Kultūra / Skatuve
Tikai pāris dienas pēc ikgadējās "Spēlmaņu nakts" apbalvošanas ceremonijas, ejot cauri balti piesnigušajam Kronvalda parkam, dodos uz tikšanos ar Arturu Krūzkopu. Cenšoties noraksturot viņu, spēju sevī uzburt sajūtu – no šī aktiera nav iespējams novērst skatienu. Arturs Krūzkops zina, kā piesaistīt un noturēt uzmanību, lai skatītājs justos ieinteresēts sagaidīt stāsta beigas un vēl kādu pārsteigumu. Pat viņa antivaroņi ir suģestējoša spēka pilni, uz kuriem brīžiem lūkojies ar riebumu, bet vienlaikus esi savaldzināts, taču labais tonis to ne vienmēr ļauj skaļi atzīt.
Eduarda Smiļģa dzimšanas dienas vakarā ik gadu svinam Latvijas teātru sasniegumus aizvadītajā sezonā, bet "Spēlmaņu nakts" ceremonija, kā jau teātrī, mēdz ienest dažādas negaidītas improvizācijas, emocijas un ķezas.
Ceturtdien, 23. novembrī, teātra režisora un reformatora Eduarda Smiļģa 137. dzimšanas dienā, Dailes teātrī aizvadīta gadskārtējā "Spēlmaņu nakts", kur par Gada lielās formas izrādi tika atzīta "Malleus Maleficarum. Jaunais līgums". Gada mazās formas izrādes titulu saņēma iestudējums "Nelabie. Pēc Dostojevska", bet par mūža ieguldījumu teātra mākslā balva šogad pasniegta Latvijas Nacionālā teātra aktrisei Lolitai Caukai un Valmieras Drāmas teātra aktierim Agrim Māsēnam.
Vai ļaunums ir ārpus mums vai tomēr daļa no mums pašiem? Uz šo jautājumu atbildi meklē Daugavpils teātrī nupat pirmizrādi piedzīvojušais angļu dramaturga Viljama Šekspīra traģēdijas "Makbets" iestudējums oriģinālvalodā. Tā režisors ir Oļegs Šapošņikovs, sakot, ka tas ir pasaules klasikas iestudējums ārpus klasiskā teātra rāmjiem.
23. novembris ir teātra režisora un reformatora Eduarda Smiļģa dzimšanas diena, kad tradicionāli notiek arī gada balvas teātrī "Spēlmaņu nakts" ceremonija. Aizvadītās sezonas spilgtāko sasniegumu svinēšana un jauni iestudējumi Dailes un Nacionālajā teātrī – akcentus teātra kalendārā saliek teātra kritiķe un "Teātra Vēstneša" galvenā redaktore Juta Ance Ķirķis.
Pēc tam, kad 1968. gadā Agris Māsēns nokļuva Valmieras teātrī, tas padomju okupācijas gados kļuva viņam par glābiņu, jo tur bija atšķirīga atmosfēra no apkārt notiekošā, sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atklāj aktieris. Lai gan pensijā, Māsēns joprojām turpina sekot līdzi teātra norisēm Valmierā un šogad saņems "Spēlmaņu nakts" balvu "Par mūža ieguldījumu teātra mākslā".
Meklējot atbilstošāko apzīmējumu darbam, kuru Kārlis Tone šobrīd dara teātrī, viņš izvēlas tikt saukts par mūzikas režisoru. Sadarbojies ar Klāvu Melli, Paulu Pļavnieci, Ingu Tropu, Reini Boteru, kā arī ar Elīnu un Rūdolfu Gediņiem, Kārlis ir radījis arī pats savu mūziku izrādēm, tostarp kovidlaikā tapušajai interaktīvajai klausāmizrādei "Rolanda dziesma". Un tieši pirms gada "Spēlmaņu nakts" ceremonijā ieguvis balvu kategorijā "Gada jaundarbs mūzikā".
"Ejot uz skatuves, es vienmēr noliku roku uz skatuves grīdas un pateicu paldies, ka tā mani pieņem; es tai izlūdzos atļauju. Nacionālā teātra grīda ir ļoti fifīga, tā nepieņem visus. Kad tā vēsturiski skatāmies, ja kāds ir atļāvies nebūt godprātīgs pret šo skatuves grīdu, tā nepieņem. Tā es to esmu redzējusi," saka teātra un kino aktrise Lolita Cauka, kura šogad saņems "Spēlmaņu nakts" balvu par mūža ieguldījumu. Māksliniece savu karjeru sākusi Aleksandra Leimaņa filmā "Vella kalpi", būdama 3. kursa studente. Jaunībā Cauka spēlējusi varoņlomas Liepājas teātrī, bet īsto skatuvisko šarmu ieguvusi uz Nacionālā teātra skatuves jau kā nobriedusi, spēcīga aktrise.