Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Atgriešanās pēc 15 gadiem Īrijā. 1.sērija: «Naktskrekls»

2001. gadā mans tētis aizbrauca strādāt uz Īriju. Sākumā bija domāts, ka tikai uz gadu. Es aizbraukšu, nopelnīšu naudu un atbraukšu atpakaļ – tā teica tētis un domājām arī mēs.

Mani sauc Justīne Savitska, es strādāju pieci.lv un 2017. gada janvārī, ar ģimenes atļauju, sāku ierakstīt mūsu telefona sarunas, jo tētis nolēma, ka tagad, pēc vairāk nekā 15 gadiem Īrijā, ir laiks doties mājās. "Tēta projekts" ir stāsts par to, kā tas notiek – ko patiesībā nozīmē atgriešanās.

Daudz laimes, Gunār Jākobson!

Gunārs Jākobsons 12.novembrī svin 82.dzimšanas dienu. Viņu sveic un iztaujā arī Latvijas Televīzijas raidījums "Daudz laimes, jubilār!" un tā vadītājs Andrejs Volmārs.

Valija Veščuna - Lāčplēša kara ordeņa kavaliere 17 gadu vecumā

Starp daudziem bezbailīgiem vīriem pretī Bermontam stājās arī tikpat drosmīgas sievietes. Tikai trīs no viņām apbalvotas ar Lāčplēša kara ordeni, un par vienu no viņām – Valiju Veščunu -  mūsu stāsts. Smalkā un trauslā sieviete, kura tik koķeti smaida salonu fotogrāfijās, savu ordeni nopelnīja 17 gadu vecumā. Nepilngadīga. Viņas vadībā ieņemtā ēka Lielupes krastā lauza visu frontes līniju un principā izšķīra kara gaitu. 

Staņislavs Kambala – vienīgais latgalietis, kas piedalījies Latvijas valsts proklamēšanā

Svētku laikā Rēzeknes novada Lendžos šodien vienkopus pulcēsies pētnieki, vēsturnieki un novadnieki, lai atcerētos Latvijas pirmās brīvvalsts laiku un vairāk iepazītu arī tā laika vienu no izcilākajiem politiķiem, uzņēmēju un vienīgo Latgales pārstāvi Latvijas Republikas proklamēšanas svinīgajā sēdē 1918.gada 18.novembrī - Staņislavu Kambalu. Šobrīd Kambalu saimes vārdu plašāk pasaulē nes basketbolists Kaspars Kambala.

Celtnieks: Ja māki šo amatu, darba netrūks!

Celtnieka profesija ir ļoti vajadzīga un pieprasīta. Lai gan ir neizmērojams prieks redzēt sevis celtu skaistu ēku, mēs bieži neaizdomājamies, cik smags ir celtnieka darbs. Gan fiziski smags, gan putekļains, lsm.lv stāsta viens no Latvijas Televīzijas šova "Kurš ir kurš?" dalībniekiem -  celtnieks Dzintars Meiers. 

Kā tas ir - būt par aerobikas treneri?

Trenēties, trenēties un vēlreiz trenēties! Tas jādara, ja vēlaties kļūt par aerobikas treneri. Kā arī jābūt gatavam palīdzēt citiem, iedvesmot citus, ātri pārslēgties no sliktām domam uz pozitīvām. Jābūt ritma izjūtai, koordinācijai un atbildības sajūtai, lsm.lv stāsta viena  no šova "Kurš ir kurš?" dalībniecēm, aerobikas trenere Zinaida Seriševa. 

Koknesietei Ingunai Strazdiņai amatierteātris – ar savu medu un sinepēm

Esat dzirdējuši stereotipu, ka amatierteātris it kā esot tāds tingeltangels vien? Bet tā nav! Dažreiz amatierteātra izrādes ir spilgtākas un emocionālākas par vienu otru profesionālā teātrī iestudēto. Amatierteātra režisora profesija ir radoša, interesanta, izzinoša, ar savu medu un sinepēm, lsm.lv stāsta viena no šova "Kurš ir Kurš?" dalībniecēm, koknesiete Inguna Strazdiņa, kura ir amatierteātra režisore.

Ainis Vorobjovs Latvijā meklē pusdārgakmeņus un darbnīcā Litenē darina rotas

Ja jautātu, vai Latvijā ir atrodami dārgakmeņi, tad, visticamāk, atbilde būtu tikai viena – dzintars. Bet, izrādās, Latvijā ir arī vēl citi vērtīgi akmeņi, kurus gan mēdz dēvēt par pusdārgakmeņiem. Piemēram, jašma, dziednieku zelts, ķīniešu rakstakmens. Šo pusdārgakmeņu ir pat vēl vairāk – par to divu gadu meklējumos pārliecinājies Ainis Vorobjovs. Tagad viņam Gulbenes novada Litenē ir sava pusdārgakmeņu darbnīca, kurā no mūsu pašu zemē atrastajiem akmeņiem top dažādas rotas un citi priekšmeti. 

«Kurš ir kurš?» dalībniece: Būt laukos ir forši, bet tas nav viegli

“Šī ir dulla profesija tiem, kam patīk adrenalīns un risks,” par zemnieka darbu stāsta Ilze Lipska, kura ir viena no šova "Kurš ir kurš?" dalībniecēm. Lai kļūtu par zemnieku, galvenais ir jāgrib un jāatrod zeme. Nav obligāti jāiegūst izglītība, bet jāmācās no zinošiem cilvēkiem, visu laiku jāpilnveidojas un diemžēl jāmācās ne tikai no citu kļūdām, bet arī savējām. 

Viesturs Krūmiņliepa – nākotnes pilsētplānotājs, kurš sapņo par darbu Rīgā

Viesturs Krūmiņliepa ir divdesmitgadieks, kura sociālo tīklu profils vēsta – tava dienišķā transporta tvītu deva no pilsētplānošanas studenta. Kopā ar domubiedriem izveidojis kustību ”Pilsēta cilvēkiem”. Ik dienu ar dažādu Eiropas valstu piemēriem Viesturs sociālo tīklu vietnēs rāda, kā pilsētu un sabiedrisko transportu var veidot iedzīvotājiem ērtāku, pilsētu – drošāku. Viesturs studē Nīderlandē un sapņo par darbu Latvijā, Rīgā.

Kā tas ir - būt par gidi un treneri friziermākslā?

"Šāda profesija Latvijā noteikti nav atrodama profesiju klasifikatorā," lsm.lv pārliecinoši stāsta Laura Silniece, kas sevi pieteic kā gidi un treneri friziermākslā. Viņa par savu profesiju mums pastāstīja, izmantojot lsm.lv aplikāciju "LSM reportieris". 

 

Daudz laimes, Elita Kļaviņa!

Aktrise Elita Kļaviņa 3.novembrī svin 51.dzimšanas dienu. Viņu sveic un iztaujā Latvijas Televīzijas raidījums "Daudz laimes, jubilār!" un tā vadītājs Andrejs Volmārs. LTV raidījumu "Daudz laimes, jubilār" ar aktrisi Elitu Kļaviņu skatieties svētdien, 5.novembrī, LTV1 plkst.13.26.

Rute un Kārlis Kārkliņi auklē savu mazo meitiņu un grib arī audžubērnu

Labdarības maratonā „Dod Pieci” šogad aicina ziedot tām ģimenēm, kas vēlas savās mājās uzņemt kādu no bērnunamu bērniem, kļūt par aizbildni, audžuģimeni vai adoptētāju, taču baiļu un neziņas dēļ līdz šim ir atlikušas šo lēmumu. Katri pieci eiro par dziesmu pieci.lv ēterā ir pielīdzināmi vismaz 30 minūtēm atbalsta, ko sniegs jaunizveidotā „Ziedot.lv” atbalsta programma „Plecs”. Plānots, ka darbu tā sāks nākamgad, nodrošinot ģimenēm nepieciešamos sociālos pakalpojumus, emocionālu atbalstu, katrai ģimenei piesaistot atbalsta personas, kas sniegs palīdzīgu plecu dokumentu kārtošanas procesā un laikā, kamēr ģimenē ienāk bērns un arī pēc tam.

Nu jau mirušās Daigas stāsts par veselības aprūpes (ne)pieejamību

Šis stāsts ir par Daigu un viņai vajadzīgo preparātu – albumīnu. Daigai ir C hepatīts, arī aknu ciroze. Smagā veselības stāvokļa dēļ viņai būtu vajadzīga aknu transplantācija. Taču tas ir liels risks. Daiga pilnvērtīgākai dzīvei lietoja albumīnu, kura slimnīcās nepietiek. Tādēļ sieviete to pirka par saziedotiem līdzekļiem Lietuvā. Tomēr raidījuma izskanēšanu Daiga diemžēl nesagaidīja. Viņas tuvinieki ļāva būt raidījumam cerībā, ka tas palīdzēs citiem.

Stāsts par Alepo priesteri Ibrahimu, kurš māca piedot – arī teroristiem

Svētā Franciska vārdā nosauktās katoļu baznīcas zvani Sīrijas pilsētā Alepo ir daļa ne tikai no šīs, bet arī citu Sīrijas pilsētu ikdienas. Ir laiks, kad uz lūgšanu mošejās sauc musulmaņu minareti, un ir laiks, kad zvana kristīgo baznīcu zvani. Sīrijā tā ir bijis gadsimtiem. Sadzīvojušas tautas un reliģijas. Arī tagad pēc sešu gadu ilgā kara, kas nav šķirojis nevienu.

Jaunākie
Populārākie
Interesanti