Valsts ieņēmumu dienests aicina iedzīvotājus neuzķerties uz telefona krāpnieku jaunāko veikumu – īsziņu, kurā piedāvā atgūt pārmaksātos nodokļus. Patlaban kibernoziedznieku radītā vietne jau bloķēta un nav zināms, cik daudzi iekrituši krāpnieku nagos. Taču noziedznieku izdoma ir neizmērojama un jau drīzumā gaidāms nākamais krāpšanas vilnis, solot atgūt hipotekārā maksājuma procentus.
Autora ziņas
Varmāku, kurš bija aizturēts par seksuāla rakstura noziegumu, neilgi pēc palaišanas brīvībā policijai atkal nācās meklēt. Pēc tam, kad tiesa atcēla liegumu tuvoties cietušajai, vīrietis bija ieradies pie viņas un, bruņojies ar nazi, centās sievieti nolaupīt. Pateicoties ātrai policijas rīcībai, varmāka aizturēts, bet niknumā viņš uzbruka policistiem, pēc tam izdemolēja izolatoru un mēģināja pārgriezt sev vēnas.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien, 31. janvārī, Ukrainas prezidenta kundzei Olenai Zelenskai apliecināja Latvijas atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai, kā arī mūsu valsts gatavību sekmēt uz Krieviju deportēto ukraiņu bērnu atgriešanu. Augstā viešņa Latvijā šodien tikās ar valsts augstākajām amatpersonām, bet viņas brauciena galvenais mērķis ir pievērst uzmanību uz Krieviju deportēto bērnu atgūšanai.
Trīs no pusaudžiem, kuri iesaistīti konfliktā Slokā, kas beidzās ar vienaudža noduršanu, februārī sāks mācības attālināti, bet Jūrmalas pašvaldības sociālās aprūpes iestādē "Sprīdītis", kur šie jaunieši dzīvo, ieviesta diennakts apsardze. Pieņemti arī stingrāki iekšējās kārtības noteikumi – tagad ikvienam audzēknim iestādē jāatgriežas jau plkst. 18, ne 22, kā paredz likums. Savukārt Slokā un Kauguros tagad diennakti patrulē Jūrmalas pašvaldības policijas ekipāža.
Komentējot ar narkotikām saistītos noziegumus, policija bieži uzsver, ka tie kļuvuši gandrīz nepierādāmi, jo sociālo tīklu laikmetā narkotiku izplatītāji un saņēmēji vairs nesatiekas. Aizliegtās vielas tiek nodotas caur slēpņiem. Tieši tādēļ aktīviem kāda Rīgas daudzdzīvokļu nama iemītniekiem nav skaidrs, kāpēc likumsargi zibenīgi nereaģēja uz viņu lūgumu aizturēt narkotiku kurjeru uz karstām pēdām. Īpaši, ja aizliegtās vielas likšana slēpnī ir nofilmēta, bet pats kurjers nav bijis ātrākais skrējējs, jo pārvietojas ar kruķiem.
Pērn Datu valsts inspekcijā saņemtas 30 sūdzības par gadījumiem, kad mediķi e-veselības sistēmā skatās datus, kas uz viņiem neattiecas. Ārstēšanas laikā profesionāļi var iepazīties ar cilvēka izmeklējumu rezultātiem vai citiem datiem. Taču pārējiem piekļuve šai informācijai nav ļauta, jo šie dati ir sensitīvi. Tas gan neliedz sistēmā strādājošajiem izmantot piekļuves iespēju un apskatīt analīžu rezultātus un diagnozes gan kolēģiem, gan radiem un paziņām.
Rīga, Ventspils, Daugavpils, nu jau arī Jūrmala – Latvijas lielākajās pilsētās jau dubultojusies saslimstība ar gripu, bet saslimšanas pīķis vēl nav sasniegts. Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā analizētajos paraugos dominē A tipa gripa, kas atklāta vismaz desmit reižu biežāk nekā B tipa gripa. Vai gripas vakcīnas veidotāji spējuši paredzēt īstos apakštipus, un vai vakcīna pasargā no sezonālās saslimšanas?
Investējot gandrīz 3 miljonus eiro, Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC) paplašināta viena no iestādes galvenajām artērijām – Ķīmijterapijas dienas stacionārs. Tur ārstējas gandrīz 80% visu onkoloģisko pacientu. Un tieši ķīmijterapijas saņemšana ir garākais posms ceļā uz veselību. Tagad tas notiks plašās telpās, kur ir iespēja palīdzēt par 30% vairāk cilvēku. Bet stacionāra vadītāja uzsvēra, ka, veidojot Latvijas Vēža centru, šis ir viens no stūrakmeņiem visas valsts mērogā.
Hronisku nieru slimību pacientiem trīs reizes nedēļā jāļauj sevi pieslēgt īpašai ierīcei, kas attīra asinis. Tas notiek visu pacienta mūžu, nešķirojot ne brīvdienas, ne to, vai ir miera vai kara apstākļi. Hemodialīze nozīmē dzīvību. Tāpēc īpaši emocionāla izvērtusies trīs nieru ārstu vizīte Stradiņa slimnīcā. Ārstes dalījās pieredzē, kā ir ārstēt hemodialīzes pacientus Zaporižjas slimnīcā Ukrainā, apstākļos, kad pazūd elektrība un ūdens.
Vajadzēja tikai astoņas stundas, lai atrisinātu kopš Ziemassvētkiem iestrēgušās labdarības paku kravas likteni. Kā ziņoja Latvijas Televīzija, Apvienotajā Karalistē dzīvojošo latviešu sarūpētās Ziemassvētku dāvanas visu šo laiku nenonāca pie Latvijas mazturīgajām un daudzbērnu ģimenēm, jo kāds labdaris kastē bija ielicis kaķu barību.
Daudzviet Latvijā šajās dienās notiek 1991. gada barikāžu atceres pasākumi, piektdien, 19. janvārī, tāds bija arī pie Engures vidusskolas Tukuma novadā. Taču, pieminot barikādes, kurās piedalījušies arī šīs skolas pedagogi, engurnieki šodien nostājās paši aiz savām barikādēm, kas bija izveidotas no ārā iznestiem skolas soliem un sakrustotiem baļķiem. Novada domei februārī jālemj, vai nākamajā mācību gadā Engurē vēl būs vidusskola.
Joprojām pie Latvijas mazturīgām un daudzbērnu ģimenēm nav nonākušas Apvienotajā Karalistē dzīvojošo latviešu sarūpētās Ziemassvētku dāvanas un labdarības pakas, jo kāds no labdariem gribēja iepriecināt arī kaķi. Taču kopš Lielbritānija vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, dzīvnieku barības ievešana bez attiecīgiem sertifikātiem ir aizliegta. Tagad trīs sausās barības un viena konservu kaste apturējusi pilnīgi visu palīdzības kravu. Pēc likuma barību izmest vienkārši nedrīkst, tā jāiznīcina sertificētā vietā.
Valsts policija sākusi dienesta pārbaudi par notikušo Rīgā, Mežciemā, kur izsauktā policijas ekipāža uz skolēnu kautiņu braukusi 44 minūtes reglamentā paredzēto 25 vietā. Taču aculiecinieku visvairāk pārsteidza inspektoru rīcība, kas pēc ierašanās atteicās sākt izmeklēšanu, lai gan liecinieka rīcībā ir visu kautiņā iesaistīto fotogrāfijas.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) mediķu pulku papildinājuši ļoti spalvaini "dakteri", kuri drīkst darīt pilnīgi visu. Arī gulties pacientu gultās un laizīt viņu vaigus. Galvenais, lai tas palīdz veseļoties un tikt mājās. Slimnīcā īstenots sens sapnis par kanisterapiju – pie pacientiem ierodas servisa suņu biedrības "Teodors" speciālisti un četrkājainie, kuri ir mīļi gaidīti visās palātās.
Mežmalas pamatskolas skolēni, skolotāji un vecāki sēro par 6. klases skolnieku Maksimu, kura dzīvība izdzisa kautiņa laikā no naža vienaudža rokās pagājušajā nedēļā. Pie sociālās aprūpes centra "Sprīdītis" Slokā, kurā dzīvo varmāka, dežurē pašvaldības policija. Nolemts, ka dūrējs klātienē skolas solā neatgriezīsies un mācības turpinās attālināti. Policija pastiprināti vērtē arī dažādus draudus, kas tiek izteikti dūrēja ģimenei un aprūpes centram, jo negrib pieļaut, ka varmācība rada varmācību. Notikusī traģēdija aktualizē jautājumu par negribētiem pusaudžiem, kuri saviem vecākiem nerūp un bieži viņi jau ļoti agri nostājas uz likuma pārkāpšanas ceļa.
Viņi strādā ēdināšanā, apkalpo veikalā, ārstē mūs un gatavo zāles aptiekās. Daudzi jau tik labi runā latviski, ka nerodas pat nojausma, ka šie cilvēki ir no Ukrainas. Latvijā pagaidu mājas un darbu atraduši apmēram 20 tūkstoši kara bēgļu. Daudzi šeit iedzīvojušies, iekārtojuši bērnus dārziņos un skolās, paši strādā. Un tieši tāpēc ne Kristīne, ne Jaroslava, ne abas Jūlijas šodien nav pie Rīgas pils un nesagaida savu prezidentu. Tās ir četras no kara bēglēm, kas jau ilgāku laiku dzīvo Rīgā. Viņām ir darbs, kuru nevar pamest. Bet savam prezidentam viņas saka paldies par apciemojumu, bet visvairāk gaida uzvaru. Lai var atgriezties mājās.
Gerda nav viņas īstais vārds. Gerda ir segvārds. Sieviete, kura līdz pēdējam cīnījās par Mariupoli. Tika smagi ievainota un kontuzēta sprādzienā bunkurā. Kopā ar citiem "Azovstaļ" aizstāvjiem padevās. Vairākas reizes spīdzināta tā, ka vēlējusies nāvi. Bet Gerda ir dzīva. Arī pēc gada Krievijas armijas gūstā. LTV satika Gerdu Latvijā, jo viņa šeit ieradusies uz rehabilitāciju. Šis ir Gerdas stāsts.
Naktī uz ceturtdienu, 11. janvāri, Jūrmalā, Slokas mikrorajonā, uz ielas atrasts 13 gadus vecs pusaudzis ar durtām brūcēm. No gūtajiem ievainojumiem viņš gāja bojā vēl pirms mediķu ierašanās, informēja Valsts policija (VP), kas noskaidrojusi, ka bojāgājušo konflikta laikā sadūris viņa vienaudzis, kurš pastāvīgi dzīvo bērnunamā un tovakar iestādi bija pametis kopā ar citiem tās audzēkņiem.
Ar 26 grādu ķermeņa temperatūru Rīgas Austrumu slimnīcā ievests kāds ūdenī ielūzis zemledus makšķernieks. Viņa dzīvību operatīvi izdevās glābt, pateicoties jaunai iekārtai, kas ļauj pacientu sildīt invazīvi. Tāpat "Gaiļezera" neatliekamās medicīnas klīnikā ievesti vairāki seniori, kuri dzīvo vieni un apsaldējušies savā dzīvoklī, pēc neveiksmīgiem kritieniem ilgstoši guļot uz grīdas. Uzņemot daudzos salā cietušos, Valsts apdegumu centrā vairs nav brīvu vietu.
Vai tad, ja "Telegram" un citās virtuālās vides grupās narkotikas nebūtu tik viegli pieejamas, dzejnieks Andris Ogriņš vēl būtu dzīvs? Vai viņu varēja glābt? Šis jautājums neliek mierā Andra tuvāko cilvēku – bijušo sievu Andu. Lai gan oficiāli viņi bija šķīrušies, Anda turpināja uztraukties un rūpēties par Andri. Tieši viņa arī cēla trauksmi par viņa pazušanu un atrada dzejnieka līķi.
Arī pēc tam, kad beigusies ārstnieciskā rehabilitācija, ne pilnīgi visi ir spējīgi atgriezties darbā. Ir cilvēki, kam jāturpina veseļoties. Ir tādi, kam pēc traumas vai saslimšanas pat jāmaina nodarbošanās. To visu var paveikt sociālās rehabilitācijas laikā. Jūrmalā Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) šī programma pieejama bez rindas, un to pilnībā apmaksā valsts. Taču, kopš mainījusies saņemšanas kārtība, regulāri ir brīvas vietas.
Policijas eksperti secinājuši, ka pērn novembrī Jelgavas novadā auto atrastā mazule Luīze Evertovska mirusi no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma. Viņas mamma Anna Jansone, kurai bija konstatēta pēcdzemdību depresija, joprojām nav atrasta. Tagad policija fizisku viņas meklēšanu ir pārtraukusi. Bet viņas vīrs, mirušās Luīzes tētis Juris Evertovskis turpina sievas meklējumus katru dienu.
Pirms diviem mēnešiem pazudusī, 1989. gadā dzimusī Anna Jansone arvien nav atrasta un ir meklēšanā, informēja Valsts policijā. Tikmēr ir saņemti pērn 2. novembrī mežā Jelgavas novadā bez dzīvības pazīmēm atrastās Jansones meitas ekspertīžu rezultāti – tie liecina, ka 2023. gadā dzimusī Luīze Evertovska mirusi no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma.
Latvijā šīs dienas ir atnesušas lielu aukstumu. Vēl tagad atsevišķos reģionos ir spēkā brīdinājums par stipru salu, kas nozīmē, ka draudus veselībai tas var radīt īpaši jau vecākiem cilvēkiem, zīdaiņiem, arī bezpajumtniekiem. Cilvēki ar apsaldējumiem esot bijuši jau pagājušajā gada nogalē, pirms Jaunā gada, norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Valsts apdegumu centra vadītājs Sergejs Smirnovs.
Nododot tukšo taru depozīta sistēmā, viena no iespējām ir iegūto naudu ziedot labdarībai. Šajos svētkos simtiem vientuļo pensionāru un citi aprūpē esošie saņems Ziemassvētku paciņas, pateicoties nezināmiem labdariem. To saturs domāts, lai atvieglotu ikdienas tēriņus – eļļa, makaroni, konservi, arī mazgāšanas līdzekļi un saldumi.
To cilvēku piemiņai, kuri aizejot, dāvājuši dzīvību citiem, šogad Stradiņa slimnīcas ārsti eglē iekāra 28 sirsniņas. Katra veltīta kādam orgānu donoram. Šogad Latvijā bijuši 28 orgānu donori – 25 miruši cilvēki, trīs – dzīvi, kas saviem tuviniekiem dāvājuši savu nieri. Pārstādītas trīs sirdis, viena no tām – bērnam.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, daudzus pārņem nevis svētku prieks, bet izmisums. Iztērēta nauda, tāpat visiem dāvanas nav sagādātas, bet tie, kas ir vieni, īpaši skaudri izjūt reklāmas ar smaidošām ģimenēm pie svētku galda. Psihiatrs Māris Taube uzsver, ka tomēr daudz kritiskāks depresijas pacientiem ir laiks pēc svētkiem. Parasti pēc gadu mijas seko vilšanās sevī un savos apsolījumos. Tāpēc tuvinieki aicināti būt īpaši vērīgi un laikus pamanīt, vai kādam nepieciešama palīdzība.
Taureņu māja – tā Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra jauno ēku, ko atklāja otrdien, 19. decembrī, dēvē slimnīcā. Un baltais taurenis, kas piestiprināts fasādei blakus ieejai, nav vienīgais iemesls šādam nosaukumam. Ēkā ārstu un citu speciālistu komanda strādās ar katru pacientu, sākot no maza bērna līdz pusaudžiem, kuru uzvedība brīdina par depresiju vai iespējamu paškaitējumu.