Eiropas Savienība (ES) ar šo gadu ieviesusi gadiem apspriesto globālo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu, kas galvenokārt skar starptautiskās uzņēmumu grupas. Latvijai tas nekādus papildu ienākumus šobrīd nesola, tieši otrādi – Latvijas īpašais uzņēmumu nodokļa režīms kļūst mazāk pievilcīgs, jo lielajām kompānijām par Latvijā nopelnīto var nākties piemaksāt citu valstu budžetos, noskaidrojis LTV raidījums "De facto".
Autora ziņas
Satversmes tiesā ierosināta lieta, kas var ietekmēt Latvijas pēdējo gadu virzību uz atklātību uzņēmējdarbības vidē. Līdz 1. jūlijam visām akciju sabiedrībām jāatklāj to īpašnieki Uzņēmumu reģistram, kas akcionāru sarakstus publisko savā informācijas portālā. Taču vairāki uzņēmuma "Latvijas finieris" akcionāri vērsušies Satversmes tiesā, uzskatot, ka jaunā prasība pārkāpj to Satversmē garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Kamēr Ukraina jau divus gadus asiņainās cīņās atvaira Krievijas iebrukumu, Latvijā netrūkst komersantu, kas Krievijā meklē iespējas nopelnīt. Šonedēļ Dubaijā notika Krievijas graudu eksportētāju savienības rīkots forums, kurā dalību bija pieteikušas 800 dažādas organizācijas. Rīkotāji forumu pasniedza kā iespēju iegūt biznesa kontaktus un uzzināt jaunumus par Krievijas graudu eksportu. Dalībnieku sarakstā redzamas arī 13 firmas no Latvijas.
"Augstsprieguma tīkls" (AST) aizvadītajā nedēļā parakstīja 77 miljonus eiro vērtu līgumu ar kompāniju "Rolls-Royce Solutions" par lieljaudas bateriju sistēmu piegādi un tām vajadzīgo objektu būvniecību. Iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no SIA "Monum". Šī firma jau iepriekš būvējusi dažādus enerģētikas objektus, taču šajā gadījumā izlūkdienests – Satversmes aizsardzības birojs (SAB) – rekomendējis ar viņiem nesadarboties, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Savukārt uzvarētāja piedāvājumā redzamas saites ar "būvnieku karteli", taču tas nav bijis pamats pretendentu izslēgt.
Valstij piederošajai aviokompānijai "airBaltic" atlicis pusgads, lai rastu 200 miljonus eiro, ko atmaksāt pirms pieciem gadiem emitēto obligāciju pircējiem. Tas esot izdarāms, taču aizņemšanās kompānijai, visticamāk, izmaksās dārgi, norāda finanšu jomas pārzinātāji. "airBaltic" vadītājs Martins Gauss intervijā pauda pārliecību, ka uzņēmums naudu spēs piesaistīt, taču neizslēdza arī, ka valstij kā akcionāram var nākties iesaistīties.
Lai gan pret "Gazprom" joprojām nav tiešu sankciju Eiropas Savienībā, Krievijas gāzes kompānijas dalība "Latvijas gāzē" arvien vairāk sāk Latvijas uzņēmumam traucēt. Lielbritānija sankciju sarakstā iekļāvusi "Latvijas gāzes" padomes locekļus, kas pārstāv "Gazprom", savukārt Krievijas iekļaušana ārzonu teritoriju sarakstā faktiski liegusi "Latvijas gāzei" piedalīties Latvijas publiskajos iepirkumos, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
Pēdējos mēnešos jau vairākkārt Rīgā ar amatpersonām ticies nekustamo īpašumu projektu attīstītājs no Apvienotajiem Arābu Emirātiem Mohameds Ali Alabbars. Gada sākumā viņš ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi no "Jaunās Vienotības" parakstīja memorandu, kurā plānots Andrejsalas attīstībai piesaistīt Latvijas mērogiem milzīgu naudas summu – vairāk nekā 2,5 miljardus eiro. Rīgas pašvaldības paziņojumā par to tika uzskaitītas 10 valstis, kurās Alabbara uzņēmums attīsta projektus, taču izlaista Baltkrievija, kurā Alabbars jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ticies ar diktatoru Aleksandru Lukašenko, vēsta LTV raidījums "de facto". Vai tas Latvijai rada kādus drošības riskus, šobrīd vērtē Valsts drošības dienests.
Lai nodokļu maksātāju nauda publiskajos iepirkumos tiktu godīgiem uzņēmējiem, kā arī lai mudinātu nodokļus samaksāt, šobrīd pie valsts līgumiem netiek firmas ar nodokļu parādiem. Tomēr praksē var atrast gadījumus, kad nodokļu parāds firmai pazudis tieši tad, kad to pārbauda iepirkuma komisija, savukārt pēc tam parāds atkal krājies, ziņo LTV raidījums "De facto". Finanšu ministrija (FM) cer to labot ar likuma izmaiņām, lai iepirkumu komisiju vērtējumā savs svars būtu arī jaunajam nodokļu maksātāju reitingam. Tiesa, pagaidām ideja ir to attiecināt tikai uz mazajiem iepirkumiem.
Nupat apritējis gads, kopš ieviestas, iespējams, nozīmīgākās sankcijas Krievijas ekonomikai – Eiropas Savienības (ES) embargo Krievijas naftai un G7 valstu nosacījums nepirkt Krievijas naftu, ja tā pārsniedz 60 dolāru par barelu slieksni. Nafta ir ar atrāvienu nozīmīgākais Krievijas ieņēmumu avots, kas ļauj tai finansēt strauji augošos militāros tēriņus karā pret Ukrainu. Taču naftas tirgus analītiķu secinājumi par sankciju ietekmi nav iepriecinoši, jo Krievijai izdevies atrast jaunus noieta tirgus, turklāt ne bez Eiropas valstu uzņēmēju palīdzības.
Šonedēļ aktīvi turpinājusies izmeklēšana par Baltijas jūrā bojāto infrastruktūru. Gan somu, gan igauņu iestādes paziņojušas, ka gāzesvads un telekomunikācijas kabelis Somu līcī, visticamāk, bojāti cilvēka rīcības dēļ. Aizdomas krīt uz incidenta laikā blakus esošajiem kuģiem, īpaši zem Honkongas karoga kuģojošu kravas kuģi, kas šķērsoja "Balticconnector" gāzesvadu brīdī, kad notika noplūde. Turpat blakus bija arī divi krievu kuģi.
Savdabīga situācija izveidojusies "Pasažieru vilciena" un "Latvijas dzelzceļa" elektroenerģijas iepirkumos. Abiem uzņēmumiem elektrību piegādā uzņēmums, kas pieder "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja brālim. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumu šeit nesaskata, jo iepirkumu rīkoja "Latvijas dzelzceļš", un "Pasažieru vilciena" vadītājs tajā nav iesaistījies. Tomēr skaidrojumu par situāciju prasījis satiksmes ministrs.
Par iespējamu sankciju pārkāpšanu Valsts drošības dienests (VDD) tur aizdomās baltkrievu uzņēmēju Latvijā, kurš šeit ienācis ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu pēc Baltkrievijas opozīcijas protestiem 2020.gadā. LTV raidījums "de facto" ziņo, ka Igora Medveda firmai tagad drošībnieki piemērojuši arestu kapitāldaļām, lai vajadzības gadījumā tās nākotnē būtu iespējams konfiscēt. LIAA norādīja, ka uzņēmumam sniegts minimāls atbalsts un jau gadu kontakta ar to neesot.
Lai gan kopumā Latvijā no Krievijas šobrīd ieved krietni mazāk preču nekā pirms iebrukuma Ukrainā, ir produktu kategorijas, kuras Krievijas ekonomikai tāpat ienes simtos miljonu eiro lielus ienākumus. Tā ir lopbarība, īpaši kukurūza, eļļas rauši no saulespuķu sēklām un citi lauksaimniecības produkti, kuru globālajā tirgū Krievija konkurē ar Ukrainu, un arī ar Latvijas lauksaimniekiem, vēsta LTV raidījums "De facto".
Vairākas valdības apspriedušas ideju kotēt valsts uzņēmumu akcijas biržā, bet Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdība ir pirmā, kura to konkrēti ierakstījusi deklarācijā. Finanšu ministrija (FM) minējusi virkni ieguvumu Latvijas kapitāla tirgum un ekonomikai kopumā, savukārt opozīcijas politiķi saskata valsts vērtīgāko resursu izpārdošanu un peļņas atdošanu citiem. Visticamāk, kotējamo uzņēmumu saraksts būs īss, jo iespēju stratēģiski svarīgo un vērtīgāko uzņēmumu akcijas tirgot koalīcijas pārstāvji noliedz, un arī kopumā ministriju attieksme ir piesardzīga.
Pēdējos gados Latvijā atklāti vairāki skandalozi karteļi publiskajos iepirkumos, kur gaidāmas vēl gadiem ilgas tiesvedības. Tomēr pakāpeniski spēkā stājas Konkurences padomes (KP) lēmumi vecākās karteļu lietās, kas dod iespēju pasūtītājiem piedzīt zaudējumus. Ekonomikas ministrija (EM) secinājusi, ka šādu iespēju izmanto vien retais, tāpēc ministrija rosinās algot papildu darbiniekus KP, kas palīdzēs mazākām iestādēm iztiesāt no "kartelistiem" zaudējumus.
Aizvien vairāk valstu Eiropā meklē variantus, kā vislabāk ar nodokli aplikt strauji augošo banku peļņu. Arī Latvijā kredītņēmēju maksājumu dēļ banku ienākumi no procentiem auguši vairāk nekā divas reizes. Kaimiņos Lietuvā bankām pirmie tā sauktie solidaritātes maksājumi valsts budžetā jau samaksāti, tikmēr Latvijā diskusijas par pareizo modeli vēl notiek. Lietuvas variantam, visticamāk, Latvijas politiķi nesekos. Jaunajā koalīcijā drīzāk atbalstīts tiks Finanšu ministrijas piedāvājums bankām par obligātu padarīt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanu, no kā līdz šim bankas varējušas izvairīties, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija. Kopš kara sākuma Valsts ieņēmumu dienestā sākti jau vairāk nekā 200 kriminālprocesu par sankciju pārkāpšanu, taču nevienu eksportētāju sodīt vēl nav izdevies, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Prokuratūrā norāda, ka galvenais šķērslis ir pārrobežu sadarbība, kas izmeklēšanā prasa laiku.
Šonedēļ par progresu ar jauno pasažieru vilcienu projektu Rīgā ziņot ieradās "Škoda Group" pārstāvji. Lai gan piegādes grafiks jau tiek kavēts par vairāk nekā pusgadu, 23 vilcienus "Škoda" sola piegādāt līdz gada beigām. Tas ir vilcienu skaits, ko paredzēts līdzfinansēt ar Eiropas Savienības (ES) naudu. Par vilcieniem, ko "Škoda" līdz gada beigām nepagūs piegādāt, Latvija līdzfinansējumu zaudēs. Augsts risks zaudēt daļu līdzfinansējuma ir arī "Latvijas dzelzceļa" peronu modernizācijas projektam. Kā ziņo LTV raidījums "De facto", tiek pieļauts, ka 15 miljonus projektam paredzētās naudas šogad attiecināt nevarēs, turklāt ir arī būtisks sadārdzinājums.
Noslēdzies viens no pēdējā laika apjomīgākajiem publiskajiem iepirkumiem – Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izraudzījusi četras firmas, kas turpmākos 10 gadus par kopumā aptuveni 230 miljoniem eiro pārbaudīs iedzīvotāju mašīnas tehniskās apskates ietvaros. Pirmo reizi uzņēmumi izraudzīti publiskā konkursā, taču nekādas sāncensības tajā nebija. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", gandrīz katrā no 33 iepirkuma daļām uzvarēja vienīgais pretendents – firmas, kas tehnisko kontroli veic jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Deputāti Saeimā cer konkurenci tirgū tomēr ieviest, ļaujot akreditēties arī autoservisiem, tomēr šāda iespēja varētu parādīties tikai pēc 10 gadiem.
Reti kurš temats Saeimā iegūst tādu lobējošo organizāciju uzmanību kā izmaiņas smēķēšanas ierobežojumos. Arī šoreiz deputāti saņēmuši kaudzi iebildumu no dažādām biedrībām un asociācijām, galvenokārt par plānu aizliegt aromātus elektroniskajās cigaretēs, pamanījis LTV raidījums "de facto". Nikotīna industrijas pārstāvju vidū redzamas arī saites ar politiskajām partijām, tomēr deputāti noliedz, ka tam ir bijusi kāda ietekme.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) "Rīgas satiksmes" iepirkumu krimināllietu izbeidza pēc tam, kad Ķīnas iestādes atbildēja, ka tiesiskās palīdzības lūgumi no Latvijas ir izpildīti, lai gan atbildes bija daļējas un no strupceļa naudas izsekošanā izkļūt nepalīdzēja. Lietas uzraugošais prokurors Juris Ločmelis norāda, ka nevar zināt, vai pilnīgākas atbildes no Ķīnas būtu ļāvušas apsūdzības celt. Viņš stāsta, ka ar šodienas skatu redzams – skaļās aizturēšanas 2018. gada nogalē, visticamāk, bija pārsteidzīgas un tās izjauca izmeklētāju plānu izsekot naudas atmazgāšanas shēmai, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Rīgas pilsētas tiesa aprīļa beigās noraidījusi uzņēmuma "Tet" prasību atcelt tai piespriesto 1,2 miljonu eiro sodu par Datu regulas pārkāpšanu. Tas ir ar atrāvienu lielākais sods līdz šim par regulas neievērošanu Latvijā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". "Tet" joprojām vainu noliedz un spriedumu ir pārsūdzējusi, savukārt Datu valsts inspekcija (DVI) norāda, ka pārkāpumi bijuši nopietni, tajā skaitā caur "Tet" pakalpojumu bijis iespējams uzzināt svešu personu adreses un citus datus. Tagad pārkāpumi ir novērsti.
Nacionālais veselības dienests jau brīdinājis, ka no nākamā gada E-veselībai vairs nevarēs piekļūt ar internetbankas identifikācijas rīkiem. Par informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmām atbildīgie ministriju pārstāvji atzīst, ka internetbanku identifikācija pakāpeniski pazudīs arī no citiem valsts e-pakalpojumiem, noskaidroja LTV raidījums "De facto".
Ķīnas gēnu izpētes produktu ražotājs "MGI", kas ziedojis 2,8 miljonus eiro Bērnu slimnīcas fondam (BSF), nonācis Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā. VDD kompānijai pievērsis uzmanību un redz to kā iespējamu Ķīnas ietekmes instrumentu. Vienlaikus BSF kategoriski noliedz iespēju par jebkādu datu nodošanu Ķīnas kompānijai un uzsvēra – ziedojums glābj bērnu dzīvības.
Uzņēmums "Pasažieru vilciens" sola, ka šogad Latvijā beidzot sāks kursēt jauni vilcieni. Tas varēja notikt vismaz septiņus gadus agrāk, ja nebūtu izgāzies vilcienu iepirkums 2012. gadā. Saistībā ar to četrus uzņēmuma valdes locekļus tiesa pirms dažiem gadiem atzina par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds par sodāmības ietekmi uz karjeru var neuztraukties, jo viņu šogad februārī apžēlojis Valsts prezidents Egils Levits, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Freivaldam ir noņemta sodāmība, kā arī atcelts aizliegums ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību uzņēmumos, tomēr no pienākuma atlīdzināt valstij zaudējumus viņš nav atbrīvots.