"Ir daudz diriģentu, kurus mēs visi cienām, bet toreiz ar aizturētu elpu klausījāmies katru Marisa Jansona vārdu un gribējām izdarīt tā, lai viņam patiktu," stāsta vijolniece Māra Miķelsone, kas jau divpadsmit gadus ir Antverpenes simfoniskā orķestra mūziķe.
"Karjeru vēl nebeidzu – man ir ļoti daudz ideju! Fakts, ka es par to domāju, gan ir īsts, taču tas nav paredzēts ne nākamo piecu, ne desmit gadu laikā. Patiesībā šī epizode tika izrauta ārā no konteksta: mūsu trīs stundu garā saruna tika reducēta dažās minūtēs izlasāmā materiālā, un līdz ar to sanāca tā, ka beidzu savu karjeru," komentējot plašsaziņas līdzekļos izskanējušo mulsinošo informāciju, kas sekojusi pēc intervijas Austrijas televīzijas raidījumā "Brokastis ar mani", skaidrību ievieš pasaulslavenā latviešu operdziedātāja Elīna Garanča.
Ar krāšņu atklāšanas ceremoniju Eiropas kultūras galvaspilsētas godā 2024. gada 20. janvārī celta nelielā Austrijas pilsētiņa Bādišle kopā ar visu Zalckammergūtas novadu. Mākslas caurvītajā dabas nostūrī slejas daudz mazu baznīciņu, kam līdzās skatam paveras klasiski skaisti ezeri un kalni. Taču Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas programma, it īpaši koncerts, kurā uzstājās arī Končita Vursta no Eirovīzijas dziesmu konkursa, bija provokatīvs un konservatīvākus ļaudis pat šokējošs.
Ir sācies sabiedrisko mediju gada balvas "Kilograms kultūras" fināla balsojums, un mūzikas kategorijā uz balvu pretendē Leoša Janāčeka operas "Jenūfa" muzikālais iestudējums, Dziesmu svētku koru lielkoncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš", kā arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts "LNSO, Peltokoski un somu mūzikas pērles".
1. janvāris ir diena, kad Latvijas Radio 3 "Klasika" svin dzimšanas dienu, šogad – jau divdesmit astoto. Ik gadu šajā dienā, stundas ceturksni pirms Jaungada koncerta tiešraides no Vīnes "Musikverein" Lielās zāles, "Klasikas" direktore, muzikoloģe Gunda Vaivode rezumē aizvadītajā gadā paveikto, atklāj programmas jaunumus jaunajā gadā un iezīmē būtiskās daļas, kas saglabājamas un turpināmas.
"Fantastiskas sajūtas! Biju ļoti pārsteigta – neko tādu negaidīju… Tobrīd kopā ar "Berlīnes filharmoniķiem" biju Japānas tūrē, kaut kur starp Tokiju un Osaku. Izlasīju telefonā šo ziņu un pilnīgi samulsu. Ļoti liels prieks, protams. Tas vienmēr ir kas īpašs – tikt novērtētai arī Latvijā," teic Vineta Sareika par savām sajūtām, uzzinot par Izcilības balvas kultūrā piešķiršanu.
"Pirms gadiem pieciem sešiem uzrakstīju dažas tēmas, bet sapratu – tas nav man. Tas vispār nav mans žanrs, kurā varētu kaut ko īpaši pateikt, lai to varētu rādīt cilvēkiem. Bet, lūk, tagad Jānim Liepiņam bija uzticēts šo koncertu diriģēt, un viņš, domājot par programmu, acīmredzot saprata, ka viņam tajā kaut kā pietrūkst... Savā ziņā viņš ir vainīgais, jo ar Liepājas Simfonisko orķestri izrunāja to, ka vajadzētu kaut kā tēvu piespiest! Un tad vēl Guntis Kuzma man zvana, un es saku – nē, negribu, jo tas īsti nav man. Īsi sakot, visvisādīgi tielējos. Tā pagāja vairāki mēneši, bet tad beigās vēl sieva piespieda un vēl visādi apstākļi," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" direktorei Gundai Vaivodei sirsnīgi smej komponists Zigmars Liepiņš, vaicāts par Klavierkoncertu, kura pirmatskaņojums 17. novembrī skanēs Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" un "Klasikas" tiešraidē.
"Laikam esmu konservatīvs cilvēks – mūslaikos gan tas skan slikti, bet esmu uzticīgs saviem principiem – tīrai dvēselei," intervijā Latvijas Radio 3 – "Klasika" direktorei Gundai Vaivodei atzīstas viens no pasaules visslavenākajiem un šarmantākajiem basiem – austrietis Ginters Groisbeks, kuru nupat Filipa II lomā redzējām un dzirdējām Latvijas Nacionālās operas jaunākajā iestudējumā – Džuzepes Verdi operā "Dons Karloss". Sarunā, kas nesen norisinājās Rīgā – par bērnības un studiju laiku Austrijā, par skatuves dzīvi pasaulē un iemīļoto mūziku, kas sniedzas no Brāmsa, Bruknera un Mocarta līdz Badalamenti "Tvinpīkai" un "U2".
"Savulaik sapņoju, ka stāvu uz skatuves, dziedu Aīdu un man visu laiku jūk vārdi... Katrā ziņā šī loma nebija mans Lielais Sapnis. Neviena Aīdas atveidotāja arī mani nekad īsti nepārliecināja. Toties mani vienmēr pārliecināja tieši Amnerisa. Teicu – ja būtu mecosoprāns, gribētu dziedāt tikai Amnerisu!" smej pasauslavenais latviešu soprāns Marina Rebeka, stāstot par savu debiju Aīdas lomā Džuzepes Verdi operas iestudējumā Berlīnes opernamā "Unter den Linden", kas pirmizrādi piedzīvoja 3. oktobrī. Jauniestudējumā, kuru veidojis provokatīvais katalāņu režisors Kaliksto Bjeito un itāļu diriģents Nikola Luizoti, Amnerisu atveidoja latviešu operdīva Elīna Garanča, kurai savukārt šī loma ir vislielākā sapņa piepildījums – īsts Everests...
"Tikai pēc kādiem pieciem, sešiem gadiem vari pateikt, ka konkrētā partija jau ir iedziedāta tiktāl, lai to varētu nodziedāt jebkurā diennakts laikā. Bet pirmās bailes – paņemt savu mūža sapni rokās un piedāvāt publikai – noteikti jau ir pārgājušas," – tā par Amnerisas lomu Džuzepes Verdi operā "Aīda" teic pasaulslavenā latviešu operdīva Elīna Garanča, runājot par jaunāko šīs operas iestudējumu, kura pirmizrāde Berlīnes Valsts operā "Unter den Linden" notika 3. oktobrī. Titullomu tajā pirmoreiz atveidoja latviešu soprāns Marina Rebeka.
"Vienmēr tas muļķīgais arguments – mums nav naudas, tas ir par dārgu... Nacionālajai kultūras celtnei nedrīkst taupīt! Mums ir jāparāda, ka atradīsim pēdējo kapeiku, varbūt ēdīsim ļoti pieticīgi, dzīvosim ļoti pieticīgi, brauksim pieticīgās mašīnās, bet kultūras celtne, kas parādīs mūs kā nāciju, būs! Un tā būs efektīga! Visa pasaule zina, kas ir Sidnejas opera. Kāpēc latviešiem nav šo ambīciju? Mums ir ambīcijas par basketbolu, mums ir ambīcijas par hokeju, bet kāpēc mums nav ambīciju par kultūrceltnēm?!" – runājot par Rīgas akustisko koncertzāli, intervijā "Klasikas" direktorei Gundai Vaivodei emocijas neslēpj Valdis Zatlers – Valsts prezidents no 2007. līdz 2011. gadam, izcils ķirurgs un savulaik – arī azartisks basketbolists un bundzinieks.
Līdz ar rudeni mājīgās un izlolotās kultūrvietās vairāk atgriežas kamermūzika – trīs dažādus notikumus izceļ Latvijas Radio 3 "Klasika" vadītāja Gunda Vaivode. Pakāpeniski jauno sezonu uzsāk arī profesionālie teātri, un šonedēļ jau pirmā pirmizrāde gaidāma Jaunajā Rīgas teātrī.
"Eiropas Savienības ietvaros mūsu mūziķiem nav nekādu šķēršļu doties uz konkursiem, izturēt tos un strādāt tur, kur viņi jūtas novērtēti. LNSO mūziķu atalgojums šobrīd ir divreiz mazāks nekā Igaunijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī – un tas ir tikai viens fakts. Mums ir ļoti, ļoti sarežģīta situācija, jo nevaram noturēt mūziķus, kuriem ir iespēja savu talantu un karjeru attīstīt kādā ārvalstu orķestrī. Varētu nosaukt visus Eiropas vadošos orķestrus, kuros strādā latviešu mūziķi! (..) Mūsu valstī ļoti liela problēma ir tā, ka samilzušās problēmas tiek risinātas tikai tad, kad krīze jau iestājusies – to vērojam gan medicīnā, gan izglītībā. Bet būtu taču pareizi, ja lietas tiktu risinātas tad, kad saredzam indikācijas – tad mēs nenonāktu šajā krīzes situācijā. (..) Ir ļoti daudz mūziķu, kuri vēlas dzīvot un savu talantu attīstīt Latvijā, bet darba un finanšu nosacījumi nav pieņemami! Šobrīd šajā jomā valda krīze: redzam, ka cilvēki, jau pabeidzot Dārziņskolu vai kādu citu mūzikas vidusskolu, uzreiz dodas projām – viņi pat nepaliek studēt Latvijā. Mēs paliekam zaudētājos," uzskata Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktore Indra Lūkina.
Latvijas Nacionālā teātra aktieris Jānis Kubilis 24. jūlijā svinēs apaļu simtgadi. Kāda ir simtgadnieka dzīves formula un recepte optimisma uzturēšanai?
"Tie laiki, kad varēji tikai skaisti dziedāt un pagorīties pa skatuvi, jau sen ir pagājuši. Ja tiešām vēlies izveidot veiksmīgu mākslinieka ceļu, ja negribi kļūt garlaicīgs pēc gadiem desmit, bet tiecies pastāvīgi gan sevi papildināt, gan arī publiku pārsteigt, svarīga ir daudznodarbinātība un dažādība," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" direktorei Gundai Vaivodei uzsver pasaulē slavenākā latviešu operdziedātāja Elīna Garanča.
Vai zini, kā mūzikas kritiķus un arī klausītājus savulaik izjokojis Jāzeps Mediņš? Tas notika 1929. gadā, kad visu Eiropu bija pārpludinājis modernisma megavilnis, protams, atbalsojoties arī Latvijā, jo īpaši jaunāka gadagājuma autoru prātos un mūzikā.
Radiofona attīstība pirmās brīvvalsts laika gados bija visnotaļ iespaidīga gan tehnisko, gan muzikālo parametru ziņā. No pirmsākumiem 1925. gadā ar raidīšanu vien divas stundas dienā, mūzikas atskaņojumiem izmantojot "nezin no kurienes radušos gramofonu un Pasta un telegrāfa biedrības aizdotās klavieres", kurām dažus kauliņus varējuši sist ar āmuru – i tad neskanējušas, līdz jaudīga simfoniskā orķestra izaugsmei.
Viena otra komponista biogrāfijā, jo īpaši memuāru literatūrā, ne reizi vien iznācis saskrieties ar situācijām, par kurām vai nu tiešā, vai pārnestā nozīmē var teikt tikai vienu – nu, krimināli!
"Kaut kādā ziņā arī man pašam personīgi tas bijis galvenais dzinulis – vienā sekundē mēģināt ieraudzīt Visumu. Vai Dievu. Sauksim to, kā gribam. Un aktiermeistarība kā pamatlieta, kas atšķir teātri no visām citām mākslām – ka šeit un tagad mēs sēžam telpā, kurā blakus ir dzīvs cilvēks, kurš rada," par mantojumā no saviem skolotājiem gūto stāsta režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs. Starptautiskās Teātra dienas noskaņās Latvijas Radio 3 "Klasika" Reini Suhanovu izvaicā par viņa daudzveidīgajām izpausmēm šajā mākslas laukā, tostarp ieskicējot Latvijas Nacionālajā teātrī topošo izrādi "Baltiešu armija", kurai pirmizrāde jau 31. martā, neiztiekot bez aktuālā mākslas un politikas pretstatījuma, kas ienāk arī otrajā lielākajā tēmā, un tie ir Dziesmu svētki un to noslēguma koncerts, kura režisors ir Suhanovs. Sarunas gaitā arī par kopīgo laivu, kurā ir gan draugi, gan nedraugi, par mainīgo pasauli un to, kā mēs visi šodien tajā jūtamies...
Latvijas Radio 3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode šajā nedēļā iesaka virkni pavisam svaigu kultūrnotikumu – jauni un aktuāli koncerti, teātra pirmizrādes un Kuzņecova porcelāna izstāde.
"No orķestra muzikālās labklājības, muzikālās veselības viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi doties turnejās! Tas, ko orķestra spēlei un mākslinieciskajai kvalitātei dod braukšana starptautiskajās tūrēs, nav panākams, visu laiku dzīvojot uz vietas," – tā pirms Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) došanās uz Franciju saka tā mākslinieciskais padomnieks un Stavangeras simfoniskā orķestra galvenais diriģents Andris Poga.
"Vienmēr esmu teikusi: ja nodziedāšu Amnerisu, dziedāšanu varētu arī beigt, jo esmu sasniegusi visu, ko gribēju sasniegt. Bet tiešām, šobrīd ir kaut kāds jauns posms, jauns pilnbrieds un jauna vokālā attīstība – tā ir pasaule, kurai jūtos piederīga. Temperaments, iekšējais dramatisms, kulminācijas, kas raksturīgas Verdi mūzikai – tieši to savai sirdij jūtu vistuvāk," neslēpj dziedātāja Elīna Garanča. Amnerisas loma Džuzepes Verdi operā "Aīda" ir viņas šībrīža Everests.
Ar notikumu izlasi Rīgā un Vīnē šo nedēļu iesāk Latvijas Radio 3 "Klasika" vadītāja Gunda Vaivode. Aicinot uz teātra jauniestudējumu, simfoniskās mūzikas lielkoncertu un īpašu klaviermūzikas vakaru, viņa vedina baudīt kultūru, vienlaikus neaizmirstot piedalīties balvas "Kilograms kultūras 2022" fināla balsojumā!
Šī gada 14. janvārī ir pirmā apaļā jubileja bez paša Maestro. Daudzos pazīšanās gados ar Marisu Jansonu ir tapis ļoti daudz interviju ar viņu pašu, orķestrantiem, bet šodien atklājam vēl nedzirdētas atmiņas, kas fiksētas jau pēc Maestro došanās mūžībā 2019. gada 1. decembrī, tiekoties ar mūziķiem, diriģenta uzticamības personām, draugiem un ģimeni, un šie ir ļoti personiski stāsti par darba aizkulisēm un mēģinājumu procesu, par laimes brīžiem un vistraģiskākajām epizodēm, kurām līdzās ieskanas paša Marisa Jansona balss un viedās domas.
Laimīgu Jauno gadu un daudz laimes dzimšanas dienā! Jā gan, tieši 1. janvāris pavisam oficiāli ir Latvijas Radio 3 "Klasika" dzimšanas diena, un 2023. gada 1. janvārī "Klasika" atzīmē jau 27. gadskārtu.
Noslēgumam pietuvojies gads, kurā cerības par pandēmijas mazināšanos un dzīves iegrozīšanos ierastajās sliedēs mūsu emocionālajā kartē uz brīdi noslaucīja Krievijas izraisītā kara šausmu, neziņas un baiļu sajūtas. Kad šķita, esam bīstami tuvu apokaliptiskam iznākumam, un nekam citam šajā pasaulē vairs nav nozīmes.
"Tā ir milzīga laime – strādāt ar augstākās klases diriģentiem un mūziķiem, un vienlaikus apgūt milzīgu simfonisko pamatrepertāru. Tagad grūti nosaukt skaņdarbu, ko vēl neesmu spēlējis. Šī muzikālā bagāža manī radīja nepieciešamību pēc vēl citas izpausmes. Tas iekšējais draivs lauzās uz āru un es teicu – dodiet man iespēju. Ja kaut kas būs ne tā, tad tā būs mana vaina," saka Amsterdamas Karaliskā "Concertgebouw" orķestra oboju grupas koncertmeistars Aleksejs Ogrinčuks, kurš nu jau diriģējis vairāk nekā 20 orķestrus, tostarp ļoti labus un zināmus.
""Sinfonietta Rīga" šobrīd ir ļoti labā līmenī – to jau esam secinājuši Latvijā. Un bija vērts šiem mūziķiem doties uz Amsterdamas "Concertgebouw": orķestris trekniem burtiņiem savā radošajā biogrāfijā var ierakstīt šo uzstāšanos, kas paliks neaizmirstama," – tā, vērtējot Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" debiju vienā no visizcilākajām pasaules koncertzālēm – Amsterdamas "Concertgebouw", uzsver Latvijas Radio 3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode, vienlaikus paužot cerību, ka šī nepaliks vienīgā reize: "Jo vienmēr ir svarīgs otrais uzaicinājums."
"Uzskatu sevi par piederīgu Nacionālajam teātrim, jo tur esmu nostrādājis 46 gadus, pat vairāk. Četri gadi bija Valmierā, bet Nacionālajā teātrī tiešām pagājusi mana dzīve. Kā tai Raiņa dzejolī - "Tur putekļi, tur lampas kūp, tur lēni mana dzīve drūp". Lai gan mana dzīve nedrupa, nē. Radošā darbā dzīve paiet ļoti ātri un ļoti interesanti. Lai arī ne vienmēr tik ideāli un skaisti, kā šķiet no malas – bijuši arī sāpīgi un dramatiski brīži. Bet neskatoties uz to, sevi uzskatu par piederīgu Nacionālajam teātrim," prāto aktieris un režisors Edmunds Freibergs, kurš 23. novembrī "Spēlmaņu nakts" ceremonijā kopā ar kolēģi Ainu Matīsu tiks sumināts par mūža ieguldījumu.
