Kadidžas Izmailovas stāsts nav ne īss, ne vienkāršs. Viņa ir viena no pāris cilvēkiem, kuri Azerbaidžānā cenšas nodarboties ar pētniecisko žurnālistiku, turklāt to dara visbīstamākajā zonā.
Izmailova cenšas pētīt visaugstākā līmeņa korupciju, vadošās prezidenta Alijeva ģimenes ietekmi Azerbaidžānas ekonomikā un politikā.
Rakstā par iespējamo arestu nav tikai bažas, bet pamatojums - pilns aktuālo pētījumu saraksts. Pētījumi, kuru dēļ Izmailova pieļāva, ka viņu arestēs, ir par valsts prezidenta meitas Arzu Alijevas un citu ģimenes locekļu slēpto, jo no likuma viedokļa aizliegto, ietekmi dažādos uzņēmumos – mobilo telefonu firmā "Azerfon", nacionālajā aviokompānijā, pat Eirovīzijas koncertzālē, kā arī zelta raktuvēs, kuru labuma guvēji piesedzas ārzonas kompānijās. Izmailova solīja, ka aresta gadījumā iesāktos pētījumus pabeigs viņas kolēģi.
Tie ir nopietni pētnieciskās žurnālistikas darbi, kuri izraisījuši žurnālistes vajāšanu jau divu gadu garumā. Viņa tikusi šantažēta, publicējot žurnālistes personiskos dzīvi atklājošu video, kas uzņemts ar slēpto kameru. Šīs rīcības īstais iemesls tika atklāts Izmailovai adresētās vēstulēs, kas centās viņu apklusināt, brīdinot, ka viņa tiks nomelnota.
Pašlaik Izmailova ir arestēta uz diviem mēnešiem par it kā cita žurnālista novešanu līdz pašnāvības mēģinājumam, jo Brīvā Eiropa pārtraukusi ar viņu sadarbību.
Tomēr žurnālistes iepriekšējā darbība, uzbrukumi viņai, kā arī Izmailovas niecīgās iespējas ietekmēt personāla atlasi liek domāt, ka atrasts iemesls arestam un žurnālistes tālākai iebiedēšanai.
Tā visa fonā ir prezidenta biroja pārstāvja ziņojums, kurā 60 lappušu garumā publicētas apsūdzības Izamilovai un viņas kolēģiem, pārmetumos iekļaujot pat darbību „ārvalstu slepeno dienestu” interesēs.
Jāpiebilst, ka Kadidža Izmailova 2012.gadā saņēmusi Gerda Buceriusa Austrumeiropas Brīvās preses balvu.
Kāpēc mums tas jāzina? Kāpēc vajadzētu atsaukties aicinājumam šo stāstu stāstīt „cik skaļi, vien spējat”? Tāpēc, ka mēs varam nokļūt vai jau esam šo notikumu kontekstā, lai arī notikumi it kā attiecas tikai uz viena cilvēka likteni.
Notikumu konteksts ir Latvijas attiecības ar Azerbaidžānu. Tās ir aktīvas, daudzpusīgas un notiek visaugstākajā līmenī.
Konteksts turklāt ir aktuāls. Latvija ir ļoti aktīva arī Austrumeiropas partnerības projektā, Azerbaidžāna ir tā daļa. Nākamgad Rīgā notiks Austrumu partnerības samits, kas būs viens no nozīmīgiem pasākumiem Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā.
Ja vien Latvijas uzņēmēji, politiķi, amatpersonas, prezidentūras pasākumu rīkotāji uzskata, ka attiecībās ar lielo un no sadarbības viedokļa vilinošo valsti preses brīvība un ikviena cilvēka tiesības gan dzīvot, gan profesionāli darīt savu darbu Azerbaidžānā ir svarīgas, tad pasākumus vērts izmantot, lai runātu skaļi.
Skaļi, par to, kā sadarbību ietekmē pētnieciskās žurnālistikas pierādījumi! Skaļi par to, ka nepamatoti, piemeklēti aresti un ņirgāšanās par žurnālisti kā sievieti grauj iespaidu par Azerbaidžānu kā valsti.
Skaļi, jo gandrīz pirms gada Kadidža Izmailova lūdza saprast, ka diplomātiski pieklusināts atbalsts nav vajadzīgs, tam nav jēgas. Tāpēc vērts viņu aizstāvēt skaļi, panākot atbrīvošanu un kaut mazliet uzlabojot preses brīvības līmeni Azerbaidžānā.
