Dzīve & stils / Vēsture
Ungārijas Republika, kas bija izveidojusies Pirmā pasaules kara beigās, sabrūkot Austroungārijas impērijai, ieslīga vairākus gadus ilgā iekšpolitiskā krīzē. Kaimiņvalstis atņēma Ungārijai plašas teritorijas, valsts iekšienē jaunā demokrātija tika samalta radikāli kreiso un reakcionāro spēku cīņā. Viens no šīs drāmas cēlieniem bija boļševistiskā Ungārijas Padomju Republika, kas tika nodibināta 1919. gada 21. martā.
Savs Brīvības piemineklis – tādu ieceri 20. gadsimta 30. gados loloja trikātieši, kuri par šīs idejas īstenotāju uzrunājot nevienu citu kā Brīvības pieminekļa Rīgā autoru Kārli Zāli. Tomēr tas palika kā neīstenots sapnis. Kā radās šī iecere un kāda bija realitāte, aplūkoja Latvijas Televīzijas vēstures detektīvs "Tas notika šeit".
1950. gada 24. februārī Saldū norisinājās vairāku stundu ilga kauja, kad Striķu (tobrīd – 5. augusta) ielā 33 un 35a patvērumu radušie nacionālie partizāni Visvaldis Žanis Brizga (segvārds "Kārlis Krauja"), Juris Krusts ("Arvīds") un viņu atbalstītāji Līze Bergmane, Voldemārs Kuršinskis, Vilis Kuršinskis un Leontīne Ezerkalne vairāku stundu garumā izrādīja bruņotu pretošanos vai bija liecinieki cīņai pret 34 cilvēku lielu LPSR Valsts drošības ministrijas (VDM, čekas) karaspēka vienību ar vecāko leitnantu Lukjaņenko priekšgalā. Šī kauja, kas bija viena no retajām, ko nacionālie partizāni izcīnīja, nevis atrodoties sev vairāk ierastākā meža vidē, bet gan pilsētā, ieņem nozīmīgu vietu Latvijas bruņotās pretošanās kustības vēsturē un vēl mūsdienās ir atstājusi virkni pretrunīgu un ne līdz galam atbildētu jautājumu.
Pastāv leģenda, ka Popē kuršu pilskalnā savulaik bija uzcelts klosteris, uz kuru no muižas vedusi eja. Lai arī šī klostera eksistence pašlaik nav pierādāma, tomēr Latvijas Televīzijas vēstures detektīvā "Tas notika šeit", šķetinot leģendu, varēja secināt, ka vairāki fakti norāda par labu tā pastāvēšanai.
1945. gada martā Kurmenes pagastā pie Lietuvas robežas ieradās viens no Latvijā publiski pazīstamākajiem un vislabāk izglītotajiem garīdzniekiem – 37 gadus vecais Heinrihs Trūps-Trops (1908–1994), lai stātos nelielās Kurmenes Sv. Pētera Romas katoļu draudzes prāvesta amatā. Kāpēc tieši Kurmene? Latvijas Televīzijas vēstures detektīvā "Tas notika šeit" meklēja Heinriha Trūpa-Tropa "pēdas" šai pusē 20. gadsimta 40. gadu otrajā pusē.
Vismaz 12 000 Latvijas ģimeņu pavērusies iespēja ne vien uzzināt savu priekšteču vārdus un slimības, ar ko viņi slimojuši, bet pat ieskatīties saviem senčiem acīs. Digitalizēti 12 000 unikālu pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados tapušu anketu un fotofilmu, kad ekspedīcijās Kurzemes piekrastē, Vidzemē un pat Rīgas ģimnāzijās tika veikti antropoloģiski pētījumi. Vienu no tiem šovasar atkārtos Piebalgas pusē.
Kādreiz lasot rakstnieka Jāņa Poruka (1871–1911) garadarbus, nekad nebiju iedomājusies, ka reiz došos meklēt viņa stāsta "Gulētāja" galveno varoni – kādu gaišreģi. [1] Daudzi rakstnieki izmantojuši īstas personas kā prototipus savu stāstu varoņiem, taču nekas daudz nav zināms par Poruka gulētājas personību. Šis Latvijas Televīzijas vēstures detektīva "Tas notika šeit" stāsts būs mēģinājums atklāt gaišreģes īsto vārdu un uzzināt vairāk par viņas dzīvi.