Aiga Pelane: Prezidents pievīla

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Varbūt Valsts prezidents Raimonds Vējonis, sēdēdams Latvijas Televīzijas studijā raidījumā “Viens pret viens” un braši teikdams, ka „atmetīs atpakaļ parlamentam” izmainīto mikrouzņēmuma nodokļa regulējumu, nemaz lāgā nezināja, ka mazo uzņēmēju sāpe nav tikai tas, ka valdība pēc pāris gadiem šo režīmu nolēmusi aizstāt ar kādu citu atbalsta mehānismu, bet gan arī (un pat daudz lielāka) - nepieciešamība no nākamā gada maksāt minimālās sociālās iemaksas. Pieļauju, ka piektdienas vakarā, kad prezidents to likumu arī „atmeta” atpakaļ, ne viens vien mazais uzņēmējs atviegloti uzelpoja un, iespējams, pat nodomāja – nu ir taču mums tas prezidents viens foršs vecis. Diemžēl – pilnīgi lieki, jo sociālo iemaksu „lieta” tā arī netiek mainīta. Vismaz pagaidām.

Es šoreiz nepieskaršos tam – vajag vai nevajag maksāt sociālās iemaksas un vai 97,16 eiro mēnesī ir daudz vai maz. Tāpat šoreiz ne par to, kādu ietekmi pašreizējais režīms ir atstājis uz tautsaimniecību, darba tirgu, sociālo budžetu, solidaritātes principu un, galu galā, arī ne par to, ko gan īsti uzskatīt par uzņēmēju tirgus ekonomikas kontekstā. Par to – kādu citu reizi. Šoreiz par totālu komunikācijas trūkumu un manipulatīviem paziņojumiem, kas uzticēšanos valsts varai, visdrīzāk, graus vēl vairāk.

Ja atskatāmies vēsturē, mikrouzņēmēju atbalsta mehānisms tika ieviests krīzes laikā ar konkrētu mērķi – lai jebkurš, kurš kaut ko prot darīt, spētu paēdināt sevi, savu ģimeni un nedaudz arī „atmestu” valstij nodokļu veidā. Ja ļoti gribētu, tad jau varētu arī saskaitīt politiķu mēģinājumus pa šiem gadiem mainīt šo atbalsta formu – te ceļot, te atkal neceļot nodokļa likmi, te mēģinot pielabot un mainot kādas likuma normas. Ticiet, to mēģinājumu bija daudz. Un ne jau mazie uzņēmēji, kuri tiešām veidoja savu mazo biznesiņu, kā nu mācēja, te bija pie vainas ar savu lobēšanas spēku. Viņi jau tad praktiski nebija vajadzīgi ne politiķiem, ne uzņēmēju organizācijām, jo lielais vairums jau bija tikai tā saucamie mikrouzņēmumi, proti, no lielajiem „atdalīti” pāris cilvēku grupiņas, lai būtu iespējams, kā moderni sauc, – optimizēt nodokļus.

Protams, jautājums šajā gadījumā ir arī par to, kāpēc Valsts ieņēmumu dienestam (VID) rokas bija par īsu, lai vismaz daļēji tiktu galā ar šādiem pēc būtības nelikumīgiem „optimizētājiem”

un vai likumdevēji tiešām darīja visu, lai iedotu VID likuma spēku arī kaut ko reāli izdarīt.

Tas viss turpinājās tik ilgi, līdz nebija vairs citas iespējas, kā principā atteikties no šī atbalsta veida, jo pretējā gadījumā tas draudēja ar pilnīgu valsts tautsaimniecības pāreju uz mikrouzņēmējdarbību un praktiski tukšu valsts naudas maku. Visas lielās pārmaiņas tika panāktas 2015.gadā. Un tieši tad arī tika izstrādāti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksāšanu. Tātad minimālais maksājums mikrouzņēmumiem 2017.gadā būs 97,16 eiro, bet 2018.gadā – 129,54 eiro mēnesī. Vismaz vēl šobrīd šo likuma normu neviens negatavojas mainīt.

Mazie uzņēmēji gan var iet pie tik ļoti nīstās un dažādi sauktās deputātes Barčas un iesniegt savus priekšlikumus,

jo tieši no viņas vadītās Saeimas komisijas šobrīd ir atkarīgs, vai un kādas izmaiņas skars likums par valsts sociālo apdrošināšanu.

Gribu gan piebilst, ka vēl pirms vairāk nekā gada ne tikai veiktas izmaiņas sociālo apdrošināšanu iemaksu likumā, bet arī tika dots solījums no politiķiem – izstrādāt jaunu atbalsta mehānismu tiem uzņēmējiem, kas sāk savu uzņēmējdarbību, kā arī tiem, kuru bizness ir pavisam neliels un ir skaidrs, ka lielāks tā arī nekļūs. Taču tā vietā, lai priecīgi rosītos tālāk, visi laimīgi aizmiga – gan politiķi, gan uzņēmēju organizācijas, gan paši biznesa cēlāji. Līdz pienāca 2017.gada budžeta veidošanas aktīvā fāze un pamodās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kura sāka bļaut par milzu bezdarba kāpumu, jo pieaugs izmaksas – būs jāmaksā sociālās iemaksas. Pamodās pie varas esošo partiju politiskie oponenti un pamodās arī paši mikrouzņēmēji, kuriem, protams, nav katru dienu jāatkārto likuma panti. Laikam tik daudz stāstus par strādājošām jaunajām māmiņām, studentiem un invalīdiem tik īsā laikā medijos reti kad varēja dzirdēt, lasīt un redzēt. Kādu brīdi jau šķita, ka citu strādājošo, turklāt uz pilnu slodzi, šajā valstī nemaz nav palicis. Beidzot arī pamodās VID, kurš nu piedāvā konsultācijas uzņēmējiem, uz kuru nodokļu režīmu labāk viņiem pāriet?

Nācās pamosties un sākt skaidroties arī pie varas esošajiem. Taču tas tika darīts daudz par maz un daudz par vēlu.

Kāpēc tā? Man nav atbildes.

Man grūti atcerēties šī gada laikā publiski aktīvas diskusijas, atgādinājumus, iespēju piedāvājumu, plēšanos un cepšanos par labāko variantu. Jā, Ekonomikas ministrija šī gada septembrī valdībai jau piedāvāja trīs dažādus atbalsta veidus trīs dažādām uzņēmēju grupām – start-up uzņēmumiem, biznesa uzsācējiem un dzīvesstila uzņēmumiem jeb pavisam mazajiem.

Izstrādāt un apstiprināt likumdošanu valdība un Saeima spēja tikai start-up uzņēmumiem.

Abiem pārējiem – nē, jo koalīcijas partneri un uzņēmēju organizācijas Ekonomikas ministrijas piedāvājumam nepiekrita. Vai kāds šajā brīdī kaut ko mēģināja skaidrot? Nē. Tas, ka tagad prezidents „atmet” kaut ko atpakaļ ar frāzi, ka vajag kaut ko vietā, nav nekas jauns pēc būtības. Tas, ka vajag kaut ko vietā un ka tas būs, bija zināms jau pirms gada. Tas, ka kāds nav līdz galam labi padarījis savu darbu un tagad vajadzēs to visu atkal sasteigt zem sabiedrības spiediena, arī skaidrs. Vai tas jaunais steigā taisītais iznāks labāks nekā iepriekšējais? Atliek vien cerēt.

Vai varēja iztikt bez protesta akcijas pie Saeimas budžeta pieņemšanas dienā? Vai saruna par citu atbalsta veidu varēja notikt agrāk? Vai varēja iztikt bez augsto amatpersonu sacensības piektdien: premjers Kučinskis vai prezidents Vējonis - kurš pirmais paziņos tautai „prieka” vēsti, ka parlamentam vēlreiz būs jāskata mikrouzņēmumu nodokļa likums? Un praktiski neviena vārda no abiem valstsvīriem par to, ka minimālās sociālās iemaksas šis likums neatceļ.

"Galvenais, ir panākts tas, ka, pirms ir aizvērts kāds režīms, ir vienošanās, ka ir jāuzkonstruē kaut kas jauns, un tikai tad tas iepriekšējais tiks aizvērts. Tā ir galvenā ziņa. Lai cilvēki, kas darbojas tajā režīmā, lai viņiem nav lieka stresa,” teica uzņēmēju, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras vadonis Rostovskis. Ja konkrēti - kāds stress tiem protestētājiem, kas bija sanākuši pie Saeimas, ir noņemts?

Un tā nav nekāda galvenā ziņa, ka būs cits mehānisms vietā – jau minēju, šis „jaunais uzdevums” jau sen ir dots.

Nobeigumā gribu piebilst – pēdējā laikā nereti var dzirdēt no augstu amatpersonu mutes, ka mūsu “nedraugi” darot visu, lai Latvijā destabilizētu situāciju un radītu priekšstatu, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Cienījamās amatpersonas, ja turpināsiet šādā pašā garā ar gaužām neprofesionālu komunikāciju, nevajadzēs nevienu nedraugu, pietiks tikai ar jums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti