No otrdienas, 6. februāra, līdz piektdienai, 9. februārim, visā pilsētā plānota Rīgas ūdensvada tīklu profilaktiskā dezinficēšana jeb hlorēšana. Lai gan veselībai draudus tas nerada, ūdensvadu dezinficēšanas laikā un arī 24 stundas pēc tās uzturā ieteicams lietot vārītu ūdeni, informēja SIA "Rīgas ūdens".
Dzīve & stils / Ikdienai
Attiecību veidošana nav vienkāršs process. Ja bieži nākas piedzīvot neveiksmes, iespējams, cilvēks neapzināti atkārto savu vecāku kļūdas. Attiecību veidošana ir jāmācās. Jāmācās atpazīt, saprast, izvērtēt otru cilvēku, jāmācās saprast pašam sevi. Līdz ar to jo ilgāks iepazīšanās laiks, jo labāk, bet taureņi vēderā vien nav labs kritērijs, pēc kā izvēlēties partneri, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" pauda ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis.
Pastaigas ir ļoti labs kustību veids, ar ko sākt, ja cilvēks līdz šim kustējies maz. Cilvēki, kas iepriekš bijuši pasīvi un garās pastaigās ikdienā nav devušies, var sākt pat ar 2000 soļu dienā – tie ir apmēram 1,5 kilometri. Katru nedēļu pievienojot 250–500 soļus, vēlams nonākt līdz 7000–7500 soļiem dienā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja sporta ārste, Sporta laboratorijas vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka.
Atzīstieties – vai jūs mēdzat ieskatīties drukātajos reklāmas bukletos? Vai roka pati pasniedzas tos paņemt, ieejot pārtikas veikalā, būvmateriālu veikalā vai aptiekā? Izvairīties šķiet neiespējami, šie preču bukleti ir ik uz soļa, un tikai retais tirgotājs piedāvā pāris lappuses, lielākoties tie pārvērtušies apjomīgos, krāsainos žurnālos. Turklāt populārākajās veikalu ķēdēs tie ik nedēļu mainās. Lai arī drukāto bukletu apjoms ir samazinājies, tie daļā sabiedrības joprojām ir pieprasīti. Tomēr tirgotāji drukātas reklāmas vietā arvien vairāk izvēlas digitālus risinājumus.
Robežas katram cilvēkam veidojas jau agrā bērnībā un lielākoties tiek iemācītas ģimenē, tāpēc katram var būt atšķirīgi uzskati par to, kas ir pieņemams, bet kas nav. Atšķirīgas robežas ir laba augsne konfliktiem, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi runāt par to, kas katram attiecībās ir, bet kas nav pieņemams. Tas attiecas gan uz ģimenes, gan darba vidi, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda sertificēta mediatore, mediatoru izglītības kursu lektore un trenere un sistēmiskā ģimenes un pāru terapeite Lelde Kāpiņa.
Eiropas Savienībā (ES) tiek izstrādātas jaunas direktīvas, kas paredzēs, ka sadzīves tehnikai jābūt vieglāk un ērtāk remontējamai. Lai gan tās potenciāli var samazināt pieejamo preču klāstu, ilgtermiņā tomēr nesīs daudz labumu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja Patērētāju tiesību aizsardzības biroja Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktore Edīte Drozda, interneta veikala "220.lv" pārstāvis Kārlis Ozols un biedrības "Zero Waste Latvija" IT projektu vadītāja Evija Ozola-Ozoliņa.
Hipotekāro kredītu ņēmējiem valsts noteiktā atbalsta saņemšanai nekas pašiem nebūs jādara. Katra ceturkšņa beigās tiem, kas atbalstam kvalificējas, naudu izmaksās Valsts ieņēmumu dienests. Atbalsta summas – visdažādākās, viss atkarīgs no tā, cik liels kredīts un kādi ir tam noteikti procenti.
Visi lielie izvirzītie mērķi un apņemšanās, ja tos balsta tikai gribasspēks, ilgtermiņā cietīs neveiksmi, jo gribasspēks ar laiku vienkārši mēdz izzust un tā noteikti nepietiks visam gadam. Tāpēc ir jāveido ieradumi, kurus gluži automātiski turpināt arī tad, kad gribasspēks ir izsīcis, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" pauda kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, supervizore Agnese Orupe.
Arī pēc tam, kad beigusies ārstnieciskā rehabilitācija, ne pilnīgi visi ir spējīgi atgriezties darbā. Ir cilvēki, kam jāturpina veseļoties. Ir tādi, kam pēc traumas vai saslimšanas pat jāmaina nodarbošanās. To visu var paveikt sociālās rehabilitācijas laikā. Jūrmalā Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) šī programma pieejama bez rindas, un to pilnībā apmaksā valsts. Taču, kopš mainījusies saņemšanas kārtība, regulāri ir brīvas vietas.