Ziņas vieglajā valodā 15. janvārī.
Autora ziņas
Izraēla – nepilnus deviņus miljonus iedzīvotāju lielā valsts kļuvusi par pasaulē ietekmīgu un Tuvo Austrumu reģionā faktiski dominējošu spēlētāju militāri, ekonomiski un politiski. Šī valsts šogad atzīmē savu 75. izveidošanas gadadienu, lai arī tās vēsture ir tūkstošiem gadu sena un dažādu līkloču pārpilna. Ceļojumā uz Izraēlu veda Latvijas Radio raidījums "Diplomātiskās pusdienas".
Naktī uz otrdienu, 15. augustu, visā Ukrainā tika izsludināta gaisa trauksme, kas brīdināja ar jauniem Krievijas raķešu triecieniem. Iepriekšējā naktī līdzīgi uzbrukumi nodarīja nopietnus postījumus Odesas pilsētā.
Krievijas karaspēks jau trešo nakti turpinājis uzlidojumus Ukrainas dienvidu pilsētām, mēģinot sagraut ostu infrastruktūru. Mikolajivā uzbrukumos cietušas arī vairākas dzīvojamās ēkas un bojā gājis viens, bet ievainoti vairāk nekā 20 cilvēki.
Piecas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis – Polija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija – aicina pagarināt Ukrainas labības importa aizliegumu. Tomēr arī turpmāk tiks atļauts Krievijas agresijai pakļautās valsts produkcijas tranzīts.
Šā gada jūnijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pārdots vairāk jaunu elektromobiļu nekā mašīnu ar dīzeļdzinējiem. Tomēr pirmās divas vietas popularitātes reitingā vēl joprojām ieņem ierastākās mašīnas ar benzīna dzinējiem un hibrīdauto.
Ziņas vieglajā valodā 11. jūlijā.
Par Dienvidaustrumāzijas valsti Malaiziju var secināt daudzas lietas, tomēr tas, kas to raksturo, ir sarežģītā iekšpolitiskā un etniskā uzbūve, mēreni veidotā ārpolitika ar drošības izaicinājumiem un valsts siltais klimats apvienojumā ar Lielbritānijas koloniālo fonu, kas ļauj viegli iedzīvoties ārzemniekiem. Ceļojumā uz Malaiziju veda Latvijas Radio raidījums "Diplomātiskās pusdienas".
Slavena ar savu alu, folkloru un talantīgiem mūziķiem. Maza, bet turīga – tāda ir Īrija, kur pēc ekonomiskās krīzes 2008. gadā apmetās arī daudzi Latvijas valstspiederīgie. Kā tas ir – mazai valstij dzīvot kaimiņos ar lielvalsti? Šajā gadījumā gan runa ir par dzīvošanu blakus Lielbritānijai. Atbildes meklēja Latvijas Radio raidījums "Diplomātiskās pusdienas".
1990. gada 4. maijs ir nozīmīga robežšķirtne Latvijas Republikas vēsturē. Lēmums par neatkarības atjaunošanu nozīmēja arī dažādu jaunu valstisko institūciju izveidi. Taču var teikt, ka Latvijas ārlietu dienests tobrīd bija viens no retajiem, kas atsāka darbu jau citā veidolā. Galu galā – arī visus okupācijas gadus savu darbu nebija pārtraukušas vairākas Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs un, tieši pateicoties diplomātu darbam, Latvija de iure saglabāja savu neatkarību. Kā ir izvērties atjaunotās neatkarīgās Latvijas diplomātiskā dienesta darbs, un kādi bija tā pirmie soļi no deviņdesmito gadu sākuma līdz pat mūsdienām?
Eiropas Komisija šonedēļ nākusi klajā ar virkni ierosinājumu, kā nodrošināt un veicināt stratēģiski svarīgo izejmateriālu piegādes Eiropas Savienībai laikā, kad tiek apdraudēti piegāžu ceļi un palielinās konkurence par izejmateriāliem.
Minskas pilsētas tiesa pirmdien aizmuguriski piespriedusi 15 gadu cietumsodu Baltkrievijas demokrātisko spēku līderei, bijušajai prezidenta amata kandidātei Svjatlanai Cihanouskai.
Ukraina nepadosies līdz brīdim, kamēr nebūs atbrīvotas visas uz laiku Krievijas okupētās teritorijas un netiks saukti pie atbildības visi kara noziegumos vainotie iebrucēji. Ar šādu solījumu piektdien, Krievijas visaptverošā iebrukuma pirmajā gadadienā, ukraiņu tautu uzrunājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Kā ceturtdien paziņojuši Ukrainas Ģenerālštāba pārstāvji, kopš pilna apjoma iebrukuma sākuma Krievija pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 5000 raķešu. Tāpat sarīkoti vismaz 3500 kara aviācijas triecienu un izmantoti vairāk nekā 1100 bezpilota lidaparātu.
Jau pēc divām dienām būs apritējis gads, kopš Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Šī gada laikā ik dienu ziņots par aktualitātēm gan Ukrainā, gan ap to, un ar karu saistītās informācijas ir bijis ļoti daudz. Latvijas Radio izceļ vairākus aktuālākos pavērsiena punktus šī gada laikā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien savā ikgadējā uzrunā parlamentam atturējās iezīmēt jaunu pavērsienu karā pret Ukrainu, tikai atkārtojot līdzšinējos melīgos apgalvojumus, ka karš Ukrainā tika sākts, lai aizstāvētu "vēsturiskās krievu zemes" pret Rietumu agresiju.
Libērija jeb Libērijas Republika atrodas Āfrikas kontinenta pašos rietumos. Tā ir pirmā Āfrikas republika, kas pasludināja savu neatkarību. Tāpat tā bijusi arī Āfrikas pirmā un mūsdienās arī vecākā republika.
Vairāku Eiropas žurnālistu rokās nonākuši Kremļa iekšējie dokumenti, kuros teikts, ka Krievija līdz 2030. gadam faktiski gatavojas aprīt Baltkrieviju.
Jau pēc dažām dienām apritēs gads kopš Krievijas uzsāktā pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Karadarbības aktualitātēm sekojam ik dienu, taču daudziem varētu būt piemirsies, kādi notikumi noveda pie kara uzsākšanas. Latvijas Radio apkopojis svarīgākos pagrieziena punktus.
Otrdien, 21. februārī, gaidāma Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzruna Federālajai sapulcei, kas notiks vien dažas dienas pirms Krievijas plašā mēroga iebrukuma Ukrainā pirmās gadadienas. Amerikāņu izdevums "The New York Times" prognozē, ka Putins savā uzrunā uzsvērs, ka viņš glābj Krieviju no aprīšanas, ko gribētu NATO.
ASV prezidents Džo Baidens pirmdien ieradies iepriekš neizziņotā vizītē Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un paustu atbalstu ukraiņiem viņu cīņā pret Krievijas iebrucējiem.
Ķīna nosaukusi par nepatiesiem ASV apgalvojumus par ieroču piegādēm Krievijai. Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā norādīts, ka Amerikas Savienotās Valstis pašas turpina saspīlēt situāciju, piegādājot ieročus Ukrainai. Vienlaikus pirmdien, 20. februārī, Maskavā ierodas vadošais Ķīniešu diplomāts, kurš vēl nedēļas nogalē apmeklēja Minhenes Drošības konferenci.
Pirmdien Rīgā, pie Ministru kabineta ēkas, akcijā bijušā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili atbalstam bija pulcējušies ap 30 cilvēki, novēroja aģentūra LETA.
Vācijā piektdien sākusies ikgadējā Minhenes Drošības konference, kur šogad uzmanības centrā ir karš Ukrainā. Bavārijas galvaspilsētā notiekošajā konferencē šogad kopumā piedalīsies vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji un 90 ministri.
Ukrainas varasiestādes brīdina, ka kara pirmā gadadiena nākamnedēļ var nākt ar jauniem Krievijas masveida uzbrukumiem, taču Ukraina tiem ir gatava.
Naktī uz ceturtdienu, 16. februāri, lielākajās Ukrainas pilsētās izsludināta gaisa trauksme un bija dzirdamas sirēnu un sprādzienu skaņas. Tiek ziņots arī par pretgaisa aizsardzības sistēmu darbību.
Itālijas tiesa trešdien attaisnojusi bijušo premjermistru Silvio Berluskoni, kurš tika apsūdzēts liecinieku piekukuļošanā.
ASV turpina valdīt neskaidrība par četriem pēdējā laikā notriektiem lidojošiem objektiem. Lai arī izplatījusies virkne sazvērestības teoriju par neatpazītiem lidojošiem objektiem (NLO), ASV varas iestādes šādus apgalvojumus noliedz, nekādu sīkāku informāciju gan nesniedzot. Arī privātās kompānijas nav pieteikušas savu lidaparātu pazušanu.
Bruneja ir otrā bagātāka un pēc teritorijas otrā mazākā valsts Āzijas reģionā. Vēl mazāka ir tikai Singapūra. Bruneja ir bijušais Apvienotās Karalistes protektorāts, piektā bagātākā valsts visā pasaulē, valsts ar 460 tūkstošiem iedzīvotāju. Kas ir Bruneja Darusalama vai Brunejas Darusalamas valsts? Atbildi uz šo jautājumu meklēja Latvijas Radio raidījums "Diplomātiskās pusdienas".
Eiropas Parlaments otrdien devis galīgo apstiprinājumu projektam, kas paredz jaunu oglekļa emisijas radošu automašīnu tirdzniecības aizliegumu no 2035. gada.
Par spīti jaunākajām Eiropas Komisijas (EK) prognozēm, kas norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomika ir izvairījusies no recesijas un tas ļauj palielināt arī izaugsmes prognozes 2023. gadam, ES ekonomikai vēl priekšā grūts laiks. Tā norādījis EK ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni. Viņš atzinis, ka investoru un kompāniju vidū valda neskaidrība un satraukums par ģeopolitisko situāciju pasaulē, kas varētu veikt zināmas korekcijas arī šajās prognozēs.
Turcijas un Sīrijas postošajā zemestrīcē bojā gājušo skaits ir pārsniedzis 17 500, un faktiski arvien mazāk ir izredžu atrast vēl kādu izdzīvojušo. Glābšanas darbi turpinās, un pirmās palīdzības kravas ir sasniegušas arī Sīriju. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans vakar viesojās zemestrīces izpostītajos reģionos, solot tos atjaunot jau gada laikā. Taču Erdogana virzienā izskan aizvien asāka kritika par nemākulīgo valsts pārvaldību un nokavēto reakciju uz zemestrīces seku likvidēšanu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
