Anda Rožukalne: Krievijas mediji – atklāti par Pribaltiku un Baltijas valstīm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Kas mēs esam Krievijas avīzēm – Pribaltika vai Baltijas valstis? Fašisma ideju pārņemtas zemes vai valstis ar augstāku dzīves līmeni? Tas atkarīgs no politiskā gaisa lielajā kaimiņvalstī. 90.gadu vidū Borisa Jeļcina prezidentūras laikā izzudušais apzīmējums Pribaltika atkal atgriezies Krievijas mediju saturā.

Interesantus datus no sava pētījuma par Baltijas valstu tēlu Krievijas avīzēs konferencē “Interaction of Media and Politics in the Baltic States” Viļņā piedāvāja Viļnas Universitātes doktorants Viktors Deņisenko. Ar viņa laipnu atļauju došu iespēju iepazīties ar galvenajiem secinājumiem par to, kā Baltijas valstis izskatās lielo krievu avīžu - "Izvestija", "Komsomoļskaja Pravda" un "Argumenti i Fakti" skatījumā. Viņš piedāvā precīzu skaidrojumu tam, kāpēc Baltija krievu medijos izskatās nedraudzīga.

Atkarībā no varas skatījuma uz Baltijas pusi, Krievijas lielākie mediji ne tikai kritizē Latviju, Lietuvu vai Igauniju, bet publikācijās pielāgo apzīmējumus Baltijas valstīm. Krievijas avīžu valodā uzreiz pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas saglabājās Pribaltikas pierastais nosaukums, 1996.gadā to nomainīja – Baltijas valstis, tas ir Borisa Jeļcina prezidentūras laiks. No 2000.gada, kad par Krievijas prezidentu pirmo reizi kļuva Vladimirs Putins, Baltijas valstis avīzēs stabili atkal tika sauktas par Pribaltiku.

Kopš 2003.gada laikraksti lieto abus nosaukumus, bet no 2008.gada Pribaltika ir galvenais Baltijas valstu apzīmējums, liecina Deņisenko laikrakstu satura analīze.

Bet tas nav viss, viņš izpētījis arī to, kādi ar Baltijas valstīm saistīti pozitīvi vai negatīvi apzīmējumi raksturo Baltijas valstis Krievijas lielajās avīzēs. Deviņdesmito gadu sākuma negatīvos vērtējumus raksturo tādi vārdi kā fašisma atdzimšana, apgalvojumi, ka Pribaltika vēršas pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem kā “otrās šķiras cilvēkiem”, etnisko minoritāšu diskriminācija, neatkarības kustības ir “pret Krieviju vērsta fronte”, Baltijā valda antikrieviska ideoloģija.  20.gadsimta pēdējās desmitgades nogalē Baltijas valstu nepieņemamā politika tiek raksturota ar cilvēktiesību pārkāpumiem pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un vēlmi iestāties NATO. Līdzīga valoda un apzīmējumi tiek lietoti gandrīz visas 21.gadsimta pirmās desmitgades garumā, īpaši uzsverot, ka sadarbība ar NATO liecina par Baltijas nedraudzīgumu pret Krieviju.

Būtiskas pārmaiņas nes 2008. un 2009.gads, kad Krievijas avīzes atgriežas pie smagākiem apzīmējumiem – salīdzinājumus ar fašismu, kas bija aktuāli uzreiz pēc Baltijas neatkarības, tagad nomainījis neofašisms un neonacisms, Baltija kā valstis, kas ir noskaņotas pret Krieviju, kurās plaukst rusofobija, kuru dalība Eiropas Savienībā ir saistīta ar vēršanos pret Krieviju.

Baltija tiek pasniegta kā mazu, nenobriedušu un naidīgu valstu grupa, kurās tiek falsificēta vēsture, kuru dalība NATO ir liela kļūda. Bet Eiropas Savienības valstu satuss nozīmē, ka tās ir labi sagatavots sargs, kas vēršas pret Krievijas ietekmi.

Pretrunīgi, ka negatīvais Baltijas valstu tēls tiek veicināts, runājot tikai par politiskiem jautājumiem. Avīžu biznesa sadaļās dominē pozitīva attieksme pret Baltiju. Deviņdesmitajos gados Krievijas avīzes slavē Igauniju, Latviju un Lietuvu par panākumiem demokrātijas jomā, kam līdzi nācis augstāks dzīves līmenis nekā Krievijā, tās ir ekonomiski stabilas un piemērotas investīcijām. Divtūkstošajos gados pozitīvo vērtējumu papildina apbrīna par brīvā tirgus ekonomikas attīstību un sadarbības iespējām ar Baltiju. No 2008.gada izteikti ir vēstījumi, ka Krievijas tūristi Baltijā tiek laipni sagaidīti, turklāt dzīvošanas izmaksas te, salīdzinot ar Krieviju, ir krietni zemākas.

Viļņas Universitātes pētnieka Viktora Deņisenko secinājumi par to, ka Baltijas valstis avīžu skatījumā ir “citas”, “pretējas” Krievijai, kurās nedraudzīgi izturas pret krievu tautas pārstāvjiem, lielā mērā sakrīt ar Latvijas “krievvalodīgo” partiju retoriku un to avīžu saturu (piemēram, "Vesti Segodnja"), kuru saturs atkārto šo partiju idejas, uzdodot tās par visu nelatviešu pozīciju vai pieredzi.

Naidīgums pret Baltiju un Pribaltikas statusa atgriešanās Krievijas avīžu saturā pieaug divtūkstošajos gados, kad Krievijas politikā vērojama neoautoritārisma attīstība, secinājis Viļņas Universitātes pētnieks.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti