Kultūra / Literatūra
Pie lasītājiem nonākusi žurnālistes un kādreizējās Latvijas Televīzijas diktores Antas Rugātes grāmata par leģendāro un skatītāju iemīļoto televīzijas personību un ārsti Gerdu Sinkēviču. Grāmata īsā laikā jau iemantojusi lasītāju mīlestību, un autores vārdiem – tas ir viens no stāstiem par to, kas mēs esam.
Nataļjas Policjas un Igora Narovska sarakstītā grāmata "Daktera Klauna brīnumainās spēles. Terapeitiski stāsti" laista klajā izdevniecībā "Zvaigzne ABC". Tas ir neliels izdevums ar sarkanu ripuli uz vāka, kas nepārprotami ir daktera klauna pazīšanas zīme – sarkanais deguns. Uz grāmatas aizmugurējā vāka autors Igors Narovskis par sevi teicis šādus vārdus – "rakstnieks, dzejnieks, muļķis, labdarības organizācijas "Dr. Klauns" mākslinieciskais vadītājs", bet otra autore Nataļja Policja ir filoloģe un žurnāliste.
Izskan 2023. gads – emocionālu un daudziem noteikti arī profesionālu izaicinājumu pilns. Vairākiem latviešu autoriem nu jau gandrīz aizgājušais gads iekrāsojas sasniegumu, jaunradītu tekstu, tulkojumu un izdotu grāmatu gaismā. Daudz laika pavadīts arī kolēģu rakstītajās rindās, tāpēc ieskatīsimies arī mēs desmit latviešu autoru spilgtākajos 2023. gada piedzīvojumos lappusēs.
Šovasar 90. jubileja būtu apritējusi leģendārajai Latvijas Televīzijas personībai un ārstei Gerdai Sinkēvičai. Viņas devumu pieminot, gada izskaņā klajā nākusi viņas kolēģes Antas Rugātes sarakstītā grāmata "Mūsu Gerda". Tas ir dokumentāls stāsts, kas atklāj ilggadējās, skatītāju mīlētās diktores dzīvesstāstu, kurā netrūkst ne zvaigžņu stundu, ne arī ļoti skarbu pārbaudījumu.
Ļoti aizrautīgs, dedzīgs cilvēks, patiess kristietis, kurš savu dzīvi nodzīvoja pilnos auļos – tā misijas "Pakāpieni" dibinātāju Viljamu Šulcu raksturo daudzi, kas viņu pazina. Īpaši uzsverot, ka viņš bija no cilvēkiem, kas nevis kurnēja un žēlojās, bet aktīvi rīkojās, un pasaule ap viņu mainījās uz labu.
"Vecie, iedresētie lauvas, kas gadiem gulējuši uz posteņu pjedestāliem dekoratīvi nedzīvi, līdzīgi cementa brāļiem Vērmaņdārzā, vēlēšanās dabū pa dibenu," – tik spilgti Padomju Latvijas Rakstnieku savienības (RS) 5. kongresa vēlēšanu iznākumu vērtēja rakstnieks Zigmunds Skujiņš. [1] Kongress norisinājās 1965. gadā no 14. līdz 17. decembrim un vēsturē iegājis kā intelektuālās pretošanās paraugstunda, kurā jaunajiem literātiem no Rakstnieku savienības valdes izdevās izbalsot piecas ietekmīgas Latvijas Komunistiskās partijas uzticības personas – Arvīdu Griguli, Žani Grīvu, Kārli Krauliņu, Jāni Niedri un Jūliju Vanagu. Vēlēšanu iznākums būtiski ietekmēja turpmāko latviešu literārā procesa attīstību.
"Man ir kauns par to, ka esmu par maz pievērsis uzmanību baltkrieviem un ukraiņiem kā tikpat atšķirīgiem no krieviem kā latvieši no krieviem," Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījuma "Ukrainas pasakalja" ceturtajā izlaidumā, kas veltīts Ukrainas literatūrai, teic dzejnieks un nesen iznākušā "Ukrainas almanaha" redaktors Aivars Eipurs.
"Nevis tikai šis karš, bet arī mūsu vēsture rāda, ka Krievija ir bezgalīgi nesodīta ļaunuma valsts, kura savu ļaunumu atkārto, dara to atkal un atkal – nevis tikai ar Ukrainu, bet arī ar citām valstīm. "Mika grāmata" ir īsta melnā grāmata par notikumiem, kuri notika ar valsti, ar kuru Ukraina un ukraiņi var saprasties bez vārdiem – par okupācijas laiku Latvijā," teic Ukrainā dzimusī psihoterapeite un tulkotāja Līna Meļnika, gaidot janvārī Harkivā iznākam viņas pārtulkoto Laura Gundara darbu, kas caur bērnu vēstulēm izstāsta Latvijas okupācijas stāstus.
Siltā atmosfērā Jāņa Akuratera muzejā aizvadītās nedēļas nogalē atvēršanas svētkus piedzīvoja Noras Ikstenas romāns "Jōna". Grāmata arī ļoti labi sasaucas ar šī brīža Ziemassvētku gaisotni, jo – pavisam kodolīgi rezumējot – tā ir grāmata par ticību, mīlestību un cerību, kas ir galvenā varoņa ieguvumi, izejot cauri viņam lemtajiem pārbaudījumiem.