No saviļņojuma pilnās Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas ir apritējuši 33 gadi. Piedāvājam iespēju no jauna iejusties 1990. gada maija vēsturiskajos notikumos pie Augstākās Padomes ēkas.
Autora ziņas
Informāciju par pandēmijas izraisīto situāciju, kas nonāk līdz valsts tāliem lauku rajoniem, saprot tā, kā cilvēks to uztver caur digitālo vidi un apkārtni, kurā atrodas. Rezultātu krāsainība ne tikai liek uzsmaidīt, bet arī vilties notiekošajā situācijā.
Tikai divas dienas pirms mana lidojuma Rīga aizvēra lidostu un reisu uz Latviju atcēla. Situācija Eiropā likās haotiska, tāpēc visprātīgākais tajā brīdī šķita palikt tur, kur esmu, tātad, Mehiko.
Saeimas vēlēšanas ir diena, kad lemjam valsts nākotni nākamajiem četriem gadiem. Arī nepiedalīšanās ir lēmums. Tas ir balsojums – man vienalga.
Līdzīgi kā uzņēmēju pasākumos, kas regulāri norisinās Ķīpsalas hallē, arī vēlēšanas ir sava veida gadatirgus, kurā partijas cenšas mums pārdot savu piedāvājumu. Politiskajam EXPO gan ir kāda būtiska atšķirība – partijas ir apkarinātas ar birkām, un no tām ir pagalam grūti atbrīvoties. Vai tās ir tādas, kādas mēs redzam, bet varbūt mēs redzam to, ko gribam? Vai tie ir stereotipi, bet varbūt - objektīva realitāte? Kur ir šī sarkanā līnija?
Šī vasara karsta ar lauku darbiem piepildīta un labām cerībām lolota. Jaunais vīns ielikts pagrabā, cūku pupas izlobītas no pākstīm, ābolu sula izspiesta un kartupeļi no dārza novākti. Nākamās sezonas lauku darbi vairs nav “aiz kalniem”. Lauciniekiem jauna pieredze un drīz arī krāsaina rudens iedvesma. Par to arī LSM.lv ilustratores Lienes Rubanes komikss no Latgales laukiem.
Pirms pāris gadiem daudzie ciema kaimiņi biežāk sanāca kopā darbus darīt un svētkus svinēt. Ziema vai vasara, darbs vai atpūta, vienmēr jautri. Katrā ciemā dzīvoja kāds muzikants vai dziedātājs. Lustējās līdz rītausmai. Tagad šie spilgtie momenti tikai atmiņā ataust, un ir nebeidzama vēlme kaut ko mainīt, lai glābtu mūsu senču ieradumus. Lauki kļūst arvien tukšāki. Nākotne laukos ir miglā tīta. Pacietīgi gaidām, vai šo miglu spēs kāds izkliedēt.
Svētdiena - brīvdiena! Iegulties šupuļkrēslā un iemalkot gardu, paštaisītu alus glāzi, ieklausīties putnu čivināšanā un viegli ieelpot svaigo augusta vēsmu. Aizmirst par vakardienas naudas problēmām un rītdienas darba plānu. Pievakarē vēl kaimiņu satikt uz jēra šašlika vakariņām. Varbūt ieplānotais ne katru reizi piepildās, jo īpaši lauku setās, kur dabas pulkstenis nosaka darba grafiku. Kā kaimiņš teica: “Brīvdienās jāstrādā atpūšoties.” Par to arī jaunākais LSM.lv ilustratores Lienes Rubanes komikss no Latgales laukiem.
Kas tā par sētu, kurā nav pirts! Vieta, kur attīra ne tikai ķermeni, bet arī garu un domas. Tikai jātaisa, lai laba! Guļbūves pirts ar lauku akmeņu krāsni, lai sanāk dabīga un veselīga. Izmaksas lielas priekš mūsdienu algām, bet laukos kopīgiem spēkiem visu var. Lai veselā miesā vesels gars! Par to arī viens no šīs vasaras LSM.lv autores Lienes Rubanes komiksiem no Latgales laukiem.
Mazās latgaļu govju saimniecības vēl izcīna savu vietu tirgū. Smags darbs ar liellopiem, bet iespējams, vismaz kamēr veselība vēl atļauj. Darba sākums pirms saules ausmas, un ar saules rietu jāiet gulēt. Kur vēl veselīgāks dzīvesveids! Darba prasmes tiek ieliktas jaunajās paaudzēs. Tikai tie jaunie vairs negrib strādāt! Jaunajiem jaunas idejas un meklē labāku dzīvi. Kāpēc to neatrast lauku sētās?
Dzīve laukos ir dzīve tuvāk dabai. Sava māja, savi dārzeņi un augļi, dziļie meži un plašie zāļu lauki, dabas skaņas un svaigais gaiss. Tāds ir lauku valdzinājums un tā spēks. Šovasar karsti un saulaini, tikai zāle izstīdzējusi un dārzeņi dārzos tādi… nekādi. Laikapstākļi šogad nesaprotami, tāpat kā pagājušā vasarā. Siena laiks sanāca īpaši agri, un kokiem lapas jau vasaras vidū birst. Kaimiņi jau kādu laiku dzīvo ārzemēs, bet citi vēl tepat, rauj, kamēr var. Vairāk pamestu māju nekā apdzīvotu. Droši vien nopelnīt grūtāk nekā pilsētās, lai gan darba pietiktu. Tik plaši lauki un biezi meži, un pilni ezeri. Kā gribētu atgriezties atpakaļ laukos!
Kas ir sadarbojies ar LPSR Valsts drošības komiteju (VDK) jeb ir iekšā tā sauktajos čekas maisos? Vai tur partijas centrālās komitejas darbinieki, miliči, komjaunieši un VDK štata darbinieki? Vai tur ir iekšā PSRS militārpersonas un tie, kas strādāja tā laika militārajos uzņēmumos Latvijas teritorijā? Vai varbūt tur ir zinātnieki, mākslinieki, dzejnieki, rakstnieki, gidi, bārmeņi un citi ekonomiski un sociāli aktīvi "labie" cilvēki. Piedāvājam lsm.lv komiksu.
Tie, kas seko norisēm Latvijas Republikas Saeimā, būs ievērojuši, ka balsojuma rezultātus nereti nosaka tie, kas balsojot atturas. Tā tas bija arī pavisam nesen, kad Saeima noraidīja prezidenta rosinājumus piešķirt Latvijā dzimušiem bērniem Latvijas pilsonību. Rezultāts: par 39, pret 38, atturas 14 - līdz ar to noraidīts. Katram no mums šajā jautājumā cits, bet lielākoties ir viedoklis. Veseliem 14 Saeimas deputātiem nav. Varbūt ka viņi piedāvāja kādu citu variantu? Nav dzirdēts. Tāpat nav dzirdēts, ka kādas partijas programmā būtu solījums atturēties svarīgos jautājumos.
Pirms gandrīz 80 gadiem tieši septembrī Rēzeknē svinīgi atklāts piemineklis “Vienoti Latvijai”. Tas sabiedrībā vairāk pazīstams kā Latgales Māra un kļuvis par vienu no Latgales simboliem. Pieminekļa stāstā atspoguļojas Latvijas vēstures traģiskums. Divreiz nogāzta un trīsreiz uzstādīta no jauna, Latgales Māra simbolizē Latvijas tautas vienotību. Piemineklis savā vietā atgriezās pirms 25 gadiem Atmodas laikā. Iepazīstinām ar svarīgākajiem skaitļiem un faktiem šī pieminekļa vēsturē.
Pagājuši trīs mēneši, kopš Latvijā ievēlētas jaunās pašvaldības. Vienās viss norit gludi, citās valda nevaldāma jautrība un intrigas. Galvaspilsēta grimst smilšu kalnos, bet pilsētā ar rītdienu mērs joprojām nav mērs, suņi nerej un arī karavāna nekur neiet.
Ir sācies jaunais mācību gads. Tas solās būt raibs un notikumiem bagāts. Mūs sagaida cīņa par un pret izglītības reformu, neizbēgami pedagogu streiki un piketi, mazo skoliņu nezināmais liktenis, mācības no sešu gadu vecuma un citi jautri notikumi. Apsveicam visus ar jaunā mācību gada sākumu un novēlam mums visiem kļūt zinošākiem un gudrākiem!
Latvieša mīļākās sarunu tēmas – laikapstākļi un “viss ir slikti”. Saka, ka mēs esam tauta, kas visu gadu gaida nākamo gadalaiku. Lai arī skaidrs, ka tik traki nav un mums katram ir savs – mīļākais no četriem gadalaikiem, sūkstīšanās par laikapstākļiem ir viena no mūsu nacionālajām īpatnībām, bet vainojami pie tā, protams, ir politiķi.
Rīgas ielu remonti pamazām kļūst par galvaspilsētas vasaras vizītkarti.
Saeimā izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas sākotnēji bija iecerēta kā viesnīcā “Rīdzene” noklausīto “oligarhu sarunu” vētīšanas pasākums.
“Oligarhu sarunas” viesnīcā "Rīdzene" sabiedrību un medijus sašķēlušas divās daļās. Vieni šajās sarunās saskata valsts nozagšanas pazīmes un satraucas par sarunu saturu, bet otri, kas tā vai citādi tajās iesaistīti, izvēlējušies klasisko aizstāvības stratēģiju – ķeriet zagli!
Pēc ilgas klusēšanas par "oligarhu sarunām" Rīdzenē izteicies arī Valsts prezidents. Iesākumā pēc paša sasauktās Nacionālās drošības padomes sēdes, viņš cieti norādīja, ka visām iesaistītajām amatpersonām pašām sevi jāvērtē un jākomentē sacītais, bet vēlāk, kad pie Rīgas pils viņu uz skatuves uz skatuves aicināja mītiņotāji, mīklaini izteicās, ka mēs (?) visi esam vienā laivā. Taisnības labad jāatzīst, ka viņš lika noprast, ka šajā laivā ir viņš un tauta, tomēr svilpieni liecināja, ka ievērojama daļa klātesošo domā citādi… Kādā laivā un ar ko kopā kuģo Valsts prezidents ir viens no tiem jautājumiem, uz kuriem jau tuvākajā laikā atbildes gaida Latvijas sabiedrība.
Kopš aprīļa Latvijas Radio sāka vēstīt par pārkāpumiem Jelgavas pilsētas bērnunamā, tai skaitā emocionālo un fizisko vardarbību. Pēdējo trīs mēnešu laikā Radio izskanējuši 34 ieraksti ne vien par notiekošo Jelgavā, bet arī par virkni citu problēmu, kas skar bez vecāku gādības palikušos bērnus. Liela bijusi sabiedrības atsaucība, tai skaitā sarunām ar Radio atsaukušies astoņi bijušie bērnunamu audzēkņi un arī divi "sistēmas" darbinieki. Konstatētie pārkāpumi Jelgavā atgādinājuši par problēmām sistēmā kopumā, proti, dubultu finansēšanas kārtību, bērnus ievietojot internātskolās vai psihoneiroloģiskajās slimnīcās un citiem aspektiem.
Portugāles valstsvienības un pasaules futbolā šobrīd spilgtākā zvaigzne Krištianu Ronaldu ieradies Rīgā, lai nacionālās izlases sastāvā piektdien dotos laukumā pret Latvijas izlasi. Ronaldu raksturo ne tikai spoža meistarība, bet arī nepārtraukta tiekšanās pēc jauniem panākumiem, kas uzbrucējam palīdzējis gada laikā iegūt izcilas trofejas gan Portugāles izlases un Madrides "Real" sastāvā, gan individuāli.
Gada gaidītākā futbola spēle Latvijā piektdien vakarā risināsies "Skonto" stadionā, Rīgā, kur Eiropas čempioni portugāļi tiksies ar mājinieku valstsvienību 2018.gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē. Mača sportiskā likme abām komandām ir atšķirīga, taču intriga spēlē ir garantēta, ja tajā piedalās pašlaik pasaulē labākais futbolists Krištianu Ronaldu. Spēli tiešraidē varēs redzēt LTV7 un lsm.lv, reportāžas translāciju klausīties LR1 un pieci.lv.
LSM.lv radītās komiksu sērijas “Tīri fakti” karikatūru ģimenīte pieļāvusi, šķiet, visas iespējamās un neiespējamās kļūdas, kādas vien var pieļaut izklaides un informācijas plūsmā. Bet labam seriālām jābūt ar laimīgām beigām. Kādas tās varētu būt, ieskicēja māksliniece Liene Rubane.
Līdz ar pulksteņa rādītāju pagriešanu uz vasaras laiku Latvijā aktīva dzīvesveida piekritēji pievēršas vasarīgākiem vai kā šobrīd - pavasarīgākiem - sporta veidiem. Pirmās sacensības, piemēram, skriešanā un rogainingā jau ir notikušas. Taču kopumā skriešanas, kalnu riteņbraukšanas, rogaininga un orientēšanās garumgarā sezona amatieriem vēl ir priekšā un ievilksies līdz pat tumšajiem un saltajiem novembra vakariem. Ja vēl neesi izplānojis, kur skriet, lekt, rāpot un braukt ar velosipēdu, tad lsm.lv tev piedāvā ceļvedi un palīgu sezonas "atbildīgāko datumu" iezīmēšanā.
Arvien paātrinoties informācijas plūsmai un pieaugot konkurencei par patērētāju uzmanību, ainas, kas kādreiz uzskatītas par piedauzīgām vai nepieņemami cietsirdīgām, pašlaik brīvi pieejamas masu patēriņam paredzētā saturā. Šī iemesla dēļ sabiedrībā izplūst robežas par to, kas ir pieļaujams un kas ne. Tas savukārt iespaido cilvēku ikdienas uzvedību. Par to arī jaunākais LSM.lv mākslinieces Lienes Rubanes zīmētais komikss.
Populisma uzliesmojumi liecina ne tik daudz par trūkumiem politiskajā kultūrā vai izglītībā, bet gan par sabiedrības ekonomiskajām un sociālajām problēmām. Jo tās pamanāmākas, jo augstāks ir solījumu kalns, pa kuru politiķi rāpjas uz politisko Olimpu. Kāpēc vēlētājs “mīl ar ausīm”, kāpēc it kā saprātīgi cilvēki aizmirst par racionālo pieeju, kad dzird to, ko grib dzirdēt? Kāpēc politiķi sola, ļoti labi apzinoties, ka solījumi nav reāli. Šim tematam veltīts jaunākais Lsm.lv mākslinieces Lienes Rubanes zīmētais komikss.
Medijos bieži runā par viltus vai pseidoziņām. Pat tā sauktie tradicionālie mediji var neviļus izplatīt nelabticīgi rakstītas ziņas. Par šādām ziņām arī LSM.lv mākslinieces Lienes Rubanes zīmētais komikss.
Viens no mūsdienu informācijas un "informācijas" pārbagātības paradoksālajiem efektiem ir tāds, ka parādījušies cilvēki, kuri krasi samazinājuši jebkādu ziņu patēriņu, jo kritusies uzticība avotiem. Šai tēmai veltīta mākslinieces Lienes Rubanes zīmējumu sērija. Protams, LSM.lv grib atgādināt, ka alkohola lietošana var būt ļoti kaitīga. Tāpat kā, starp citu, arī nepārbaudītu informācijas avotu lietošana.
Drīz jau visās Baltijas valstīs aizsardzības nolūkiem būs iepirktas pašgājējas haubices. 2015.gadā Lietuva jau parakstīja līgumu no Vācijas iegādāties 21 pašgājējhaubici "Panzerhaubitze 2000". Igaunija šogad nolēmusi iegādāties vismaz 12 jaudīgas Dienvidkorejā ražotas mazlietotas haubices "K9 Thunder", bet Latvija lēmusi no Austrijas pirkt lietotu M109 sērijas 155 mm pašgājējartilērijas sistēmu. Par to arī jaunākais lsm.lv komikss sērijā par aizsardzības aktualitātēm mūsu reģionā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
