Ziemeļmaķedonijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēmusi labējā kandidāte Gordana Siļanovska-Davkova, tomēr ar to nav pieticis uzvarai, tādēļ pēc divām nedēļām būs jārīko vēlēšanu otrā kārta.
Autora ziņas
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Kongresa augšpalāta – Senāts – apstiprinājis likumu paketi, kas paredz militāro un cita veida palīdzību Ukrainai 61 miljarda dolāru vērtībā. Pēcpusdienā atbalstu Kijivai ar savu parakstu apstiprinājis arī ASV prezidents Džo Baidens.
Prezidents, kurš spēs saliedēt tautu un sastrādāties ar valdību ģeopolitiski sarežģītos laikos – šādus uzdevumus paredz nākamajam Lietuvas prezidentam. Vēlēšanas kaimiņvalstī notiks teju pēc mēneša, jau maijā.
Jau pavasarī vai vasarā Krievijas armija plāno īstenot jaunu liela mēroga uzbrukuma operāciju – par to jau ilgstoši brīdina Ukrainas varas iestādes. Un to neizslēdz arī ASV bāzētā domnīca "Kara izpētes institūts", kas nepārtraukti seko līdzi attīstībai Ukrainas frontē. Patlaban tur klājas smagi un Rietumu atbalsta kavēšanās ļauj Krievijai rauties uz priekšu kaujas laukā, un tās nav labas ziņas arī NATO, saka eksperti.
Ko darīt laikos, kad sabiedrība nogurst no ziņām par Ukrainu un kļūst arvien grūtāk noturēt cilvēku uzmanību? Šo jautājumu sev un kolēģiem uzdod daudzi pasaules žurnālisti, kuri regulāri ziņo par Krievijas sākto karu Ukrainā. Džošua Jafa no ASV par Ukrainu regulāri raksta izdevumam "The New Yorker" un atzīst – viņa vienīgā recepte pret nogurumu ir turpināt darbu par spīti visam.
Eiropas drošību un demokrātiju apdraud Krievijas karš Ukrainā un Kremļa vietējie sabiedrotie, tāpēc šovasar gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas būs ļoti nozīmīgas. To pirmdien Rīgā sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, kura ieradusies Latvijā savas priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka viņš un Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs ir parakstījuši divpusēju vienošanos par aizsardzību. Latvija apņēmusies 10 gadus palīdzēt Ukrainai ar kiberaizsardzību, atmīnēšanu un bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstīšanu.
ASV prezidents Džo Baidens ir aicinājis Izraēlu nekavējoties izsludināt 6 līdz 8 nedēļu ilgu ugunspārtraukšanas režīmu Gazas joslā, lai tur varētu netraucēti ievest pārtiku un medikamentus. Prezidents intervijā spāņu valodā raidošajam ASV telekanālama "Univision" sacīja, ka viņš ir runājis ar Saūda Arābijas, Jordānijas un Ēģiptes līderiem, kuri esot apliecinājuši savu valstu gatavību piegādāt visu nepieciešamo palīdzību Gazas civiliedzīvotājiem.
Īrijas parlaments otrdien premjera amatā apstiprinājis Saimonu Herisu no valdošās centriski labējās partijas "Fine Gael". Heriss valdības vadītāja krēslā nomainīs Leo Varadkaru, kurš pagājušajā mēnesī negaidīti paziņoja par demisiju, un arī kļūs par jaunāko premjeru Īrijas vēsturē.
"Eiropa ar laiskām un mierīgām dienām tuvākajā laikā var nerēķināties." Tā secinājuši politiķi un eksperti Eiropas Savienības (ES) jautājumiem veltītajā gadskārtējā starptautiskajā konferencē "ES sarunas 2024". Tā notika Rīgā, klātienē un attālināti pulcējot daudzu valstu viedokļu līderus.
No pirmās apjausmas, ka Latvijai vajag būt zem stipra drošības karoga, līdz Latvijas prezidentes uzrunai Prāgā, kurā aizgrābts klausījās pat ASV prezidents Džordžs Bušs. Latvijas ceļš līdz NATO ir bijis pilns smaga darba, pārdzīvojumu, pārsteigumu un liktenīgu pavērsienu. Un tagad, kad Ukrainā plosās Krievijas sāktais karš, vēl skaidrāka ir apjausma, cik šis lēmums ir bijis pareizs.
"Redzot asaras valstu vadītāju acīs, mēs beidzot sapratām, cik svarīgi jums tas ir," tā par NATO paplašināšanos pirms 20 gadiem ekskluzīvā intervijā LTV raidījumam "Pasaules Panorāma" teica bijušais NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers. Tieši viņš bija NATO ģenerālsekretārs, kad aliansē uzņēma septiņas jaunas dalībvalstis, tostarp Latviju. Viņaprāt, Krievija nesaņemsies uzbrukt NATO, tomēr viņš arī mudina stiprināt alianses austrumu robežu.
Lidot ar dronu un redzēt ienaidnieka okupētajā teritorijā savas mājas. Arī tāda ir realitāte, ar ko sastopas ukraiņu karavīri. Lidroboti joprojām ir viens no svarīgākajiem ieročiem, lai sakautu ienaidnieku, stāsta karavīri, kuri sargā Hersonu.
"Mums ir līdzīga vēsture, un Latvija labi saprot mūsu situāciju," tā, viesojoties Rīgā, otrdien uzsvēra Moldovas parlamenta prezidents Igors Grosu. Moldova ir Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts un patlaban ir ceļā uz ilgi gaidīto mērķi.
ASV galvaspilsētā Vašingtonā ieradušies visu trīs Baltijas valstu ārlietu ministri, lai tiktos ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu. Atbalsts Ukrainai un NATO stiprināšana bija svarīgākie temati ministru tikšanās laikā.
Miera sala, kur cilvēki uz brīdi var atslēgties, aizmirst par karu un nobaudīt augstas kvalitātes kafiju – tāda ir Ukrainas pilsētas Hersonas kafejnīcas "Prostir Coffee" filozofija. Būdama tuvu Dņepras upei, kuras kreiso krastu kontrolē okupanti, kafejnīca atrodas zonā, ko regulāri apšauda Krievijas armija. Taču tas nav šķērslis tās regulārajiem apmeklētājiem, viesiem un Oleksijam, kurš viens pats saimnieko kafejnīcā un nedomā pārcelties tālāk no ugunslīnijas, jo negrasās padoties bailēm un ienaidniekiem.
Ir ļoti ticams, ka aiz asiņainā uzbrukuma koncertzāles apmeklētājiem Krievijā slēpjas tā sauktā "Islāma valsts", jo ir virkne iemeslu, kas to padara reālu, sarunā ar Latvijas Televīziju norādīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda Universitātes viespētnieks Māris Andžāns. Taču viņš norāda, ka Krievija, visticamāk, izmantos visas iespējas, lai vainotu Ukrainu.
Lietuvā pēdējā laikā ir samilzis konflikts aizsardzības nozarē. No amata atkāpies līdzšinējais aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, kurš vairs nav varējis sastrādāties ar premjerministri Ingrīdu Šimonīti un citiem savas partijas līderiem.
Arī tā dēvētās Krievijas prezidenta "vēlēšanas" nav atturējušas šīs valsts agresorus turpināt triecienus pa Ukrainas pilsētām un ciemiem – svētdienas, 17. marta, vakarā un šonakt postījumi nodarīti Mikolajivā un Krivijrihā.
Viņam ir 36 gadi, viņš ir precējies, viņam patīk ceļot un nogalināt. Viņa segvārds ir Kļons. Viņa acis, balsi, žestus nekad neaizmirsīs vairāk nekā 300 Ziemeļukrainas ciema Jahidnes iedzīvotāji, kuri pēc šī cilvēka pavēles teju mēnesi smaka un arī mira vietējās skolas pagrabā. Kļons, visticamāk, joprojām atrodas Luhanskā un turpina nogalināt ukraiņus, norādīja Ukrainas sabiedriskā medija "Suspilne" pētniecisko žurnālistu komanda, kura vairāku mēnešu garumā centās sadzīt pēdas Krievijas armijas nežēlīgajam komandierim, slepkavam, un viņu arī atrada.
Uz brīdi aizmirst fiziskās sāpes, karu, ienaidniekus un izlādēt ilgi krāto spriedzi. Tāda iespēja ir karā ievainotajiem ukraiņu karavīriem. "Ticības šāviens" – tā saucas brīvprātīgo projekts, kurā instruktora pavadībā kara veterāni var apgūt jaunas iemaņas un turēt rokā ieroci, kas nenogalina.
Odesā izsludinātas sēras pēc tam, kad Krievijas nežēlīgajā un noziedzīgajā uzbrukumā miris 21 cilvēks, bet 70 ir ievainoti. Ukrainas prezidents sola taisnīgu atbildi ienaidniekam. Tikmēr Polijas premjers, norādot uz nežēlīgo uzbrukumu, aicinājis ASV republikāņus atbalstīt 60 miljardu vērto ASV militāro palīdzību Ukrainai: "Paskatieties uz Odesu! Cik vēl argumentu jums vajag, lai pieņemtu lēmumu?"
Krievija ar trieciendroniem uzbrūk Ukrainai katru nakti. Kā decembra beigās norādīja Ukrainas Gaisa spēki – kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievija pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 3800 trieciedronus kamikadzes. No tiem izdevies notriekt gandrīz trīs tūkstošus. "Ienaidnieks ir viltīgs, bet mums ir jābūt pārākiem," Latvijas Televīzijai stāstīja dronu "ķērāji" Odesā, kuri vai katru nakti dodas izsaukumā, lai notriektu ienaidnieka raidītos bezpilota lidaparātus – nāves nesējus.
96. Amerikas Savienoto Valstu Kinoakadēmijas jeb "Oskara" balvas pasniegšanas ceremonijā triumfējusi biogrāfiskā drāma "Openheimers" ("Oppenheimer"), iegūstot septiņas balvas, tai skaitā "Oskaru" kā labākā filma, labākais aktieris – Kilians Mērfijs un labākais režisors – Kristofers Nolans.
Sarunas par pagaidu pamieru starp Izraēlu un palestīniešu teroristisko grupējumu "Hamās" ir nonākušas strupceļā. Izraēla apsūdzējusi "Hamās" vardarbības izplatīšanā neilgi pirms musulmaņu svētā mēneša ramadāna sākuma, savukārt "Hamās" pārstāvji paziņoja, ka grupējuma gūstā bojā gājuši vairāk izraēliešu ķīlnieku, nekā tika ziņots iepriekš.
"Nesalaužamā Hersona" – ar šādu vadmotīvu Ukrainas pilsētā Hersonā iekārtota ekspozīcija, kas glabā svarīgas liecības par pretošanos, okupācijas laiku un atbrīvošanu. Lai gan okupanti no pilsētas lielākās daļas ir padzīti, miera pilsētā joprojām nav, jo puse no tās arvien nav brīva un nerimst apšaudes. Taču hersonieši jau tagad vēlas par savu pieredzi vēstīt pasaulei.
Ukrainā patvertņu izveidošana ir izdzīvošanas un drošības jautājums. Hersonā iedzīvotāji patvertni sev ierīkojuši paši. Lai būtu vieta, kur vismaz uz brīdi atpūsties nosacītā drošībā, jo apšaudes šajā pilsētā turpinās visu diennakti bez apstājas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien ieradies vizītē Turcijā, kur tiekas ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. Paredzams, ka sarunās svarīgākais jautājums būs par Krievijas sākto karu un palīdzību Ukrainai.
Eiropas Savienība (ES) turpinās atbalstīt Ukrainu gan finansiāli, gan arī militāri – tā piektdien Kijivā Ukrainas augstākajām amatpersonām atkārtoti apliecināja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents un ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").
Kad augšā šauj, lejā skan mūzika – tā ir realitāte, kādā strādā un dzīvo Ukrainas pilsētas Hersonas radošie cilvēki. Hersonas Muzikāli dramatiskais teātris, kas ilgās okupācijas laikā bija slēgts, tagad atsācis darboties. Taču, lai nemitīgajās apšaudēs, kuras joprojām no tuvu esošās frontes raida ienaidnieki, neciestu nedz aktieri, nedz skatītāji, viņi izrāžu telpu ir iekārtojuši pazemē.
Izturēt karu un piecelties kājās pēc smaga ievainojuma karavīram ar segvārdu Martins ir palīdzējis viņa uzticamais draugs Artems jeb Talismans – puisēns, kurš, stāvot Krivijrihas piepilsētas ceļa malā un mājot savējiem ar karogu, jau ir kļuvis par simbolu veiksmei un ticībai, ka viss būs labi un Ukraina uzvarēs.
Pēdējās dienās ir saasinājusies situācija Piedņestrā, kur pie varas esošie separātisti lūguši Maskavas aizsardzību pret Moldovas valdību. Krievijai šajā reģionā ir savs plāns – traucēt Moldovas integrācijai Eiropas Savienībā un radīt vēl vienu karsto punktu Eiropā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
