Zīmīgi, ka Latvijā tas noticis apmēram 60 gadus pēc pirmā TV vakara šova ASV un gadā, kad mūsdienu populārie šovu vadītāji Deivids Letermans un Kreigs Fergusons ir jau paziņojuši par došanos pensijā.
Vakara izklaidējošie šovi ir vesela komerciālā TV kultūras daļa. Tie ir izklaidējoši, spoži, jautri, viegli, smieklīgi, muzikāli... Uz tiem dodas svarīgi cilvēki, kas to spožajiem vadītājiem parasti pasaka tādas lietas, ko citur nebūtu teikuši pat pēc spīdzināšanas. Ne velti šajā gadsimtā popularitāti ieguvuši t.s. politiski nekorektie vakara šovi, kuri lieliski pasmejas par visiem un visu. Tā vakars izvēršas viegls un piepildīts. Ne velti kāds rakstījis, ka Amerikā vakara šovu sērga vainojama pie tā, ka godīgie amerikāņi nepagūst pietiekami izgulēties pirms darba.
TV darbības pēdējā pusgadsimta vakara šovu dažādie vadītāji varētu piepildīt vai visu Doma laukumu Rīgā, viņu ir daudz. TV šovi, kā jau nežēlīgā, reitingu vadītā tirgū, mēdz dzīvot vien dažas nedēļas vai mēnešus ilgu mūžu. Bet ir šovi ilgdzīvotāji, kuru vadītāji karjeras laikā popularitātē krietni pārspēj savus prominentākos viesus - valstu prezidentus. Veiksmīgākie šovu vadītāji ir pieredzējuši stand-up komēdiju aktieri vai asprātīgi mediju profesionāļi ar milzīgu zināšanu bagāžu un unikālu talantu.
Daudzās valstīs vienlaikus ir iespēja skatīties vairākus vakara šovus, bet Latvijas skatītājiem jau gadiem ir pazīstams Pirmā Baltijas kanāla (PBK) rādītais “Vakars ar Ivanu Urgantu” - talantīgs, asprātīgs un gudra aktiera vadīts šovs. Starp citu, pavēlu vakaros rādīts, tas ietilpst PBK Latvijas skatītāju populārāko formātu grozā, lai gan nav tik populārs kā šī kanāla ziņas vai atjautīgo ļaužu spēles.
Grūti uzskaitīt to, kas “Vakarā ar Renāru Zeltiņu” nav nokopēts no ilgstoši populārajiem, par vakara šova zelta standartu uzskatītajiem formātiem. Studija, pompozā skatuve, lielpilsētas skats fonā, iekārtojums, mēbeles, mūziķi, struktūra, akcenti, viesi, kuriem katram dotas apmēram desmit minūtes. Formas ziņā viss kārtībā - LTV ir savs šovs, tam nevar pārmest neatbilstību paraugiem un kā atšķirīga piedāvāšanu.
Vakara šovs balstās uz vadītāja unikālo spēju pleciem un jaukiem mirkļiem, kurus negribas izmirst, jo gribas smaidīt, apbrīnot vai bezrūpīgi smieties. Renāra Zeltiņa pirmajā šovā tādi mirkļi bija: “Carnival Youth” cienītājas vēstule, grupas angļu valodā dziedātais “Kur tu teci, gailīti”, saruna ar Marsa misijas kandidātu Paulu Irbinu, daži momenti intervijā ar Juriju no Rīgas, kurš bija galvenais lielajā izjokošanā un tēloja neīsto slavenību Deividu Getu.
Ne pārāk smieklīga, kā no cita stila šoviem, bija bērnu izjokošana ar pašrunājošajiem telefoniem, ne arī matu izskūšana Žanim, kurš studijā nemācēja atbildēt uz pāris jautājumiem. Šovs parādīja, ka ir cilvēki, kuri publiski, īsa pārsteiguma mirkļa dēļ atļauj sev ko nodarīt, bet, ja vispār var runāt par frizūras humoru, tad Zeltiņa šovā izveidotajam Žaņa matu sakārtojuma ar humora izjūtu bija lielas problēmas – divas aparāta skūtas vagas uz galvas. Palika jautājums – kāpēc tas viss?
Bet šāds
jautājums neradās par Renāra Zeltiņa spēju ar elegantu žestu izņemt no sava galda apakšas kārtējo priekšmetu, no daudziem citiem šovmeņiem viņš noskatījis plašos vēzienus, paradumu sev vai kādam citam par godu regulāri un priecīgi ūjināt. Tas viss izdevās godam. Jāuzslavē arī atraisītā atmosfēra, labdabīga iesmiešanās visās vajadzīgajās vietās, šova komandas rūpīgi padarītais darbs, lai viss ritētu lieliski.
Tiklīdz šovs beidzās un arī vēlāk centos atcerēties, ko tas ļāva piedzīvot? Vai prātā palikusi kāda doma, izteikums, atziņa, labs joks? Nebija viegli. Bet tieši šie mirkļi neļauj šovu aizmirst, liekot par vakara šovu sarunām vēl ilgi priecāties personiski vai citos medijos.
Domāju, ka Zeltiņa šovam, ja to gandrīz vai ar varu liek salīdzināt ar tā paraugiem, pietrūkst unikalitātes, ko rada šova vadītājs. Tas dzīves uztveres radītais neatkārtojamais stils, kas piemīt tikai konkrētajam cilvēkam – nav svarīgi, viņš vada jautras intervijas ar slavenībām vai pats joko uz nebēdu, katrā jokā ieliekot dziļu domu.
No otras puses – Latvijas TV ainavā gana pieprasīts varētu būt vienkārši labdabīgs, darbīgs un enerģisks vīrietis, kas spēj klausīties, kam patīk citi cilvēki un kurš, ja nezina, ko jautāt, izsaka gaumīgus komplimentus studijas viešņām. Renāram Zeltiņam patīk arī maigas draiskulības un viegla dauzīšanās. Daudzi teiks, ka gana unikāla ir viņa vēlme, lai citi cilvēki justos labi. Es viņiem ar prieku piekritīšu, vairs negaidot, lai Zeltiņš piektdienā ar joku vai domu kā pirkstu iebaksta katram skatītājam krūtīs.
Ar laiku Zeltiņam varētu izdoties pieradināt savus viesus vairāk atbrīvoties, smieties par sevi un par TV šova vadītāju. Es nezinu, vai ar laiku viņam izdosies ne tikai vienkārši humorīga runāšanās, bet tādas sarunas, kurās smieklīgā veidā tiks piedāvāts atšķirīgs skats uz aktuālo, uz skumīgo, uz slaveno un slavenību dievināšanu. Tam vajadzīgas nopietnas, ilgi krātas zināšanas un ar zināšanu izmantošanu zibenīgi saistīta asa prāta darbība. Tā vismaz neaizmirstamas, paradoksu un atklāsmju piepildītas sarunas izdodas slavenāko šovu vadītājiem.
Lai gan gājiens ar neīstā Deivida Getas fanu pulcināšanu stacijas laukumā bija tieši tāds – parādīt, cik muļķīgi cilvēki trako ap popkultūras elkiem. Šaubos gan, vai Zeltiņa šovu redzēja tie, kuri varētu atpazīt sevi draiskulībās pie stacijas un saprast, kā izjokoti un dabūjuši autogrāfu no sava elka dubultnieka. Joks bija, vai tam bija arī atbilstoša auditorija?
Ziņu portālos pēcšova rītā neparādījās daži „Twitter” lietotāju citāti un virsraksts, ka “Nāciju jaunajā šovā satricina neīstais Deivids Geta”, bija tikai īstā mūziķa lieliskā šova fotogrāfiju mapes. Tas varētu liecināt, ka atbilde uz visā Zeltiņa vakarā radušos jautājumu – kam šis saturs adresēts? – vēl nav īsti skaidra. Pat šova vadītāja palīgs Guntis izskatījās tieši pēc tāda cilvēka, kurš beidzamo desmit gadu laikā ir skaļi un klusi noliedzis jebkādu interesi par masu kultūras produktiem un televizoru kā savā dzīvē esošu priekšmetu. Tas, protams, arī jautri - Guntis bija kā šova komandas asprātības zīme. Bet lielā pārsteiguma un lielā joka Deivida Getas fani Zeltiņa šova laikā bija Getas koncertā. Baidos, viņiem ar jauno TV šovu maz kopīga.
Tāpēc sirsnīgi novēlu jaunā šova jokiem un tā auditorijai jo drīzāk un pamatīgāk satikties!
