Dzīve & stils / Vēsture
Šī diena vēsturē. Nodibina boļševistisko Ungārijas Padomju Republiku
Šī diena vēsturē. Nodibina boļševistisko Ungārijas Padomju Republiku
Ungārijas Republika, kas bija izveidojusies Pirmā pasaules kara beigās, sabrūkot Austroungārijas impērijai, ieslīga vairākus gadus ilgā iekšpolitiskā krīzē. Kaimiņvalstis atņēma Ungārijai plašas teritorijas, valsts iekšienē jaunā demokrātija tika samalta radikāli kreiso un reakcionāro spēku cīņā. Viens no šīs drāmas cēlieniem bija boļševistiskā Ungārijas Padomju Republika, kas tika nodibināta 1919. gada 21. martā. 
Šī diena vēsturē. Lietuvas Augstākā Padome pieņem Neatkarības deklarāciju
Šī diena vēsturē. Lietuvas Augstākā Padome pieņem Neatkarības deklarāciju
1990. gada 11. martā toreizējā Lietuvas Republikas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Lietuvas valstiskās suverenitātes atjaunošanu. Lietuva bija pirmā no Baltijas nācijām, kura spēra šo soli, un pirmā arī sadūrās ar Padomju Savienības centrālās varas mēģinājumiem apturēt šo virzību.
Par «Gada vēsturnieku 2023» atzīta Una Bergmane
Par «Gada vēsturnieku 2023» atzīta Una Bergmane
Par "Gada vēsturnieku Latvijā 2023" izraudzīta vēstures un politikas pētniece Una Bergmane, informēja Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā. Balvas ieguvēja tika noskaidrota sabiedriskā aptaujā, kuru biedrība rīko 13. gadu.
Sapnis par Trikātas Brīvības pieminekli: starp iecerēm un realitāti
Sapnis par Trikātas Brīvības pieminekli: starp iecerēm un realitāti
Savs Brīvības piemineklis – tādu ieceri 20. gadsimta 30. gados loloja trikātieši, kuri par šīs idejas īstenotāju uzrunājot nevienu citu kā Brīvības pieminekļa Rīgā autoru Kārli Zāli. Tomēr tas palika kā neīstenots sapnis. Kā radās šī iecere un kāda bija realitāte, aplūkoja Latvijas Televīzijas vēstures detektīvs "Tas notika šeit".
Šī diena vēsturē. Romas imperators iedibina iknedēļas brīvdienu
Šī diena vēsturē. Romas imperators iedibina iknedēļas brīvdienu
Mūsu ēras 321. gada 7. martā Romas imperators Konstantīns Lielais ar savu dekrētu noteica nedēļas septīto dienu kā Neuzvaramās Saules dievībai veltītu, kurā impērijas pilsoņiem pienākas atpūsties no nedēļas darbiem. Šo tradīciju no Romas mantojusi arī mūsdienu pasaule.
Šī diena vēsturē. Reģistrē aspirīnu kā medikamentu
Šī diena vēsturē. Reģistrē aspirīnu kā medikamentu
1899. gada 6. martā Baijera farmācijas uzņēmums Vācijā reģistrēja jaunu preču zīmi – medikamentu ar nosaukumu "aspirīns". Salicilskābe – viela, kuras dziednieciskā iedarbību dažādu augu sastāvā cilvēce bija novērojusi jau pirms gadu tūkstošiem – tagad bija pārtapusi moderna medikamenta formā.
Partizānu kauja pret čekas karaspēku Striķu ielā: zināmais un nezināmais par 1950. gada notikumiem
Partizānu kauja pret čekas karaspēku Striķu ielā: zināmais un nezināmais par 1950. gada notikumiem
1950. gada 24. februārī Saldū norisinājās vairāku stundu ilga kauja, kad Striķu (tobrīd – 5. augusta) ielā 33 un 35a patvērumu radušie nacionālie partizāni Visvaldis Žanis Brizga (segvārds "Kārlis Krauja"), Juris Krusts ("Arvīds") un viņu atbalstītāji Līze Bergmane, Voldemārs Kuršinskis, Vilis Kuršinskis un Leontīne Ezerkalne vairāku stundu garumā izrādīja bruņotu pretošanos vai bija liecinieki cīņai pret 34 cilvēku lielu LPSR Valsts drošības ministrijas (VDM, čekas) karaspēka vienību ar vecāko leitnantu Lukjaņenko priekšgalā. Šī kauja, kas bija viena no retajām, ko nacionālie partizāni izcīnīja, nevis atrodoties sev vairāk ierastākā meža vidē, bet gan pilsētā, ieņem nozīmīgu vietu Latvijas bruņotās pretošanās kustības vēsturē un vēl mūsdienās ir atstājusi virkni pretrunīgu un ne līdz galam atbildētu jautājumu.
Popes zudušais sieviešu klosteris – šķetinot pagātnes leģendas
Popes zudušais sieviešu klosteris – šķetinot pagātnes leģendas
Pastāv leģenda, ka Popē kuršu pilskalnā savulaik bija uzcelts klosteris, uz kuru no muižas vedusi eja. Lai arī šī klostera eksistence pašlaik nav pierādāma, tomēr Latvijas Televīzijas vēstures detektīvā "Tas notika šeit", šķetinot leģendu, varēja secināt, ka vairāki fakti norāda par labu tā pastāvēšanai. 
Šī diena vēsturē. Kā radās 29. februāris un garais gads
Šī diena vēsturē. Kā radās 29. februāris un garais gads
Domājams, 44. gadā pirms mūsu ēras romiešu kalendārā ir pirmais garais gads ar 366 dienām un 29 dienām februārī, savukārt 1584. gads katoļticīgajā Eiropā uzskatāms par pirmo noteikti zināmo garo gadu modernā izpratnē.
Šī diena vēsturē. Laista klajā Johana Gūtenberga drukātā Bībele
Šī diena vēsturē. Laista klajā Johana Gūtenberga drukātā Bībele
1455. gada 23. februāri tradicionāli min kā datumu, kad grāmatu iespiešanas izgudrotājs Johans Gūtenbergs Maincā pabeidzis Bībeles drukāšanu. Gūtenberga izgudrojums reizēm tiek dēvēts par nozīmīgāko Eiropas civilizācijas vēsturē, jo radījis eksplozīvu rakstītās informācijas aprites pieaugumu.
Čekā parakstīts «papīrītis» un patveršanās Kurmenē. Kas bija prāvests Heinrihs Trūps-Trops?
Čekā parakstīts «papīrītis» un patveršanās Kurmenē. Kas bija prāvests Heinrihs Trūps-Trops?
1945. gada martā Kurmenes pagastā pie Lietuvas robežas ieradās viens no Latvijā publiski pazīstamākajiem un vislabāk izglītotajiem garīdzniekiem – 37 gadus vecais Heinrihs Trūps-Trops (1908–1994), lai stātos nelielās Kurmenes Sv. Pētera Romas katoļu draudzes prāvesta amatā. Kāpēc tieši Kurmene? Latvijas Televīzijas vēstures detektīvā "Tas notika šeit" meklēja Heinriha Trūpa-Tropa "pēdas" šai pusē 20. gadsimta 40. gadu otrajā pusē.
Izstāda 87 gadus senas «cilvēkmērītāju» ekspedīcijas anketas; pētījumu Piebalgā plāno atkārtot
Izstāda 87 gadus senas «cilvēkmērītāju» ekspedīcijas anketas; pētījumu Piebalgā plāno atkārtot
Vismaz 12 000 Latvijas ģimeņu pavērusies iespēja ne vien uzzināt savu priekšteču vārdus un slimības, ar ko viņi slimojuši, bet pat ieskatīties saviem senčiem acīs. Digitalizēti 12 000 unikālu pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados tapušu anketu un fotofilmu, kad ekspedīcijās Kurzemes piekrastē, Vidzemē un pat Rīgas ģimnāzijās tika veikti antropoloģiski pētījumi. Vienu no tiem šovasar atkārtos Piebalgas pusē.
Gaišreģe un Poruka stāsta varone – kas bija gultai piekaltā Liezēres gulētāja?
Gaišreģe un Poruka stāsta varone – kas bija gultai piekaltā Liezēres gulētāja?
Kādreiz lasot rakstnieka Jāņa Poruka (1871–1911) garadarbus, nekad nebiju iedomājusies, ka reiz došos meklēt viņa stāsta "Gulētāja" galveno varoni – kādu gaišreģi. [1] Daudzi rakstnieki izmantojuši īstas personas kā prototipus savu stāstu varoņiem, taču nekas daudz nav zināms par Poruka gulētājas personību. Šis Latvijas Televīzijas vēstures detektīva "Tas notika šeit" stāsts būs mēģinājums atklāt gaišreģes īsto vārdu un uzzināt vairāk par viņas dzīvi.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu