"TNS Latvia" dati liecina, ka dažu gadu laikā mainījušās Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas prioritātes, jo 2011.- 2012.gada pētījumā 53% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka pirmkārt lieto meklēšanas lapas intelektuālās informācijas iegūšanai. 2013.gada pētījumā 56% no Latvijas iedzīvotājiem lasa ziņas interneta ziņu portālos, 53% izmanto sociālos medijus, 52% - sūta un saņem e-pasta vēstules, 49% - skatās video un laika ziņas. Latvijas iedzīvotāju interneta lietojums ir vienveidīgs, nenozīmīga daļa aktīvi izmanto dažādas interneta iespējas un ir pārliecinājušies par to noderīgumu.
Šis ir trešais ieraksts vairāku blogu sērijā par sabiedrības attieksmi pret medijiem - tā ir neliela daļu no rezultātiem Rīgas Stradiņa universitātes finansēta zinātniskā projekta "Krīzes pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas aspekti". Datus pēc projekta veidotāju pasūtījuma trīs reprezentatīvās aptaujās savāca pētījumu centrs SKDS.
Atbildes uz jautājumiem par interneta lietojuma ieguvumiem, parāda, ka daudzveidīgu iespēju izmantošanā aktīvākas ir sievietes, respondenti no 18 - 44 gadiem, LR pilsoņi, cilvēki ar augstāko izglītību un augstākiem ienākumiem. 39,5% no respondentiem piekrīt, ka internets ir palīdzējis atrisināt sadzīves jautājumus (biežāk sievietes, cittautieši, respondenti no 18 - 44 gadiem, privātajā sektorā strādājošie, vadītāji speciālisti un ierēdņi, respondenti ar augstāko izglītību, cilvēki ar augstiem un vidēji augstiem ienākumiem, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji). 28,9% aptaujāto atzīst, ka internets palīdzējis apgūt jaunas profesionālās prasmes (vairāk nekā vidēji tam piekrīt sievietes, respondenti no 18 - 34 gadiem, publiskajā sektorā strādājošie, vadītāji, cilvēki ar augstāko izglītību, LR pilsoņi, respondenti ar augstiem ienākumiem, Zemgales iedzīvotāji).
Daudz mazāk respondentu izmantojuši citas iespējas: 6,8% - internets palīdzējis uzsākt biznesu, 10.4% - veidot domubiedru grupu sabiedriski politiskai darbībai, 5,4% - veidot mākslas darbus, 11% - izplatīt sava darba produktu vai informāciju par to, 4,2% - savākt līdzekļus savam projektam; 4,7% - internetā pieejamās aplikācijas palīdzējušas pieņemt lēmumu par kāda projekta uzsākšanu.
Respondentu attieksme pret apgalvojumiem par interneta izmantojumu dažādu jautājumu risināšanai
Atbildes uz citiem jautājumiem par to, cik noderīgs Latvijas iedzīvotājiem ir mediju saturs un internets, ja jārisina ikdienas problēmas un praktiski jautājumi, parāda, ka mediju sniegtā informācija tiek reti izmantota. Tas varētu nozīmēt, ka daļa Latvijas iedzīvotāju nesaskata tās noderīgumu. Atbildot uz jautājumu "Risinot savas dzīves jautājumus (kur skolot bērnu, kā iesākt biznesu, kā atrast darbu?) uzticamu un saprotamu informāciju es pirmām kārtām meklēšu šādos avotos", medijiem un interneta iespējām atvēlēta minimāla loma, galveno uzsvaru liekot uz savu pieredzi (43,6%) un draugu padomiem (25,3%). Atbildi "Pieņemot lēmumu, ņemšu vērā masu medijos publicēto informāciju" izvēlējušies tikai 3,4% no aptaujātajiem kā pirmo izvēli (8% - kā otro; 12,4% - kā trešo). Biežāk to kā pirmo izvēli minējušas sievietes (4,2%), vadītāji (6,2%), respondenti ar vidēji zemiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli (4.8%) un Latgales iedzīvotāji (4,4%), bet kopumā nav nozīmīgas atšķirības starp dažādām respondentu grupām.
Nedaudz vairāk, bet joprojām ļoti neliela daļa no respondentiem atzīst, ka, risinot problēmas, meklēs atbildes internetā pēc atslēgas vārdiem - 5,6% to minējuši kā pirmo izvēli (10,7% - kā otro izvēli; 11,3% kā trešo izvēli). Šo atbildi kā pirmo izvēli biežāk izvēlējušies latvieši (6,9%), jaunieši no 18 - 24 gadiem (9,6%), respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem (8,6%) un no 35 līdz 44 gadiem (6,5%), publiskajā sektorā strādājošie (8,2%), studenti un skolēni (10,2%), cilvēki ar augstiem ienākumiem (9,.5%), Pierīgā un Vidzemē dzīvojošie (8,8%). Vēl mazāk cilvēku savus dzīves jautājumus risina meklējot informāciju attiecīgo organizāciju mājas lapās inernetā - 4% no respondentiem to uzrāda kā pirmo izvēli (3,6% - kā otro izvēli; 9,7% - kā trešo izvēli). Atbildi "Lūgšu padomus un palīdzību sociālajos tīklos" izvēlējušies 8% (1,5% kā otro izvēli; 2,9% - kā trešo izvēli). To biežāk atzīmējuši LR pilsoņi (9%), bet citās respondentu grupās nav nozīmīgas atšķirības. Niecīgs skaits respondentu atzīt, ka problēmu gadījumā "Lasīšu attiecīgo organizācijas mājaslapas internetā" (4%) vai "Zvanīšu uz atttiecīgo orgasnizāciju, iešu uz klientu apkalpošanas centru" (2,9%).
