-ists" var būt pietuvināts sabiedrībai pavisam neierastā veidā”. Vēl viena mūsdienu mediju realitāte iezīmējas skaidrāk - sabiedriskās attiecības arvien jaudīgāk savus produktus pasniedz kā „žurnālistiku” un, ko tur slēpt, spēj veiksmīgi konkurēt ar mums, īstajiem žurnālistiem.
Viena līdzība ar teātra pasauli medijiem ir arī, prognozējot uzvarētājus. Gaidot Spēlmaņu nakti, ne viens vien nopūšas, ka visus laurus jau plūks Jaunais Rīgas teātris. Arī starp kolēģiem dzirdēta drošo favorītu prognozēšana. Protams, žurnālistu vidū ir tādi, kuriem savu gara darbu slīpēšanai ir vairāk laika, un tādi, kuru ikdiena paiet parasto ziņu radīšanas rutīnā. Lai vai kā – īkšķus turēšu par tiem kolēģiem, kuriem nogurdinošajā ziņu ikdienā izdevies radīt ko īpašu – viņi ietekmējuši politiķu dienas kārtību, rosinājuši uz rīcību vai likuši saviļņoties mūsu sirdīm un prātiem.
Kurš plūks uzvarētāja laurus uz mediju skatuves, uzzināsi jau šo piektdien, Latvijas Žurnālistu asociācijas „Izcilības balvas 2012” pasniegšanas ceremonijā.
