Latvijas ārējās tirdzniecības apjomi ar Krieviju un Baltkrieviju arvien ir iespaidīgi – šā gada pirmajos mēnešos importa no Krievijas vērtība pārsniegusi 55 miljonus eiro, bet eksporta vērtība sasniegusi teju 88 miljonus eiro. Pastiprināta sabiedrības uzmanība patlaban pievērsta militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas tranzītam caur Latviju, taču publiskajā telpā arvien skaļāk izskan aicinājumi apturēt jebkāda veida ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm.
Autora ziņas
Statistikas dati rāda, ka ekonomikā sadarbība ar Krieviju notiek joprojām un arī Latvijai. Asas diskusijas par šis sadarbības turpināšanu ar jaunu sparu atjaunojušās, atklājot, ka caur Latviju tranzītā uz Krieviju tiek vesta mangāna rūda, kuru var izmantot arī militārā rūpniecībā, bet tā nav nedz duāli izmantojamo preču sarakstā, nedz sankcionēta. 20. marta raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā politiķi un uzņēmēji sprieda par iespējamiem scenārijiem, tostarp – ko mūsu ekonomikai nozīmētu pilnīgs embargo ar Krieviju.
Ieroči un munīcija, to daļas un piederumi – Latvijas statistika liecina, ka 2023. gadā šajā segmentā no Krievijas importētas preces gandrīz pusmiljona eiro apmērā. Jautājums par to raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā tika uzdots šāgada 21. februārī, īsi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā otrās gadskārtas. Trim klātesošajiem ministriem – aizsardzības, iekšlietu un ekonomikas – nevienam nebija nekāda skaidrojuma, ko šī statistikas aile ietver, kas nodarbojas ar šo importu un kur to izmanto. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" turpmākās nedēļas skaidroja atbildes uz šiem jautājumiem, nonākot līdz peintbola, airsofta un zemūdens sporta jomām, un secinot, ka vairākās valsts iestādēs tā arī nav precīzu atbilžu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinātajā kriminālprocesā par kukuļošanu saistībā ar zemju privatizāciju pie lidostas "Rīga" līdzās bijušajam Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītājam Jānim Vaivodam otrā persona, kam ir tiesības uz aizstāvību, ir uzņēmējs, kādreizējais Rīgas mēra Nila Ušakova palīgs Pāvels Tomiļins – to raidījumam "Kas notiek Latvijā?" apstiprināja divi nesaistīti avoti. KNAB šo informāciju "nevar ne apstiprināt, ne noliegt", bet lietuviešu investori, kuri pirka šos īpašumus, apliecina – ar Tomiļina firmu viņiem ir līgums tieši saistībā ar zemi pie lidostas.
Valdību veidojošo partiju koalīcija nolēmusi, ka par pašvaldību lietām atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sāks darbu pie likumprojekta par Rēzeknes valstspilsētas domes atlaišanu. Finanšu grūtībās nonākusī pilsēta, kuras mērs Aleksandrs Bartaševičs amatu jau zaudējis, noteiktajā termiņā nepieņēma bezdeficīta budžetu. 28. februāra raidījumā "Kas notiek ar Rēzeknes domes atlaišanu, ārkārtas vēlēšanām un pašvaldību finanšu uzraudzību?" tā dalībnieki diskutēja par finansiālo grūtību iemesliem, piemēram, Rēzeknē sāktajiem vērienīgajiem būvniecības projektiem, un ceļiem, kādus iet, kad dome būs atlaista.
Pirms gada Ukrainas parlaments Latvijas Saeimai un valdībai nosūtīja vēstuli ar aicinājumu aktualizēt jautājumu par Krievijas izcelsmes sašķidrinātās naftas gāzes importa aizliegšanu. Tomēr drīza rezultāta nebija. Kamēr dabasgāzes importu aizliedza aizpērn, citus energoresursus – propānu, butānu un dažādus to un citu ogļūdeņražu maisījumus – no Krievijas 2023. gadā Latvijā ieveda 136 miljonu eiro vērtībā: to importa vērtība par desmitiem miljonu pārsniedz daudz apspriesto graudaugu produktu importa vērtību. Nepilna trešdaļa no šī apjoma laista apgrozībā Latvijā, tostarp valsts un pašvaldību iepirkumos, pārējais eksportēts – lai gan, līdzīgi kā ar dabasgāzi, Krievijas ogļūdeņražus jeb naftas gāzes var aizstāt ar Rietumu izcelsmes precēm.
Šonedēļ aprit divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Ir zudušas cerības uz ātru Ukrainas uzvaru, jo Ukrainai joprojām nepietiek ieroču un atbalsta cīņai. Abas valstis – gan agresors, gan Ukraina – pārgājušas aizsardzības pozīcijās. Tikmēr daudzi uzņēmēji cīnās ar savu morālo kompasu, vieni uzreiz pēc kara sākuma pārrāvuši biznesa saiknes ar Krieviju, bet citi dzīvo pēc principa "Kas nav aizliegts, tas ir atļauts". Šīs ir dažas no atziņām, kas šonedēļ izskanēja raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā.
Iedzīvotāji politiķu paveikto Latvijas ārējās un iekšējās drošības stiprināšanā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī novērtē vidēji ar atzīmi 4,46, liecina pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma februārī veiktās SKDS aptaujas rezultāti. Politiķi atzīst, ka tas ir knapi ieskaitīts, taču sabiedrības pārstāvji 21. februāra diskusijā atzina, ka politiķu veikumam desmit ballu skalā liktu vēl mazāku vai līdzīgu atzīmi.
Divus gadus pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī katrs trešais jeb 34,3% tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujāto Latvijas iedzīvotāju drīzāk atbalstītu karadarbības pārtraukšanu, pat ja Ukrainai tās vārdā jāpiekrīt kompromisiem. To rāda pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma februārī veiktās SKDS aptaujas rezultāti.
"Ja vista ir ēdusi Krievijas graudus, PVD to nevarēs nokontrolēt," otrdien Saeimas komisijas sēdē, kur apsprieda likumprojektu par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu un lopbarības importa aizliegumu, atzina Zemkopības ministrijas pārstāve. Krievijas izcelsmes graudaugu vērtība Latvijas importā ir mazāka nekā lopbarībai – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023. gadā no Krievijas importētas "pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi, gatava lopbarība" par aptuveni 94,5 miljoniem eiro. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem, robežas šķērsošanas brīdī kā šo preču galamērķis Latvijā ir norādīti divpadsmit uzņēmumi, to vidū vairāki lopbarības ražotāji un tirgotāji, no kuriem plašākai sabiedrībai pazīstamākais ir olu ražotājs "Balticovo".
Kopš atklājās, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un viņu pavadošās delegācijas vairāku gadu garumā uz dažādiem pasākumiem Eiropas valstīs desmitiem reižu devās ar speciāliem avioreisiem, kas katrs izmaksāja desmitiem tūkstošu eiro, raidījums "Kas notiek Latvijā?" (KNL) apkopoja informāciju no dažādiem avotiem, analizējot šo braucienu tiesiskos, finansiālos un citus aspektus.
"Ceļa izdevumi uz Eiropadomes sēdēm tiek segti no Eiropas Savienības Padomes budžeta," – tā par ekspremjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība" (JV)) speciālajiem avioreisiem teikts Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) atbildei Saeimas deputātiem pievienotajās Valsts kancelejas (VK) vadītāja Jāņa Citskovska vēstulēs. Parlamentārieši ir maldināti – Ārlietu ministrija (ĀM) atbildēs uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem apliecina, ka daļu no specreisu izmaksām Eiropas Padomes Ģenerālsekretariāts neapmaksāja, tās segtas no Latvijas valsts budžeta. Savukārt "airBaltic" regulāro komercreisu vēsture liecina, ka virknē gadījumu to izlidošanas laiki no specreisiem atšķīrās vien par nepilnu stundu, bet par to skaidrojumi netiek sniegti.
"Maksimāli jāizmanto arī viņu iespējas" – tā Ministru prezidente Evika Siliņa pērn novembrī intervijā TV3 teica par nacionālo aviokompāniju "airBaltic" un bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem speciāli pasūtītos avioreisos. Siliņas teiktais bija par regulārajiem komercreisiem. Taču raidījuma "Kas notiek Latvijā?" noskaidrotais liecina, ka pat "airBaltic" čarterreisi – piemēram tāds, ar kādu Latvijas hokeja izlase pērn atgriezās no pasaules čempionāta, – vairākos maršrutos izmaksātu lētāk, nekā no Latvijas un Eiropas nodokļu maksātāju naudas samaksāts par Kariņa delegāciju lidojumiem. Tikmēr Valsts kanceleja ilgstoši nesniedz konkrētu informāciju, kā notikusi lidojumu alternatīvu meklēšana un izvērtēšana.
Šonedēļ Izglītības un zinātnes ministrija publiskai apspriešanai nodeva Izglītības likuma grozījumus, kas tapuši ar mērķi ieviest jaunu izglītības finansēšanas modeli – "Programma skolā". Valdības noteikto kritēriju un iecerēto finansēšanas modeļa izmaiņu dēļ vairākas vietvaras jau lēmušas par sava skolu tīkla reorganizāciju.
Informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību, kuru sagatavoja Veselības ministrija (VM) un ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") un šonedēļ apstiprināja valdība, solīts īsā termiņā sasniegt zīmīgus mērķus, viens no tiem – par 15 līdz 20% zemākas zāļu cenas pacientiem. 17. janvāra raidījumā "Kas notiek ar Veselības ministrijas plāniem par zāļu cenu samazināšanu?" Veselības minstrijas pārstāvis un nozares organizācijas apliecināja, ka reāla plāna šāda solījuma izpildei nav.
Piektdienas pēcpusdienā kļuva zināms, ka finanšu ministrs apstiprināšanai ietekmīgajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā nolēmis virzīt pašreizējo Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāju Baibu Šmitu-Roķi. Apstiprināšanas gadījumā viņai būs jāvada iestāde, kas ir nopietnu pārmaiņu priekšā – jau tuvākajā laikā valdībā plānots lemt par Nodokļu un muitas policijas nodalīšanu no Valsts ieņēmumu dienesta. Par VID tagadni un nākotni šonedēļ diskutēja raidījuma "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki.
2023. gadā Valsts prezidenta amatā Egilu Levitu nomainījis Edgars Rinkēvičs, bet Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība" (JV)) Ministru prezidenta amatā – Evika Siliņa (JV). Gada otrajā pusē pierima inflācija, taču teju apstājies arī iekšzemes kopprodukta pieaugums. Jau otro gadu turpinās Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas ietekmē arī sabiedrisko un politisko dienaskārtību Latvijā. Atskatoties uz aizejošo 2023. gadu, raidījums "Kas notiek Latvijā?" skaidroja iedzīvotāju vērtējumu par dzīves kvalitātes izmaiņām, gandarījumu vai vilšanos par 2022. gada rudenī izdarītajām izvēlēm 14. Saeimas vēlēšanās, kā arī atskatījās uz zīmīgākajām diskusijām "Kas notiek Latvijā?" studijā. Aizvadītā 2023. gada būtiskākās norises politikā, ekonomikā un sabiedrībā komentē un vērtē Jānis Domburs.
Latvijas delegācijas ceļa izdevumi uz Eiropadomes samitiem, kas segti no Eiropas Savienības (ES) budžeta, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam bijuši 557 274 eiro, liecina Eiropadomes Ģenerālsekretariāta sniegtā informācija raidījumam "Kas notiek Latvijā?". Šajā laika posmā notikušas kopumā 15 Eiropas līderu sanāksmes, uz kurām, izmantojot līgumreisus ar privātām lidmašīnām, devās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ar delegāciju. Informācija par visām Eiropas Savienības valstīm liecina, ka Latvijai izmaksātā summa ir vislielākā – kopumā vairāk nekā piektā daļa no visiem maksājumiem.
Rēzeknes pilsētas pašvaldība nonākusi smagā finasiālā situācijā, un izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Iemeslus situācijai pēta prokuratūra, bet par pašvaldību uzraudzību atbildīgā ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") no amata atstādinājusi ilggadējo pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču. Jautājums rodas, kāpēc Valsts kontrole, kura tagad plāno pabeigt Rēzeknes pašvaldības revīziju, šo situāciju laikus nepamanīja. Trešdienas, 6.decembra, raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā ar jauniecelto kontrolieri Edgaru Korčaginu politiķi aicināja Valsts kontroli notikušajā nevainot, norādot uz iespēju, ka notikusi apzināta nelikumību slēpšana.
Nākamnedēļ Saeima galīgajā lasījumā skatīs 2024. gada budžetu – likumprojekta tapšanas process lielā mērā sakrita ar valdības maiņu, tādēļ trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā jau atkal izskanēja solījumi pie nopietnākas budžeta izdevumu vētīšanas ķerties nākamgad. Arī pamatīgāka nodokļu politikas pārskatīšana notikšot jau pēc tam, kad nākamā gada valsts budžets jau būs stājies spēkā.
Jaunais izglītības finansēšanas modelis izskatīšanai valdībā tiks iesniegts līdz šā gada beigām, šonedēļ raidījumā "Kas notiek Latvijā?" solīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), gan atzīstot, ka šajā modelī vēl nebūs rodamas atbildes uz visiem jautājumiem, toskait – par to, kur valsts atradīs vismaz 300 miljonus eiro, kas būtu nepieciešami jaunas skolu infrastruktūras būvniecībai vietās, kur skolēnu skaits pieaug. Izglītības jomas lietpratēji šonedēļ apstiprinātos skolu tīkla optimizācijas kritērijus diskusijā vērtēja gan ar optimismu, gan ar zināmu piesardzību, norādot uz daudzām neskaidrībām.
Kamēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbības nodrošinājums jau ilgstoši saistās ar finanšu trūkumu, līdzās citiem iepirkumiem notiek arī jaunu vieglo auto iepirkums, tostarp dienesta centrālajam aparātam un struktūrvienību vadītājiem – 30 labākā aprīkojuma hibrīda apvidus auto. Iepirkuma specifikācija izveidota tā, ka vairāki lieli auto dīleri atteikušies piedalīties un ir tikai viens potenciālais piegādātājs ar cenu virs 1,5 miljoniem eiro.
Kamēr Rēzeknē no pašvaldības bankrota glābjas, pat samazinot pabalstus trūcīgajiem, Latgales plānošanas reģions (LPR), kura padomē ir arī no amata atstādināmais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, šovasar izsludinājis iepirkumu dārga elektro automobiļa iegādei. Divas dienas pirms iepirkuma piedāvājumu iesniegšanas termiņa, kas bija noteikts 10. augustā, raidījums "Kas notiek Latvijā?" nosūtīja LPR administrācijai jautājumus par šo iepirkumu. Nākamajā dienā elektronisko iepirkumu sistēmas datubāzē parādījās ieraksts, ka šis iepirkums ir pārtraukts, vēlāk to skaidrojot ar kļūdu tehniskajā specifikācijā. Vietvaras uzraugošā ministrija iepirkumā problēmas nesaskata, bet vides eksperts norāda – "zaļo kursu" mēdz izmantot dārgu spēkratu iegādes attaisnošanai.
Kredītprocentu likmes eirozonas valstīs Lietuvā un Latvijā hipotekāro kredītu jomā mājsaimniecībām ir visaugstākās, savukārt biznesa kredītu ziņā Latvija ir antirekordiste. Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" 6. septembra diskusijā dalībnieki sprieda, kā situāciju uzlabot. Tas būtu darāms, bankām samazinot pašu pievienotās procentu likmes, kas netiek darīts. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicināja gan uzņēmējus, gan mājsaimniecības doties uz centrālo banku un ziņot par pretimnenākšanu.
Spriežot par jaunās valdības veidošanu, kuru Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzticējis labklājības ministrei Evikai Siliņai no "Jaunās Vienotības", un tās sastāvu, jautājums ir par to, cik tuvu vai tālu no Zaļo un Zemnieku savienības atrodas partijas premjera amata kandidāts Aivars Lembergs. Atsevišķi potenciālie partneri izteikuši bažas par to, ka Lembergs, ja ZZS būs valdību veidojošo partiju sastāvā, ietekmēs tās darbu. 24. augusta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis šo jautājumu nodēvēja par "nepamatoti paceltu", savukārt potenciālā premjere atzina, ka šis ir izaicinošs jautājums un, iespējams, jāatrunā koalīcijas līgumā.
Pēc Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība" (JV)) demisijas, par ko viņš paziņoja pirmdien, 14. augustā, bet oficiāli demisijas rakstu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniedza ceturtdien, viņa pārstāvētā partija kā savu premjera amata kandidāti piedāvā labklājības ministri Eviku Siliņu, kura piedalījusies arī visās partiju sarunās. Gala vārdu par to, kuram būs iespēja veidot Ministru kabinetu, teiks prezidents. Taču Siliņa 17. augusta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atzina, ka viņa nepieturēsies pie priekšgājēja izvirzītajiem prioritāšu punktiem, kurus partneriem celt galdā kā svarīgākos.
"Stingri jāgriež", "sāpīgi jāgriež", "man ir savs plāns" – tik dramatiski finanšu ministrs Arvils Ašeradens izteicās 17. maijā raidījumā "Kas notiek Latvijā?", kad uzvirmoja mediķu protesti un valdība solīja "atrast" šogad papildu 140 miljonus veselības aprūpei. Taču tā sauktās pārdales process un resoru ļoti atšķirīgā solidaritāte rada jaunus jautājumus. Par to, vai Latvijas budžeta politika nav kļuvusi vēl nekonsekventāka, un par to, vai nav radītas papildu problēmas drīzā nākotnē – par vēl lielākām summām cīņās par 2024. gada budžetu.
Valdības nesenajos lēmumos par papildu finansējumu veselības aprūpei šim gadam un tiem sekojošajos publiskajos paziņojumos redzams, ka lielākās pārdales summas rastas Ekonomikas ministrijā un Satiksmes ministrijā. Tomēr šo un arī citu resoru devuma apjomi un proporcijas patiesībā ir mānīgi – raidījuma "Kas notiek Latvijā?" analīze par to, kā Finanšu ministrijas un citu resoru saziņā tapa šī pārdale, atklāj, ka dažādās ministrijās "jostu savilkšana" ir notikusi ļoti dažādi, kas liek jautāt, vai ir pamats piesaukt vārdu "solidaritāte". Turklāt lielākā daļa no līdz šim pārdalītajiem miljoniem ir nevis ekonomija, bet tikai izdevumu pārcelšana uz nākamajiem gadiem.
"Esam pierādījuši visiem skeptiķiem, ka viņiem nebija taisnības, ka pilnīgi visas nozaru ministrijas ir nopietni strādājušas ar Finanšu ministriju un pieņēmušas iekšēji gana sarežģītus lēmumus, lai pārdalītu naudu par labu veselības aprūpes vajadzībām" – tā jūnijā valdības sēdē par papildu 140 miljonu eiro novirzīšanu veselības aprūpei teica valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Taču vien pāris nedēļas agrāk šīs naudas meklējumu procesu Latvijas kino nozares pārstāvji nosauca par "starptautisku kaunu". Raidījums "Kas notiek Latvijā?" vairāku mēnešu garumā pēta, kā notiek valsts budžeta izmaiņas veselības nozares vajadzībām. Vai notikusi patiesi efektīva un solidāra pārdale – to iztirzāsim vairāku publikāciju sērijā.
Rīgas dome ir bez vadītāja, jo ir aizdomas par iespējamu naudas izšķērdēšanu pašvaldības Satiksmes departamentā, uz kurām norādīts trauksmes cēlēja ziņojumā, mērs Mārtiņš Staķis demisionēja, iespējamajos pārkāpumos vainojot koalīcijas kolēģus. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" publicēja visus dokumentus, kas saistīti ar izmeklēšanu, kuru un citus notikumus 12. jūlija raidījumā apsprieda iesaistītie.
Aizejošā Valsts prezidenta Egila Levita bijusī padomniece un kandidāte uz prezidenta posteni vēlēšanās šogad Elīna Pinto intervijā pirmsvēlēšanu posmā Jānim Domburam skaidroja, kāpēc nolēmusi atstāt darbu prezidenta kancelejā. Galīgo lēmumu viņa pamatoja ar kancelejas vēlmi "atrakstīties" to vecāku lūgumam pēc palīdzības, kuri audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem. Prezidenta kancelejā un pārējos resoros šos notikumus atcerās citādāk, "atrakstīšanos" noliedzot.