Lielbritānijas latviešiem valsts svētku diena pagājušajā nedēļā izvērtās ļoti īpaša, jo Londonā uzstājās grupa "Prāta vētra". Taču tagad kļuvis zināms, ka pēc koncerta vairāki cilvēki saslimuši ar Covid-19.
Autora ziņas
Ar pēdējām naudaszīmēm makā uz nenoteiktu laiku vai ar smagu diagnozi un bez zālēm, kas iepriekš vienmēr iegādātas Latvijā. Tās ir dažas no sarežģītām situācijām, kurās koronavīrusa radītās krīzes dēļ nonākuši latvieši Lielbritānijā. Tie ir gadījumi, kas nonākuši palīdzību sniedzošas organizācijas redzeslokā. Taču par daudziem grūtībās esošajiem, iespējams, pat neko nezinām, jo cilvēki kautrējas palīdzību lūgt. Lai mudinātu to darīt, biedrība “Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā” izveidojusi speciālu palīdzības e-pastu un ir apņēmības pilna nākt talkā krīzes iespaidotajiem.
Latvijas vēstniecība Lielbritānijā ik dienu saņem ap 100 e-pastu, kuros lūgta palīdzība saistībā ar vīrusa pandēmijas radīto situāciju. Problēmu loks plašs – no darba zaudējumiem un veselības jautājumiem līdz centieniem nonākt Latvijā. Vēstniecība informēta par vismaz tūkstoš cilvēkiem, kuri vēlējušies tikt uz Latviju. Oficiāli zināms par 340 cilvēkiem, kuriem tas līdz šim izdevies, bet daļa varētu arī nebūt informējusi par veiksmīgu aizceļošanu, intervijā stāsta Baiba Braže, Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē.
Pēc izrakstīšanas no Bērnu psihiatrijas klīnikas kāds bērns saņēmis divus atzinumus – vienā diagnoze “autisms”, otrā - “šizofrēnija”. Vecāki apjukuši, jo ārstēšanas veids katrā no gadījumiem atšķiras. Nedaudzo Latvijas bērnu psihiatru vidū viedoklis par to, cik katra no šīm diagnozēm ir izplatīta, atšķiras – to Latvijas Televīzijai atzīst vairāki uzrunātie bērnu psihiatri, taču intervijai par šo tēmu piekrīt vien daži.
Skolas gaitu uzsākšana 6 vai 7 gadu vecumā vienmēr būs vecāku izvēle - uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) pēc valdības komitejas sēdes, kurā izskatīti grozījumi Izglītības likumā, kas paredz elastīgu pāreju uz izglītību no 6 gadu vecuma, 1. klasi integrējot bērnudārzā.
Žurnālista Edvīna Dāvidsona vārds sporta mīļotājiem komentārus neprasa. Vairākas desmitgades viņa veidotie sporta sižeti bijuši viens no Latvijas Televīzijas zīmoliem. Bet cik daudzi zina, ka pirmos 13 gadus žurnālistikā Edvīns bija “panorāmietis” un galvenokārt stāstīja par aktualitātēm rūpniecībā?
Skolu apvienošana vai likvidēšana lauku reģionos skar ne tikai izglītību un darbavietas, bet sniedzas daudz dziļāk – bažās par sava pagasta identitātes saglabāšanu un nākotnes perspektīvām. Tas kārtējo reizi spilgti parādījās aizvadītajā piektdienā – sabiedriskajā apspriešanā par Dzērbenes un Taurenes skolu nākotni Vecpiebalgas novadā.
Pēc ASV pārmetumiem “ABLV Bank” par pieļauto naudas atmazgāšanu nopietni iedragāta Latvijas finanšu sektora reputācija, savukārt pēc izskanējušajām bažām par korupciju finanšu sektorā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam vismaz uz izmeklēšanas laiku būtu jānoliek pilnvaras, svētdien medijiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
“Partija “Vienotība” šobrīd ir vēsturiskā punktā, kur katrs pieņemtais lēmums var būt izšķirīgs politiskā spēka nākotnei,” tā šodien partijas domes sēdē, uzrunājot biedrus, teica “Vienotības” līderis Arvils Ašeradens. Apgalvojums šķiet pamatots, skatoties arī uz partijas pašreizējo 2,9 procentu reitingu, kas aizvadītajos mēnešos bijis ar lejupejošu tendenci. Taču partija joprojām ir pārliecināta, ka, piesaistot citas partijas kā sadarbības partnerus, par vietu Saeimā vēl var cīnīties.
Ja bērns no ārstniecības iestādes iznāk slimāks, nekā iegājis, tad nav svarīgi, kādi ir slimnīcas vai uzraugošo iestāžu attaisnojumi. Darbs ir paveikts slikti, un šāda situācija nedrīkst saglabāties. Tā uzskata tiesībsargs Juris Jansons, norādot, ka uzraugošās iestādes, galvenokārt Veselības inspekcija (VI) un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), ir līdzatbildīgas tajā, ka ārstniecības iestāde var ilgstoši neatbilst likuma un cilvēktiesību prasībām. Tikmēr abas inspekcijas savu tiešu atbildību nesaskata, norādot uz kapacitātes trūkumu vai savu kompetenču robežām.
Vairākiem bērniem no psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ainaži”, kur konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, diagnozes ļauj turpināt ārstēšanos citur, un Veselības ministrija aicina bērnunamus un ģimenes izņemt šādus savus audzēkņus no slimnīcas. Savukārt citus pacienti, kuriem nepieciešama ārstēšana slimnīcā, turpinās to Bērnu slimnīcā Rīgā.
Lai uzraudzītu cilvēku tiesības uz taisnīgu un cilvēcīgu attieksmi, Eiropas līmenī darbojas Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai. Komitejas delegācijas regulāri dodas uz dažādām Eiropas valstīm, lai veiktu pārbaudes, piemēram, policijas iestādēs, cietumos un citās institūcijās. LTV raidījums "Panorāma" pērn vasarā publiskotajā komitejas ziņojumā izanalizējusi sadaļu, kas veltīta tieši psihiskās veselības aprūpes iestādēm Latvijā. Īsumā secināms – ir kopums problēmu, kas vairākus gadus nav novērstas.
Teju katram Latvijas iedzīvotājam ir kāds tuvāks vai tālāks radinieks vai mīļš cilvēks, kurš kādu apsvērumu dēļ dzīvo ārzemēs. Vairākus gadus lolotā projektā ikviens no viņiem tika aicināts izstāstīt savu dzīves stāstu vai sajūtu par Latviju – uz maza auduma gabaliņa. No tiem tapusi simtgades dāvana - “Stāstu sega Latvijai”. Un nule tā sirsnīgā atklāšanas pasākumā Alūksnē pirmoreiz nodota aplūkošanai.
Bērni ar īpašām vajadzībām jau pēc definīcijas prasa arī īpašu attieksmi un rūpes. Bet ārstniecības iestādes turpretim strādā robotiski, bieži nerēķinoties ar garīgi slimo vai traumēto bērnu īpatnībām. Tā pēc sava audžubērna uzturēšanās Ainažu bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā novērojusi Mitānu ģimene. Nepilnu divu gadu mēģinājumi palīdzēt ar autismu slimajai meitenei parādījuši – rūpīga ģimene, kas respektē atšķirīgā bērna vajadzības, ārstē daudz labāk nekā ievietošana specializētās ārstniecības iestādēs.
Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" izpilddirektorei un valdes priekšsēdētājai Baibai Rubesai, kurai ceturtdien, 1. februārī, kopuzņēmuma Lietuvas un Igaunijas akcionāri izteikuši neuzticību, ir aizdomas par negodīgām interesēm dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektā. Tas izriet no Rubesas piektdien, 2.februārī, preses konferencē sacītā.
Inovatīvu un efektīvu pretvēža zāļu pieejamības ziņā Latvija joprojām ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm. Šis jautājums vienmēr atduras pret finansēm, kaut arī daudzas vēža formas ar ārzemēs pieejamiem medikamentiem jau ir ārstējamas. Tā kā pasaulē uz vēzi skatās kā uz hronisku slimību, ar kuru cilvēki bieži dzīvo vēl daudzus gadus, arī Latvijai jāapzinās, ka finansējums labām zālēm ik gadu jāpalielina, norāda Latvijas onkologi. Pirmais solis tam pretī šogad sperts.
Latvijas skolu beidzējiem ideālā variantā jābūt ne tikai zinošiem, kritiski domājošiem un radošiem, bet arī Latvijas patriotiem. To paredz jaunā – kompetencēs balstītā izglītības pieeja. Taču – kā to panākt un vai to var iemācīties? Tāds ir jaunā mācību satura izstrādātāju – projekta “Skola 2030” autoru – pirmdien, 29. janvārī, rīkotā ekspertu foruma temats.
Gaisa temperatūra pēdējo nedēļu bijusi mainīga – te mazliet virs nulles atzīmes, te drusku mīnusos. Tāpēc ledus segums uz ūdenstilpēm veidojas ļoti nevienmērīgs. Šī iemesla dēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina nekāpt uz aizsalušām upēm, ezeriem vai dīķiem. Tikmēr sociālajos tīklos daudz bilžu un video, kuros ļaudis steidz baudīt ilgi gaidīto ziemu uz ledus, piemēram, Jēkabpilī notiek zemledus makšķerēšanas čempionāts.