Krievijas varas iestādes izmantos visus līdzekļus, lai destabilizētu Moldovu pirms rudenī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā, brīdina ASV Kara studiju institūts.
Autora ziņas
Obligāta dalībvalstu solidaritātes sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanā. Par to Eiropas Savienībā diskutēts desmit gadu garumā. Un šonedēļ Eiropas Parlaments beidzot par to nobalsoja. Ko tas nozīmē un kā tas var ietekmēt Latviju?
Eiropas Parlaments (EP) trešdien, 10. aprīlī, piemēroja sankcijas deputātei Tatjanai Ždanokai no Latvijas Krievu Savienības – pārkāpts Eiropas Parlamenta Rīcības kodekss, par ko piemērots naudassods un pilnvaru ierobežojums atlikušajā īsajā laikā līdz sasaukuma beigām. Ždanoka apgalvoja, ka sods saistīts ar nepareizu deklarācijas aizpildīšanu un vērtēja to kā speciālu traipu meklēšanu viņas biogrāfijā.
Kontrabandas "zelta laiki" ir beigušies. Un likumi būs jāievēro. Tā par separātisko Piedņestras reģionu izsakās eksperti. Ar Krievijas un vietējo prokremlistu rokām savulaik Moldovai atņemtā Piedņestra ar tās pusmiljonu iedzīvotājiem jau vairāk nekā 30 gadus ir starptautiski neatzīta teritorija.
Tā sauktajās Krievijas prezidenta "vēlēšanās" balsotāji svētdien, 17. martā, pulcējās pie Krievijas vēstniecības Rīgā. Tur notika arī vairākas protesta akcijas. Kārtību uzraudzīja likumsargi, un ir arī vairāki aizturētie.
No Krievijas aizbēgušie Krievijas vadoņa Vladimira Putina pretinieki svētdien protestēs pie Krievijas vēstniecības Rīgā. Viņuprāt, svarīgi pašiem redzēt un arī citiem parādīt, cik daudz ir to, kas nosoda Krievijas rīcību. Lai gan jau iepriekš ir zināms, ka tā saukto "vēlēšanu" rezultāti tiks viltoti, protesta iespēja ir jāizmanto.
Krievijas diktators Vladimirs Putins pēc "prezidenta vēlēšanām" arvien vairāk pastiprinās represijas. Un tā sauktās vēlēšanas viņam vajadzīgas tikai kā apstiprinājums, ka iesākto var turpināt. Tā uzskata Krievijas politikas eksperts, politologs Dmitrijs Oreškins. Viņš norāda – nav šaubu par to, ka "vēlēšanu" rezultāti tiks viltoti.
Ukrainā ir vieni no sarežģītākajiem mīnu laukiem pasaulē. Tā atzinuši speciālisti no atmīnēšanas organizācijas "The Halo Trust", kura darbojas 32 valstīs un ir pasaulē vecākā nevalstiskā organizācija, kas ar to nodarbojas. Arī Latvija ir veikusi brīvprātīgu iemaksu, lai palīdzētu Ukrainas zemju attīrīšanā no milzīgajiem nesprāgušās munīcijas apjomiem. Tuvojoties pavasarim, tas kļuvis īpaši svarīgi zemniekiem.
Lai Ukrainai karā veiktos labāk, tai vajag vairāk karavīru. Tas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, kas tiek minēti līdzās visakūtāk nepieciešamajām ieroču un munīcijas piegādēm. Jau pērn publiski kļuva zināma Ukrainas Bruņoto spēku vadības iecere, ka šajā gadā būtu jāmobilizē līdz pat pusmiljonam cilvēku. Mobilizācijas likums top lēni un sāpīgās diskusijās.
Starptautiskās sabiedrības sašutumu un nosodījumu ir izsaukusi desmitiem cilvēku bojāeja Gazas joslā, drūzmā mēģinot piekļūt humānajai palīdzībai. Palestīnieši apgalvo, ka traģēdijā ir vainojami Izraēlas karavīri, kas esot atklājuši uguni uz civiliedzīvotājiem, savukārt Izraēla apgalvo, ka pūlis cīņā par pārtiku daudzus cilvēkus nospiedis līdz nāvei. Rietumvalstis ir pieprasījušas veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu patiesību par notikušo.
Raķetes triecienā sagrauta māja. Dzīve pie kaimiņiem pagrabā, un tad patvērums ārzemēs, vēlāk atgriešanās Ukrainā, kur kopumā jau trīsreiz nācies mainīt dzīvesvietu. Tā pagājuši divi kara gadi ukrainietes Jūlijas ģimenei.
Krievijas diktatora Vladimira Putina trešdien Kazaņā atklātajās "Nākotnes spēlēs" piedalās vairāki hokejisti, kuri agrāk spēlējuši Latvijas izlasēs vai bijuši kandidātu lokā. Tas pārsteidzis gan daudzus hokeja līdzjutējus, gan Latvijas Hokeja federāciju (LHF).
Svētdien notikušās Somijas prezidenta vēlēšanas noslēgušās ar ekspremjera Aleksandra Stuba uzvaru. Viņš pārspējis bijušo ārlietu ministru Peku Hāvisto. Tiesa, procentos atstarpe starp viņiem bijusi neliela. Tikmēr vēlētāju aktivitāte sasniegusi teju 71%. Jaunais prezidents savā pirmajā uzrunā tautai apliecināja atbalstu Ukrainai un noraidīja jebkādas dialoga iespējas ar Krieviju tuvākajā laikā.
Somijas prezidenta vēlēšanās otrajā kārtā, kas notika svētdien, 11. februārī, uzvarējis valdošās Nacionālās koalīcijas partijas izvirzītais ekspremjers Aleksandrs Stubs, liecina Somijas sabiedriskā medija "Yle" informācija.
Ukrainas iedzīvotāji pilna mēroga kara apstākļos dzīvo jau gandrīz divus gadus - ik dienu ar ziņām par nāvēm un postījumiem. Aplēsts, ka šajā laikā trešdaļa iedzīvotāju zaudējuši darbu, absolūti lielākajai daļai – ap 78% ir samazinājušies ienākumi un Krievijas okupēto teritoriju dēļ Ukrainas iekšienē pārvietoto bēgļu vien ir 6 miljoni.
Somijā svētdien, 11.februārī, izšķiroša diena – vēlētāji izvēlēsies valsts prezidentu nākamajiem sešiem gadiem. Tā ir politiskā divcīņa starp diviem bijušajiem ārlietu ministriem un ļoti pieredzējušiem Somijas politiķiem: valdošās Nacionālās koalīcijas partijas izvirzīto Aleksandru Stubu un neatkarīgo kandidātu no "zaļo" partijas Peku Hāvisto. Ar abiem kandidātiem viņu kampaņās tikās arī Latvijas Televīzija.
Nopirkt internetā detaļas, pašam savā virtuvē uzbūvēt dronu un atdot to frontei, lai cīnītos pret Krieviju. Tā tagad rīkojas daudzi ukraiņi, kuri kā brīvprātīgie cenšas piegādāt savai armijai vajadzīgās lietas lielākos vai mazākos apmēros paši par savu naudu vai par ziedojumiem. Darbošanās notiek privātos dzīvokļos vai kādās pielāgotās palīgtelpās, un vienā tādā vietā paviesojās arī Latvijas Televīzija.
Rīgā ceturtdien notika starptautiska konference "Krievijas karš pret bērniem", kurā sprieda par to, kā Ukrainai atgūt uz Krieviju nelikumīgi deportētos bērnus. Tajā piedalījās cilvēktiesību un starptautisko tiesību eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī vairākas starptautiski prominentas personības, tostarp Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kundze Olena Zelenska un Roberta F. Kenedija Cilvēktiesību fonda prezidente Kerija Kenedija.
Karā nogalināti vai pazuduši vecāki, zaudēta dzimtene un dzīve svešumā ar okupantu propagandu un meliem. Tāda ir daudzu Ukrainas bērnu pieredze. Pēc personu datiem Ukrainai izdevies identificēt ap 20 tūkstošus bērnu, kuri deportēti vai piespiedu kārtā pārvietoti no Ukrainas uz Krieviju vai Baltkrieviju. Un tikai ap 400 no tiem Ukrainai ir izdevies atgūt.
Kara laikā pieprasītas ir arī izklaides. Un arī ar smieklu šoviem ukraiņi vāc naudu savai armijai. Humoristi izrādes rīko daudzviet visā valstī.
Tā būs jauna dzīve – jaunā Ukrainā un jaunā mājā. Tā saka ukraiņu ģimenē, kas jau pavisam drīz varēs pārcelties uz jaunuzcelto māju. Tās būvniecība notiek par Latvijas valsts piešķirtajiem līdzekļiem.
"Mūsu atbalsts ukraiņu tautai nebeigsies nekad," tā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa otrdien Kijivā pauda pēc tikšanās ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku.
Cerības uz spožu talantu piesaisti no malas izplēnējušas. Tāds ir viens no secinājumiem, kas skan pēc vairākus mēnešus ilgajiem centieniem atrast vadītāju vienai no Latvijas valstī nozīmīgākajām iestādēm – Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Izsludinātais konkurss beidzies ar to, ka atkal ģenerāldirektora amatā būs jāieceļ kāds no jau iepriekš VID sistēmā strādājošiem ierēdņiem.
Izraēlas triecienā vienā no Beirūtas priekšpilsētām otrdien likvidēts palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" politbiroja priekšsēdētāja vietnieks Salehs Aruri, paziņojušas Libānas drošības dienestu amatpersonas.
Piešķilt optimismu. Nepārmantot stagnācijas dvaku. Nekult putas politiskos strīdos. Koncentrēties uz nopietnām, Latvijai svarīgām lietām. Tādi ir LTV aptaujāto politologu un iedzīvotāju vēlējumi premjeres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") vadītajai valdībai, kuru nu jau vairs nevarēs saukt par jaunu, jo tai aprit 100 dienas.
Pērn piedzīvojām energoresursu krīzi, kad strauji palielinājās gan gāzes, gan elektrības cenas. Lai gan šogad biržā elektroenerģijas cena ir samazinājusies, mājsaimniecību segmentā vidējais cenu līmenis kopš pērnā gada 3. ceturkšņa, kad cenas sasniedza maksimumu, būtiski nav mainījies. Sabiedrisko pakalpojumu regulators iesaka uzmanīgāk ielūkoties maksājumos par elektrību, jo lielai daļai patērētāju, kuri ilgstoši nav pārslēguši līgumus, ir iespēja samazināt elektrības rēķinu, izvēloties citu tirgotāju.
Trimdā dzīvojošajiem baltkrieviem ir ambiciozs plāns, kā stāties pretim Lukašenko režīma propagandai. Proti – izveidot Baltkrievijas sabiedrisko televīziju. Tās redakcija un galvenais birojs pagaidām būs ārpus Baltkrievijas – Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.
Kanāda ar konkrētiem darbiem, tostarp dubultojot Latvijā izvietoto karavīru skaitu, turpinās stiprināt un paplašināt militāro klātbūtni valstī. To piektdien Rīgā paziņoja Kanādas aizsardzības ministrs Bils Blērs, kurš tikās ar Latvijas aizsardzības ministru Andri Sprūdu ("Progresīvie").
Bijušās Ukrainas "Azov" pulka karotājas Valērijas Subotinas stāstu, šķiet, zina visa pasaule. Viņa ir ieguvusi humanitāro izglītību sociālajās zinātnēs. Laikā, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, viņa sekoja līdzi savam līgavainim, kurš bija karavīrs. Abi nonāca viskarstākajā kara punktā – "Azovstaļ" rūpnīcā.
Zolitūdes traģēdijas laikā Valdis Dzērve bija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jūrmalas daļas komandieris, kuram rācija vienmēr līdzi. Tāpēc uz Zolitūdi todien devās vēl pirms oficiālā rīkojuma. Pēc "Maxima" jumta otrā nogruvuma viņš bija iesprostots drupās, bet viņu izdevās izglābt, un Valdis turpina darbu VUGD.
Dienās un naktīs pēc veikala "Maxima" jumta iegūšanas Zolitūdē Latvijas Pareizticīgās baznīcas priesteris tēvs Sergijs bija traģēdijas vietas tuvumā un kopā ar līdzcilvēkiem lūdzās gan par cietušajiem, gan par tiem, kurus vairs nebija iespējams glābt.
Nevienam kolēģim prokuratūrā negribētu novēlēt strādāt pie tik smagas un sarežģītas krimināllietas, kāda ir par Zolitūdē notikušo traģēdiju. Tā atzīst Jekaterina Kušakova – viena no trim prokuroriem Zolitūdes lietā. Kopā ar Agri Skradaili un Kasparu Cakulu viņi uztur valsts apsūdzību un joprojām uzskata, ka traģēdijā vainīgi ir visi apsūdzētie, nevis tikai būvinženieris Ivars Sergets.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
