Šis jautājums ir svarīgs sen, jo "Tvnet" latviešu un krievu versijās regulāri parādījās aktuālajiem starptautiskajiem notikumiem veltīts atšķirīgs saturs: atšķirīgs pēc pozīcijas, akcentiem, informācijas atlases principiem. Jautājums – kas notiek? - ir vēl neskaidrāks pēc radikāli pretēju ziņu un iespējams melīgas informācijas publicēšanas 30.augustā:
- http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/524456-gorbacovs_aicina_krieviju_neiejaukties_ukrainas_ieksejas_lietas;
- http://rus.tvnet.lv/novosti/za_rubjezhom/267090-gorbachjev_poddjerzhivajet_poziciju_rossii_po_ukrainskomu_krizisu .
Daudzi redzēja sociālajos tīklos daudzkārt pārsūtīto fotogrāfiju ar divām diametrāli pretējām ziņām par Mihaila Gorbačova attieksmi pret Ukrainas notikumiem.
Latviski viņš aicina Krieviju nekarot Ukrainā, krieviski – atbalsta Krievijas politiku Ukrainā.
Vislielākā atšķirība bija ne jau saturā, tas, īpaši citātu sadaļā, sakrita. Radikāli atšķirīgi bija virsraksti un fotogrāfijas.
Latviešu auditorija līdzās ziņai redzēja dzīvesgudra cilvēka portretu, krievu lasītāji varēja vērties agresīvu pozu demonstrējoša kunga dusmu sašķobītajā sejā.
Pēc tam bija vien portāla klusums un liels troksnis sociālajos portālos. Bet pietiks par jau zināmo un izdzīvoto, jo ir jaunumi.
4.septembrī tika publicēts portāla rus.tvnet.lv galvenā redaktora Andreja Muravjova skaidrojums. Virsraksts vēstīja, ka tā ir „Rus.tvnet.lv pozīcija saistībā ar notikumiem Ukrainā”. To veidoja pieci punkti. "Tvnet" portālā redzēju šo skaidrojumu tikai krievu valodā, pieļauju, ka daudzi to nav lasījuši. Centos izlasīt to uzmanīgi. Vairākas dienas domāju par šo paziņojumu.
Tas ir pilns ar skaistiem vārdiem. Pirmkārt, redaktors paziņo, ka portāls sniedz un sniegs informāciju objektīvi. Otrkārt, redaktors objektivitāti saprot tādējādi, ka informācija tiek sniegta no dažādiem, nereti pretējiem avotiem.
Vēl viņš cer, ka atrodas valstī, kurā tiek atbalstīta vārda brīvība, ka lasītāji paši var analizēt informāciju, bet šūmēšanās sociālajos tīklos ir vien vēlme diskreditēt "Tvnet" sabiedrības acīs un parāda bezspēku (kā gan?) iepretim portāla panākumiem.
Man ir skumji to sacīt, bet baidos, ka redaktors pat nezina, ko žurnālistikā un mediju darbībā nozīmē objektivitāte. Šo vārdu viņš izmanto, lai attaisnotu vienpusīgas, no neuzticamiem informācijas avotiem sniegtas informācijas publicēšanu, izvairīšanos no daudzpusīgas informācijas sniegšanas un patiesas objektivitātes. Objektivitāte nav ziņu drisku salasīšana un ziņu veidošana no atsevišķiem viena cilvēka nezināmā kontekstā izteiktiem citātiem, bet gan visu atšķirīgo ar notikumu saistīto faktu un nozīmīgāko domu plūsmu publicēšana. Tieši tādā veidā Muravjova pieminētie lasītāji iegūtu spēju paši analizēt notikumus. Bet ne šajā gadījumā. Minētajās „Gorbačova” un daudzās citās ziņās objektivitāti nevar atrast, tur ir problēmas arī ar citiem profesionālajiem principiem – precizitāti, neitralitāti, patiesumu, godīgumu. Šie principi parasti nav lietojami pa vienam, jo visi kopā veido profesionālas žurnālistikas pamatus. Tu nevari būt objektīvs, ja neesi godīgs, precīzs.
Arī preses brīvība šajā komentārā tiek izmantota kā universāla vīģes lapa, kuras uzdevums ir attaisnot tiesības publicēt jebko, ieskaitot vieglus melus par lieliem meliem, tendenciozi atlasīt informāciju, un nesniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem, beigās vēl piesaucot demokrātiju.
Konkrētās ziņas tikai pirmajā acu uzmetienā nāca no dažādiem avotiem. Latviski tika publicēta LETAs ziņa, kas atstāstīja „Doždj” interviju un ziņu aģentūras RSN informāciju. Zīmīgi, ka abās ziņās minētie citāti ir vienādi, bet krievu ziņas avots ir ITAR-TASS ziņa, kurā citēta tā pati aģentūra RSN. Ja redaktors būtu publicējis ziņu par to, cik dažādi Krievijas informācijas avoti pasniedz vienu un to pašu Gorbačova citātu, kā tiek izmantots viens un tas pats cilvēka izteikums, tad tā būtu ziņa, kas satur svarīgu jaunumu un arī objektīva ziņa. Ja redaktors arī krievu valodā būtu ielicis latviešu valodā publicēto ziņas versiju, tad lasītāji varētu salīdzināt abas versijas un izdarīt secinājumus.
Es rakstu par šo tāpēc, ka līdzīgus stāstus par to, ko nozīmē objektivitāte vai preses brīvība no dažiem mediju pārstāvjiem esmu dzirdējusi jau iepriekš. Es pieļauju, ka vairāku nozīmīgu jēdzienu trivializācija, pat sagrozīšana atbilstoši vajadzīgajai situācijai ir daļa no Latvijas mediju kultūras. Šāda stipru vārdu mētāšana ir ļoti parocīga, ja negribas atklāt savus patiesos nodomus, atzīt kļūdas un noslēpt profesionālo vērtību degradēšanu.
Tāpēc ir divi iemesli, kāpēc es ticu Muravjovam un vēl divi, kāpēc neticu.
Es ticu, ka rus.tvnet.lv redaktors patiešām nezina, kas ir objektivitāte un ar preses brīvību viņš saprot visu, ko pats dara, lai kas tas arī būtu.
Es ticu, ka redaktors atlasa informāciju atbilstoši savai izpratnei un pieņem, ka dara to objektīvi, jo nav pamanījis, ka informācijas atlase, slēpjot daļu informācijas un publicējot neuzticamu avotu informāciju, ir viens no labākajiem veidiem, kā nedot iespēju saviem lasītājiem izprast notikumus to dažādībā, pretrunīgumā un sarežģītībā.
Informācijas atlase un avotu izvēle ir redakcionālā politika pat tad, ja redaktors to neatzīst un neatpazīst.
Es neticu, ka rus.tvnet.lv redakcijā nezina, cik (ne)uzticams avots ir oficiālā Krievijas ziņu aģentūra un izmanto to vientiesīgā pārliecībā, ka sniedz lasītājiem kvalitatīvu informāciju.
Es neticu, ka visā "Tvnet" portāla redakcijā, kura katru dienu publicē daudzas profesionāli veidotas ziņas, citi kolēģi nav pamanījuši krievu valodā veidotā satura kvalitātes problēmas un nevar palīdzēt šo problēmu atrisināt.
Tāpēc daudzi cilvēki, kas sociālajos portālos un savstarpējās sarunās uzdeva jautājumus par "Tvnet" darbības principiem, jo ir šī portāla lasītāji, nevis panākumi skaudēji, būtu pelnījuši sarunas turpinājumu – skaidrojumu par šī medija vērtībām un redakcionālo politiku abu valodu ziņu versijās.
