Eiropas Savienības sankcijas, Krievijas plāni, Lietuvas kuģa aizturēšana un Igaunijas drošībnieka Kohvera arests atspoguļots līdzīgi – gan pēc satura, gan ziņu skaita. Savukārt Krievijas vadītāju izteikumi, daži kriminālatgadījumi, nesenais miljardiera Vladimira Jevtušenkova mājas arests krievu valodā lasošajiem pasniegts daudz detalizētāk*.
Nedomāju, ka saturam jābūt identiskam. Bet atbildīgs medijs, piedāvājot informāciju vienas valsts auditorijai divās valodās, rūpēsies par informācijas pieejamību, tās daudzveidību un kvalitāti.
Lasot ziņas krieviski, salīdzinot tās ar saturu latviešu valodā, var ieraudzīt šarmantas detaļas. "Delfi" lasītājiem krievu valodā ir lieliskas iespējas saņemt Lietuvas ru.delfi.lt ziņas. Piemēram, stāsts par Krievijas vēstniecības notu Lietuvas Iekšlietu ministrijai un prasību sakārtot divus padomju karavīru memoriālus, kas apkrāsoti Ukrainas karoga krāsās. Latvijas lasītājiem šī ziņa ilustrēta ar foto, kurā varētu būt kāda Baltijas rokeru gājiena dalībnieki ar Lietuvas un Igaunijas karogiem rokās. Šaubos, vai šiem publiskā pasākuma apmeklētājiem varētu būt kāda saistība ar huligānisko rīcību kapos, ja pat Lietuvas policijai vēl nav versiju par vainīgajiem. Lietuvas lasītājiem šī ziņa piedāvāta ar neitrālu attēlu, kurā nav atpazīstamas cilvēku sejas.
Vēl trakāka ir "Delfi" ziņa krievu lasītājiem par to, ka Kosova noteikusi sankcijas pret Krieviju. Izmantojot Krievijas valdības aģentūras ITAR-TASS informāciju, "Delfi" virsrakstā liek Krievijas versiju par „pašpasludināto” Kosovu, piemirstot, ka Latvija Kosovu atzina jau 2008.gadā. Pat daudzi Krievijas mediji, lenta.ru. gazeta.ru un vēl citi, kas arī pārpublicējuši šo ziņu, tādu Kosovas apzīmējumu nelieto.
Šis gadījums atgādina pasaules medijos nesen lasīto diskusiju, vai kļūdainas informācijas pārpublicēšana cienījamā medijā padara šo kļūdaino ziņu par patiesu un kvalitatīvu?
Portālos plaši bija atspoguļota ziņa par Krievijas pilnvarotā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos Konstantīna Dolgova teikto Latvijas krievu skolu un citos sensitīvos jautājumos. Uz šiem izteikumiem reaģēja Latvijas Ārlietu ministrija (LR ĀM), šī reakcija nepalika neievērota arī Krievijā. Medijiem bija arvien jaunas ziņas, visi publicēja oficiālos paziņojumus un komentārus, tāpēc nav saprotams, kāda iemesla dēļ rus.apollo.tvnet.lv kā avotu LR ĀM pozīcijas skaidrojumam izmantoja informācijas aģentūru "Regnum", kuras satura maigākais apzīmējums ir „Kremlim pietuvinātā”.
Ja nav atbildes reakciju, komentāru, citu viedokļu, tad Putina, Lavrova, Medvedeva ikdienas paziņojumi, aktualitāšu komentāri, kas lasāmi krievu portālu slejās, iegūst papildu spēku.
No pēdējā laika jaunumiem tikai Putina izteikumi, ka viņš, ja gribēs, ātri ieņems tuvāko valstu galvaspilsētas, ieskaitot Rīgu, pamatīgi apspriesti latviešu un krievu portālu versijās, tai skaitā lsm.lv. Pozitīvi vērtēju arī daudzpusīgo informāciju par Krievijas miljardiera arestu un šī soļa skaidrojumiem, ieskaitot Krievijas biznesa ļaužu izbīli, kas tika parādīts ziņās. Citādi krievu portālos kopā ar daudzām labām un profesionālām ziņām,izteikti dominē RIA Novosti piedāvātie Krievijas ietekmīgo cilvēku citāti, katru dienu vairāki.
Domāju, ka mums jāzina, ko saka Krievijas līderi. Mums jāzina arī, kāpēc tas teikts, ko patiesībā nozīmē. Tāpēc nepietiek ar viena vai pāris informācijas avotu izmantošanu.
Krievijas līderu paziņojumu atstāšana galvenokārt krievvalodīgo auditorijas uzmanībai rada jautājumus par to, vai Latvijas portāli, sekojot savu lasītāju interesei, neviļus neseko viegli pieejamai informācijas plūsmai no Krievijas un tās oficiālo mediju veidotajai dienas kārtībai.
Lai izdarītu galīgos secinājumus, vajadzētu plašāku informāciju, tomēr tendence ir diezgan skaidra. Tā saskan ar bažām par propagandas ietekmi, kuru var pastiprināt it kā daudzpusīgi un profesionāli, ar Krievijas interesēm nekādi nesaistīti mediji, kas kļūst par Krievijai izdevīgu vēstījumu labprātīgiem daudzinātājiem.
Nākamajā blogā – par portālos lasāmo Latvijas drošībai veltīto informāciju krievu valodā.
*Šeit teiktais attiecas uz trīs ziņu portālu dienām – no 17. līdz 19.septembrim. Īsai kontentanalīzei ļoti piemērota ir pierastā ziņu rutīna – Ukrainas un Krievijas prezidentu ikdienas izteikumi, pamiers un karadarbība Ukrainā, ES sankciju un Krievijas embargo ietekme, Igaunijas drošības dienesta darbinieka aresta ziņu tālākā attīstība, Lietuvas kuģa aizturēšana... ("Tvnet" un "Apollo" atlasīts sadaļā “Ziņas” publicētais, Delfi portālā – sadaļā “Delfi”, “RuDelfi” un “Bizness” publicētais).
