Kultūra / Ekrāns
Tikai četras dienas Kaņepes Kultūras centrā apmeklētāji var mijiedarboties ar jauno mediju mākslinieka Jurģa Petera veidoto instalāciju un kopā ar mākslīgo intelektu veidot savu īsfilmas scenāriju. Objekts ir daļa no starptautiskā īsfilmu festivāla "2Annas" programmas un mudina apmeklētājus domāt par mākslīgā intelekta lomu radošo industriju nākotnē.
Notikumiem bagāta šī nedēļa būs kinoteātros – pašmāju pirmizrādi piedzīvos režisora Dāvja Sīmaņa jaunākais darbs "Marijas klusums", uz lielajiem ekrāniem nonāks meksikāņu režisores Lilas Avilesas izcilā drāma "Totēms", savukārt par cilvēciskā prāta dzīlēm un bezdibeņiem reflektēs īsfilmu festivāls "2Annas".
2. aprīļa vakarā Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lielajā zālē pirmizrāde nevis kādai jaunai izrādei, bet filmai "Kur mājo teātris". "Koncertfilma ir mēģinājums notvert to īpašo atmosfēru, kas valdīja vēsturiskajā namā pirmajos 20 JRT pastāvēšanas gados un turpina valdīt arī šodien," rakstīts tās anotācijā. "Dienas un naktis, ziedi un aplausi, smiekli un asaras, un, protams, aktieri."
28. Rīgas starptautiskais īsfilmu festivāls "2Annas" izziņo festivāla programmu, kurā veidotāji aicina skatītājus doties ceļojumā caur kino dažādību un tā radošajām izpausmēm. Festivāla programmu, kurā iekļautas diskusijas, lekcijas un īsfilmas gan no Baltijas, gan pasaules režisoriem, var aplūkot festivāla mājaslapā.
Marts, manuprāt, sākotnēji ir blāvs mēnesis. Protams, tas taču seko aiz gada visīsākā, bet nepatīkamākā mēneša – februāra. Marts mums iemāca pamanīt mazas detaļas dabā – pirmo gājputnu atgriešanos, kļavu sulu lēno tecēšanu trīslitrenēs un galvenokārt – pavasara saules pirmos siltos starus, kas gluži kā mīļa omīte nobrauc ar siltu roku gar mūsu bālajiem un vēsajiem vaigiem. Šie siltie stari dod cerību un ticību, ka, iespējams, dzīves tumšās nokrāsas lēnām izzudīs kopā ar tumšajām, garajām naktīm. Un gluži kā dabā arī mūsos gaisma uzvarēs.
"Lielā terora represijas bija visnežēlīgākās represijas, kādas vispār ir iedomājamas cilvēces vēsturē. Tā bija vienkārši nežēlība visdzīvnieciskākajā.. pat lietot vārdu dzīvniecisks.. tā ir vairs ne cilvēciska, ne dzīvnieciska, tāda absolūta nežēlības kvintesence, iracionālas vardarbības kvintesence. (..) Es gribēju, lai skatītājs izjūt to, kas tas ir bijis, – cilvēks tiek novests līdz absolūtam, salauztam, galēji salauztam stāvoklim," teic režisors Dāvis Sīmanis intervijā par savu jaunāko filmu "Marijas klusums", kas vēsturiskajā ļaunumā ļauj atpazīt šodienas ļaunumu.