Realitātes šovu veidotāji nezināja, kā viņu ideja – parādīt ikdienas cilvēka mazās norises – attīstīsies interneta portālu versijās. Runa ir par varenu maznozīmīgu, sīku, nesakarīgu ziņu birumu, kas ik dienas tiek iejaukts lielāku un mazāku portālu saturā. Sīko notikumu atpazīstamība vairs ne realitātes šovu izzūdošā formāta veidā, bet mazu, nezināmu cilvēku dzīvēs notikušu sīkumu veidā piepilda ziņu slejas.
Ja realitātes šovi parādīja, ka cilvēkiem patīk redzēt televīzijā tādus, kādi ir viņi paši, tad interneta ziņu portāli piešķir svarīgumu mazjēdzīgu, nenotikušu, neskaidru norišu drazām un sauc tās par ziņām.
Jā, ir arī vērtīgas un svarīgas ziņas, bet, piedodiet, tās nākas uzmeklēt ziņu atkritumu čupās.
Ne jau es vienīgā esmu to pamanījusi. Šūmējas lasītāji, pēcjāņu slejā vīpsnā Māris Zanders, kurš arī pamanījis, kas visi portāli sniedz pretpaģiru padomus. Acīmredzot redaktori domā, ka pēc Jāņiem ļaudis, pēkšņās paģiru mokās aizmirsuši agrāk apgūtās paģiru apkarošanas prasmes, atver portālus un rod veldzi.
Līdzās ziņām par popularitātes kalngalus sasniegušiem, dažāda kalibra pēcpuses kratītājiem, gandrīz katru dienu mūs sasniedz no citām bezjēdzīgām interneta vietnēm tulkotu padomu virtenes dažādu problēmu risināšanai. Šie padomi ir tik primitīvi un pašsaprotami, ka kļūst kauns tos lasīt. No pēdējā laikā redzētā bezjēdzības, primitīvisma un arhaisma dēļ par izcilāko nevajadzīgu padomu ziņu gribas nosaukt “Astoņas kļūdas, ko pieļauj ar griežamo dēlīti”. Vēl viena jauna tendence ir nepārbaudīto lasītāju iesūtīto ziņu padarīšana par nacionālo notikumu identificētājām. Pagājušajā nedēļā šajā jomā jaunu līmeni sasniedza kādas Zentas sašutums par piedzīvoto 3.autobusā, kurā viņai bija jādzird rupjības un jāpiedzīvo vardarbība pret citu pasažieri. Zentas stāsts bija vairākos lielajos portālos, bet diezgan pilnvērtīga tā versija lasāma šeit. Protams, notikums ir nepatīkams un kam gan citam to pastāstīt, ja ne ziņu portāliem, vai ne? Problēma ir tā sauktās ziņas kvalitāte. Te pilnīgi atainota rupjību plejāde, bet nekas nav darīts, lai palīdzētu cietušajam jauneklim. Par viņa likteni ziņa klusē, lai gan tas bija īstais notikums – vardarbīgs nodarījums. Bet palasiet ziņas beigas, tās ir par kādu akciju.
Labi, pietiks ironizēt, jo aiz šīm ziņām slēpjas nopietns bizness.
Kad runāju ar portālu redaktoriem par ziņu kvalitāti, stāsts ir vienmēr par to pašu – apmeklējums ir vissvarīgākais.
Ziņu kvalitāte tiek uzlabota, bet lasītāji joprojām kā apsēsti lasa arī bezjēdzīgus ziņu veidojumus.
Tiesa, pavērtējot dažādu tematu ziņu kvalitāti, tā pamazām uzlabojas, pieaugot avotu skaitam un to sabalansētībai, ziņās arvien biežāk tiek pievienots konteksts. Bet pieaug arī muļķīgo un nesakarīgo ziņu skaits. Tās lasa un portālu redaktori lasīšanas faktu interpretē kā nepieciešamību pēc šādām ziņām. Nekas, ka daudziem tās nepatīk, rada vilšanās izjūtu, raisa jautājumus, par cik lieliem muļķiem tiekam turēti.
Dažādās pasaules valstīs veikti pētījumi rāda, ka portālu lasītāju lomā esam pretrunīgi – pieprasām nopietnas, jēdzīgas, svarīgas un profesionāli kvalitatīvas ziņas un vienlaikus visi dati liecina, ka pārsvarā lasām mazvērtīgās. To sauc dažādi: par izklaides savienošanu ar ziņu lasīšanu, par sava ziņu komplekta veidošanu, salasot tās dažādās vietās un veidos, par priekšrokas došanu dīvainai baudai, ko sniedz ziņu garāmskrienošā ņirboņa. Tā dod informētības ilūziju, tās nepārtrauktība sniedz tūlītēju apmierinājumu. Protams, ka neviens nav pasargāts no vēlmes aizmirst savu realitāti, bezjēdzīgās ziņas sniedz šo iespēju, klāt dāvājot arī zināmu augstprātības devu, ka mūsu parastā dzīve ir jēdzīgāka par ziņās notverto.
Bet ir skaidrs - ja vien ieskatīsimies savas zināšanu kārtas dzīlēs, nav iespējams sevi uzskatīt par informētu cilvēku, ja pārtiec no jaunumiem par slavenību botoksa injekcijām vai muļķīgiem selfijiem. Tas biežāk ir stāsts par bezjēdzīgi izšķiestu vienīgās dzīves laiku.
Tāpēc man ir cieņpilns priekšlikums samazināt mēslu daudzumu ziņās un sākt tādu kā portālu ziņu straumes attīrīšanas kampaņu.
Ja reklāmdevēju piesaistei vajadzīgs apmeklētāju skaits, klikšķi, portālā pavadītā laika uzskaite un citi dati par auditorijas rosību, esmu gatava klikšķināt uz pogām, kuras saka, piemēram: “Mēs tev nepiesārņosim smadzenes ar izdomājumiem!”, “Mūsu ziņām ir reāli avoti”, “Mēs nekavējam savu lasītāju laiku ar stulbiem virsrakstiem un bezjēdzīgu saturu!”, “Mums apnicis tulkot citu valstu portālos salasītus mēslus un uzdot tos par ziņām”. Un tā tālāk. Nezinu gan, vai tas ir iespējams, bet interneta attīstība liek būt optimistei. Daudzu portālu pieredze rāda, ka ziņu konkurencē iespējams izdzīvot ar jēdzīgām ziņām.
