Pēc 140 gadiem pabeigta oficiālā zviedru valodas vārdnīca. Fundamentālo darbu veido 39 sējumi, kuros kopumā ir 33 111 lappušu.
Dzīve & stils / Ikdienai
Laikā, kad pasauli pārņem Halovīna svētki, kas asociējas ar šausmu filmām, ķirbjiem, maskām un saldumu prasīšanu pie namdurvīm, latviešiem tas izsenis bijis cits laiks – veļu laiks. Tajā klusā gaisotnē pie klāta galda sveču gaismā pieminēja aizgājušos tuviniekus. Dienvidkurzemes novadā, Vaiņodē, vietējie aktiermākslas entuziasti atraktīvā veidā iepazīstina ar latviešu folkloras tēliem – jodu, vilkati, vadātāju un raganām.
Halovīna svētku paražas ir atvasinātas no senām tautu tradīcijām. Ķelti, balti, arī ģermāņi un skandināvi šajā laikā tuvinājās ar garu pasauli, godāja mirušos tuviniekus un lūdza tos gādāt par dzīvo ļaužu veselību un auglīgu ražu. To, kā šo laiku pavadījuši senlatvieši, LSM.lv skaidroja latviešu folkloristi.
Latvijā ir aptuveni 30 000 daudzdzīvokļu māju, no kurām kopš 2009. gada nosiltinātas ir 1500, kas ir tikai 5%. Ja raugās pēdējo gadu griezumā, tad situācija ir vēl sliktāka. Neskatoties uz to, ka ēkas atjaunošanai dzīvokļu īpašnieki var saņemt līdz pat 49% lielu "Altum" atbalstu, kā arī 70% no energoaudita dokumentu izstrādes izmaksām var segt pašvaldības, Latvijā ēku siltināšana notiek gausi, secināja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Apmēram puse no pasaules sievietēm dažādu šķēršļu dēļ joprojām nav iesaistītas darba tirgū. No ekonomiskā viedokļa tas kavē attīstību un efektivitāti, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs un Rīgas Stradiņa universitātes maģistra studiju programmas "Sociālā antropoloģija" lektore un pētniece Diāna Kiščenko.
Kāds Rīgas ēkas sētnieks, bezspēcīgs cīņā ar bezatbildīgajiem suņu saimniekiem, kuri nesavāc savu mīluļu ekskrementus no zālāja, nolēma problēmu risināt, piestiprinot pie sienas brīdinājumu par to, ka zāliens ir saindēts. Tikmēr veterinārārsts iesaka vienkāršāku un daudz iedarbīgāku metodi – piparotā ūdens izsmidzināšanu, vēstīja LTV raidījums "4. studija".
Papildus 40 stundām nedēļā darbinieks drīkst strādāt vidēji astoņas virsstundas septiņu dienu periodā, taču darbinieks nevar paņemt neplānotas virsstundas patvaļīgi – tās vienmēr jāsaskaņo ar darba devēju, citādi darba devējs tās ir tiesīgs neapmaksāt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs.
Katram ir jādara tas, ko viņš var izdarīt. Nevar tikai gaidīt no valsts vai pašvaldības, stāsta Ieva Rosne, kuras dēlam Kristeram ir invaliditāte, tāpēc atrast viņam darbu ir gandrīz neiespējamā misija. Tomēr Kristers pāris stundas nedēļā ir sācis strādāt. Tas ir iespējams, jo Ieva izveidojusi interneta platformu "Faveo", kas saved kopā sociāli atbildīgus darba devējus un cilvēkus ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem.
Līdz 2030. gadam Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) izvirzījusi mērķi izskaust pārtikas trūkumu. Līdz ar to klajā nāk jauni risinājumi. Viens no tiem – pārtikā lietot dažādus kukaiņus. Eiropā jau akceptētas četras kukaiņu sugas, kas ir pietiekami izpētītas, lai lietotu uzturā, un līdz 2030. gadam kukaiņi, visticamāk, kļūs par vienu no mūsu paralēlajiem olbaltumvielu avotiem ikdienā, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains" stāstīja pārtikas pētniece un zinātniece Ilga Gedrovica.
Jau 13 gadus Latvijā darbojas mentoru programma, kas sniedz atbalstu tiem jauniešiem vecumā no 12 līdz 21 gadam, kuri aug bez vecākiem. Tas ir īpaši izaicinošs vecuma posms, kad jauniešiem nepieciešamas uzticamas un drošas attiecības ar kādu pieaugušo. Šī programma ir par pieņemšanu un uzklausīšanu, nevis pāraudzināšanu, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja "Mentor Latvia" izpilddirektore Edīte Zvirbule un psiholoģe Liene Bērziņa.
Bioloģisko atkritumu šķirošana no 2024. gada 1. janvāra Latvijā būs obligāta. Papildus jau esošajiem atkritumu konteineriem būs pieejams vēl viens – brūnais. Iepriekšējie centieni motivēt cilvēkus šķirot bioloģiskos atkritumus ne vienmēr bijuši veiksmīgi, iedzīvotāji aizbildinās ar vietas trūkumu un citiem aspektiem. Tāpat bioloģiskie atkritumi ne vienmēr tiek šķiroti pareizi, pie tiem pieskaitot iepakojumu. Tas jāmaina, iedzīvotājus izglītojot par iespējām, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja eksperti.
Septembrī tīši sabojātā Siguldas pastaigu taka, kas savieno Gaujas senleju ar Šveices ielu pie Siguldas Mākslu skolas "Baltais flīģelis", ir atjaunota, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), norādot, ka tā tagad pieejama ikvienam apmeklētājam.
Septiņus gadus esam nodzīvojuši negatīvo procentu likmju laikmetā, kad pēc globālās finanšu krīzes kopš 2015. gada "Euribor" likme saglabājās ar mīnusa zīmi. Mainās ekonomiskā situācija, un Eiropas Centrālās bankas padome cīņā ar inflāciju ceļ centrālās bankas procentu likmes. Pēdējā gada laikā arī naudas tirgus "Euribor" likme būtiski pieaugusi, tādējādi palielinot aizņēmēju ikmēneša kredīta maksājumus. Daļai aizņēmēju pašreizējā situācija var likt pārskatīt gan tēriņus, gan ģimenes ieradumus, gan arī domāt par citiem pasākumiem, tāpēc Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aiga Rullere piedāvāja soļus, kurus vērts īstenot ikvienam aizņēmējam, lai varētu turpināt pildīt kredītsaistības, vienlaikus saglabājot nepieciešamo dzīves kvalitāti.
Rudenī un ziemā teju trešdaļu siltuma zudumu rada logi, taču pilnībā tos aizlīmēt nav ieteicams. Kā pareizi sagatavot radiatorus ziemai, cik lielā mērā siltumu telpā notur paklāji, un kāpēc ziemā aizkari pa dienu jātur vaļā, bet vakarā ciet, LSM.lv skaidroja fizikas skolotājs Valdis Zuters un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētā profesore un sertificēta energoauditore Ieva Pakere.