Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) palāta pieņēma lēmumu, ka noraidāma Čalovska sūdzība par viņa izdošanu tiesāšanai ASV, taču ECT konstatējusi vairākus pārkāpumus, kas saistīti ar apcietinājuma piemērošanu un Čalovska turēšanu aiz metāla nožogojuma lietas izskatīšanas laikā. Tā informēja LR1 ziņas un tas lasāms arī lsm.lv ziņā. Bet citi avoti lika brīnīties par vienas un tās pašas ziņas interpretācijām.
Spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, ir runa par vairākām nozīmīgām ziņām. Pirmkārt, ECT neliedz Latvijai Denisu Čalovski izdot ASV tiesai. Tieši jautājums izdot/neizdot? pērn radīja konfliktus starp Latvijas politiķiem un sabiedrības kustību Čalovska aizstāvībai.
Otrkārt, Latvijas puse pieļāvusi vairākus cilvēktiesību pārkāpumus pret Čalovski, to dēļ Latvijai cietušajam jāizmaksā 5000 EUR kompensācija. Tas ir ļoti būtisks jaunums. Treškārt, divas iepriekšējās paskaidrojoša ziņa - ECT palātas 24.jūlija spriedumu var pārsūdzēt, tātad Čalovski ASV izdot nevar, kamēr ECT spriedums nav stājies spēkā. Diemžēl ļoti daudzi ziņu sniedzēji šīs ziņas savienoja, izceļot maznozīmīgāko, lai pateiktu vēlamo un kļūdaino, kas likts arī vairākos virsrakstos, ka “Eiropa liedz izdot Čalovski”.
Interneta ziņu portālu sniegto informāciju pēc satura var iedalīt trīs grupās:
Pirmā grupa – precīzās un skaidrās ziņas.
Tās pierāda, ka LETA sagatavoto ziņu saturs ļāva izveidot ECT sprieduma būtībai atbilstošas ziņas. Līdzās jau minētajām sabiedrisko mediju publikācijām, tāda ir Tvnet.lv ziņa un ir.lv publikācija “Imantas hakeri” Čalovski ASV drīkst pēc ECT sprieduma stāšanās spēkā”, kas tapusi, izmantojot vairākas citu mediju ziņas.
Otrā grupa - ziņas, kas uzsver, ka Čalovski nevar izdot “pagaidām”.
Tas ir pietiekami precīzi. Šīs grupas ziņu kvalitāte ir atkarīga no tā, vai virsrakstam ir saistība ziņas tekstu un tā būtību. Lielākā daļa šīs grupas ziņu ievadā apgalvo, ka Čalovski nevar izdot, lai nākamajā rindkopā paskaidrotu – var gan.
Portāls mixnews.lv kopumā korektās ziņas ievadā akcentē, ka Čalovska izdošanu ECT “pagaidām neatbalsta” - tas neatbilst ECT informācijai.
“Latvijas Avīzes” portāls la.lv runā par “pagaidām”, bet ziņas sākumā izceļ: “Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) palāta atzinusi, ka kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski Latvija nedrīkst izdot ASV, kamēr nav stājies spēkā ECT spriedums”. Ja ilgi preparē, kļūdas nav, tomēr šajā ziņas ievadā sajauktas kopā divas atšķirīgas ziņas un nav paskaidrots svarīgais – Čalovski drīkst izdot, kad stāsies spēkā spriedums par citiem jautājumiem.
Arī nra.lv izvēlējusies virsrakstu ar “pagaidām”, bet ziņā minēti tikai Latvijas puses pārkāpumi un agrāko notikumu atstāsts. Šai ziņai ir vismazākā saistība starp virsrakstu un tekstu, pēc tās Čalovska situāciju nav iespējams saprast. Tomēr nra.lv publicēja arī citas ziņas.
Trešā ziņu grupa – Latvija nedrīkst izdot Čalovski.
Šīs ir visneprecīzākās, jo no aģentūras LETA rakstītā izcelta vēlamā informācija. Šajā grupā iederas kasjauns.lv ar strikto virsrakstu “Latvija nedrīkst izdot “Imantas hakeri” Čalovski” kopumā korektai ziņai http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/160282/ect-latvija-nedrikst-izdot-imantas-hakeri-calovski.
Apgalvojošu virsrakstu, par kura patiesumu rodas ļoti lielas šaubas, izvēlējies portāls focus.lv - tas vispārināti paziņo, ka “Eiropa liedz izdot Čalovski”. Tas nav precīzi, jo tieši to “Eiropa” neliedz.
Nevaru apspriest ECT spriedumu, bet esmu par precīzu informāciju. Arī virsrakstu laikmetā, kad lielu daļu ziņu cilvēki uzzina no īsām frāzēm. Diemžēl vienpusīgi izceltā ziņa, ka “Čalovski pagaidām nedrīkst izdot”, gandrīz nepamanītu atstājusi otru ļoti svarīgo ziņu – par cilvēktiesību pārkāpumiem un gaidāmo sodu, ko nāksies maksāt no sabiedrības līdzekļiem. Par šo jautājumu netiek iztaujāti ne speciālisti, ne meklēti tiešie atbildīgie.
To visu varētu saukt arī par ziņu rāmējumu, ar kura palīdzību mediji cenšas piešķirt notikumiem jēgu, kā arī izskaidrot iepriekš nezināmo, jo neizskaidrotais ir grūti paciešams, rakstīja Ērvings Gofmans. Rāmējumi veido sabiedrisko domu un sabiedrībai nozīmīgās vērtības. Ar Čalovska situāciju idealizējošiem virsrakstiem redakcijas cenšas pateikt, ka Latvijas lēmums izdot Čalovski tiesāšanai ASV bijis kļūdains, ka ECT spriedums to maina. Bet Čalovska sūdzība tieši par šo lēmumu ir noraidīta. Tas ir fakts, ko vērts pamatīgi skaidrot.
Čalovskis tikmēr bauda plašu publicitāti, viņš kļuvis par par nedaudz romantizētu “noslēpumainās hakeru pasaules” varoni. Citi ziņu centrā nonākuši cilvēki, kuri piedzīvojuši kratīšanu, kam izvirzītas apsūdzības, tik lielu uzmanību nesaņem. Varam uzzināt par Čalovska projektiem, “Playboy” lasīt pārdomas par dzīvi, bet viņš neko nestāsta par iemesliem, kāpēc nonācis ASV tiesībsargu uzmanības centrā. Lai gan tas būtu galvenais iemesls uzdot viņam jautājumus.
*Pārfrazēts pēc Žoela Dikēra romāna “Patiesība par Harija Kebēra lietu” nosaukuma.
