Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Par spīti jauno tehnoloģiju attīstībai Šveices mehānisko pulksteņu ražotāji ir optimistiski par nākotni – viņi ar jaunākajiem modeļiem nedēļas nogalē iepazīstinās "Watches and Wonders" izstādē Ženēvā. Ļoti pieprasīti patlaban esot laikrāži, kuru cena ir robežās no 1000 līdz 3000 eiro.
Pētnieku novērojumi Latvijas ezeros liecina, ka mikroplastmasas daļiņas ir spējīgas ceļot līdz nogulumu slāņiem, kas veidojušies pat 18. gadsimtā. Līdz ar to mikroplastmasa nogulumos nav uzticams indikators antropocēna jeb cilvēka laikmeta sākumam, kā iepriekš uzskatīts starptautiskajā pētnieku vidē, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.
Jebkurš objekts, kas pietuvojas planētai pietiekami tuvu, ar gravitācijas spēku var tikt ierauts tās orbītā un kļūt par pavadoni. Planētām, kas atrodas tālāk no Saules, pavadoņu ir daudz, jo daudz ir arī apkārt klīstošo objektu, taču Saulei tuvāk esošajām planētām to nav, jo Saules vējš, tai kļūstot par zvaigzni, objektus ir aizpūtis prom, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja "StarSpace" observatorijas saimniece, amatierastronome Anna Gintere.
Veicot pētījumu par latviešiem, kas emigrējuši uz Lielbritāniju, par aizbraukšanas iemesliem cilvēki mēdz minēt arī aizvainojumu pret valsti. Rokot dziļāk, bieži izrādās, ka šis aizvainojums radies, piemēram, no darba devēja, kas licis justies slikti, bet valsts nav varējusi novērst šādu patvaļu, "Radio Naba" raidījumā "Zinātnes vārdā" skaidroja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, kurš pētījis, kāds ir tipiskais emigrējušais latvietis un kādi izaicinājumi sagaidījuši tautiešus ārzemēs.
Notekūdeņi ir būtisks informācijas avots, lai sekotu vīrusu izplatībai un laikus pamanītu draudus iedzīvotāju veselībai. Bet ne tikai. Notekūdeņi var atklāt arī sabiedrības paradumus un saņemt atbildes uz jautājumiem, par kuriem cilvēki nevēlas runāt, piemēram, par alkohola un narkotiku lietošanu. Notekūdeņu pētīšanu jau trešo gadu veic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior".
Pierīgas apceļošanai tapusi mobilā lietotne "Exit Rīga", kas pieejama "Android" un "iOS" viedierīču lietotājiem, informēja Pierīgas tūrisma asociācijā.
Lai meklētu jaunas stratēģijas, kā samazināt mirstību no kuņģa vēža un kā izstrādāt skaidras vadlīnijas tā skrīningam, pirms 11 gadiem sākts starptautisks projekts "Gistar". Tā laikā Latvijā izveidota vērienīga bioloģisko un klīnisko paraugu biobanka. Tagad projektā iesaistītie pacienti aicināti uz profilaktisku vizīti, lai novērtētu veselības stāvokli. Šobrīd pētījuma centrs darbību sācis Rēzeknē, bet secīgi turpinās darbu arī citos Latvijas reģionos.
Mūs ietekmē dažādi rīki, kas ienākuši un nostiprinājušies mūsu dzīvēs, tāpēc var teikt, ka esam kognitīvi hibrīdi, jo dažādus pienākumus veicam ar digitālu ierīču palīdzību, intervijā "Radio NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" sacīja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters, kurš atzina – lai arī dažādu ieteikumu ir daudz, tomēr vislabāk par savu kognitīvo veselību var gādāt, lasot grāmatas bez digitālu rīku starpniecības.
Latvijā ir vairāk nekā 650 sugu sūnas. Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" Linda Gerra-Inohosa nodarbojas ar sūnu pētniecību un uztur sūnu sugu paraugu kolekciju, kuras aizsākumi meklējami vēl 20. gadsimta sākumā.
No 17. līdz 19. aprīlim Rīgā notiks jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konference "TechChill", kuras fokuss šogad būs militārās un aizsardzības tehnoloģijas. "TechChill" apmeklēs arī Ukrainas delegācija, kuras sastāvā būs 20 jaunuzņēmumi, kas aktīvi turpina darbu, neskatoties uz sarežģīto situāciju valstī, informēja rīkotāji.
Lai sekmētu mutes, sejas un žokļu audu atjaunošanos pēc ķirurģiskajām manipulācijām un novērstu infekciju risku, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) kolēģiem attīsta jaunu pieeju kontrolētai un lokālai antibiotiku un augšanas faktoru piegādei ķermenim pēc mutes, sejas un žokļu kaulu operācijām. Tas samazinātu infekciju risku, un atlabšana pēc ķirurģiskajām manipulācijām būtu pēc iespējas veiksmīgāka un ātrāka, radio NABA raidījumā "Zinātnes vārdā" pastāstīja RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece Arita Dubņika.
Šajā dienā pirms 20 gadiem ir reģistrēts pirmais profils populārajā saziņas vietnē "draugiem.lv", kas pirms tam darbojās testa režīmā. Tas piederēja vienam no dibinātājiem, Agrim Tamanim. Latvijas Radio devās uz uzņēmuma biroju Rīgā, lai uzzinātu, kas noticis ar "draugiem.lv" 20 gados, un kā portāls svinēs savu jubileju.
Mudināt jauniešus lūkoties uz inženiertehnoloģijām – tāds ir mērķis dažādiem tehniskās jaunrades pasākumiem visā Latvijā. Valmierā notika sacensības, kurās bērni un jaunieši piedalījās ar pašu rokām veidotiem modeļiem.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Rīgas Tehniskās universitātes pētnieka Ģirta Būmaņa darbs vērsts uz to, lai izveidotu ilgtspējīgus būvmateriālus. Viņš ir radījis jaunus siltumizolācijas un skaņu absorbējošus paneļus, kas izgatavoti no pārstrādāta ģipškartona jeb rīģipša, savienojot to kopā ar putupolistirolu jeb, vienkāršiem vārdiem sakot, putuplastu.
Amsterdamas Universitātes komanda, kas šonedēļ medicīnas konferencē iepazīstināja ar savu sākotnējo atklājumu kopsavilkumu, gan uzsvēra, ka viņu darbs joprojām ir tikai "koncepcijas līmenī" un šī metode tuvākajā laikā vēl nekļūs par veidu, lai izārstētu HIV.
Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā notiek vadošā jūras zinātnes un tehnoloģiju izstāde un konference "Oceanology International". Tā skaidri parāda, ka pētniecībā un reālā darbā izmantojamais aprīkojums kļūst aizvien autonomāks, mazāks un efektīvāks.
"Spoku tīkliem" var būt jauna dzīve! Pērn vasarā Engures piekrastē nirēji no jūras izcēla tā sauktos "spoku tīklus" – zvejas rīkus, kuri gadiem dreifē, līdz aptinas ap nogrimuša kuģa vraku. Toreiz solīja meklēt risinājumus, kur likt nolietotus un nevienam nevajadzīgus tīklus. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti rosina tos no atkritumiem pārvērst jaunos produktos un piedāvā jaunas tehnoloģijas, kā atbrīvot jūru.
Deniss Mironovs, strādājot par skaņu inženieri, kādā brīdī sapratis, ka zinātniskā pieeja palīdz atrisināt dažādas tehniskas problēmas. Tā viņš nonāca zinātnē, kur šobrīd pēta, kā ar vibrāciju palīdzību ir iespējams noteikt dažādu konstrukciju tehnisko stāvokli.
Singapūras zinātnieki izstrādā bioloģisku metodi, kā cīnīties ar plastmasas piesārņojumu. Pasaulē dzīvo tārpi, kas spēj sadalīt mākslīgos materiālus, bet procesu efektīvāku varētu padarīt to simbiotisko mikroorganismu izmantošana.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
